Par premjeru… Kāpēc ne? Saruna ar Kārli Šadurski 5
Ar “Vienotības” politiķi Kārli Šadurski sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
V. Krustiņš: – Ar kādiem politiskiem secinājumiem jūs atgriežaties Latvijā no Eiroparlamenta?
– Jāsāk ar nepatīkamo. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 28 303 pilsoņi jeb 6,38% no vēlēšanu dalībniekiem nobalsoja par Tatjanu Ždanoku un viņas vadīto “Latvijas Krievu savienību”. Tā nav saujiņa margināļu, bet nopietna sabiedrības daļa. Ņemot vērā, cik aktīvi Ždanoka pēdējā laikā pozicionējusi sevi kā Krievijas politikas atbalstītāju, ir skaidrs, ka arī vēlētāji, kuri viņu atbalstīja, ir šādas politikas piekritēji. Es uzskatu, ka tā ir ļoti nopietna pret Latviju vērsto spēku koncentrācija.
M. Antonevičs: – Bet varbūt labi, ka Ždanoku viņas atbalstītāji aizsūtīja uz Briseli, Latvijā būs mierīgāk…
– Tas ir vājš mierinājums. Tas, ka Ždanoka ir Briselē, nenozīmē, ka viņa ar savām aktivitātēm neapdraud Latviju. Es pirms vēlēšanām uzrakstīju iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, prasot saukt Ždanoku pie atbildības, jo viņas vadītās organizācijas mērķis ir atjaunot PSRS, ar to viņa faktiski vēršas pret Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu un valsts neatkarību. Iesniegums vēlāk tika pāradresēts Drošības policijai. Man atbildēja, ka norādītie fakti acīmredzot atbilst patiesībai, taču… Nekas netiks darīts. Īsāk runājot – tā bija atrakstīšanās. Manuprāt, Latvijas pilsoņiem būtu svarīgi apzināties, ka mūsu tiesībsargājošās iestādes ir spējīgas novērst noziegumu. Un kur vēl nopietnāks noziegums kā Latvijas valstiskuma likvidācija?
– Vai “Vienotības” labie rezultāti Eiroparlamenta vēlēšanās nav radījuši partijā noskaņu, ka viss jau tāpat ir labi un pirms Saeimas vēlēšanām nevajag īpaši piepūlēties?
– Mēs labi saprotam, ka uzvara EP vēlēšanās negarantē uzvaru Saeimas vēlēšanās. Ir jābūt skaidri saprotamam piedāvājumam visās jomās. Mēs jau sākām runāt par nacionālo drošību, taču ļoti tuvu tai ir arī izglītības joma. Jautājums – vai mūsu izglītības sistēma pašlaik daļēji neaudzina nākamos Ždanokas balsotājus? Izglītībai Latvijā jākļūst latviskai!
– Vai tad valdība jau nav atkāpusies no sākotnējiem solījumiem šajā jautājumā?
– Nē, nekas nav mainījies. Protams, skolu pāreju uz mācībām valsts valodā nav paredzēts īstenot šogad, un pašreizējā valdība to vēl nedarīs.
V. Krustiņš: – Eiroparlamenta vēlēšanu rezultāti – kandidātu plusi un svītrojumi – ir interesants analīzes materiāls. Piemēram, “Vienotībā” pārliecinoši var justies tikai Valdis Dombrovskis, tur nav nekādu šaubu, ka vēlētāju vairākums viņu ir atbalstījis. Bet, piemēram, jums plusu ir apmēram tikpat, cik svītrojumu. Bet ir tādi, kuriem svītrojumu skaits vairākas reizes pārsniedz plusu skaitu. Un tie nav kaut kādi citu partiju vēlētāji, bet “Vienotības” atbalstītāji, kuri pauduši savu attieksmi. Vai šie paši svītrotie kandidāti tagad būs Saeimas vēlēšanu sarakstā?
– Cilvēki māk rēķināt un saprot – ja viņi savam atbalstītajam kandidātam ieliek plusiņu, bet visus pārējos izsvītro, tad viņi kandidātam patiesībā ir ielikuši divus plusiņus. Tāpēc es neuzskatu, ka svītrošana vēlēšanās uzreiz nozīmē noraidošu attieksmi, lai gan, protams, kandidātiem jācenšas sevi parādīt no labās puses, lai nākamreiz viņu nesvītrotu.
– Vai tas neliecina arī par dažādiem virzieniem partijas iekšienē?
– Protams, ir dažādi viedokļi. Partija jau nav nekāds mūku ordenis, kur visi dara tā, kā klostera priekšnieks liek. Es domāju, ka “Vienotība” savas programmas ietvaros ir pietiekami vienota. Ja kaut ko saki un dari, tad iemanto gan piekritējus, gan pretiniekus.
– Un kā sevi pieteiks Šadurskis? Varbūt jūs varētu būt nākamais Ministru prezidenta kandidāts?
– Es nešūpošu Laimdotas Straujumas krēslu un neapšaubīšu viņas spējas vadīt valdību, taču, ja man nākotnē piedāvātu uzņemties premjera pienākumus, es neatteiktos.
– Straujumas kundzes krēsls, vismaz patlaban, ir pagaidu krēsls. Runa būs par jaunu valdību un sabiedrības uzticības atjaunošanu.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
