Šadurskis par kvalitātes kritērijiem vidusskolām: Skolas nedrīkst būt karjeras kapsētas 4
Kvalitātes kritēriji, ko sākumā bija plānots ieviest kā prasību mazajām vidusskolām, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nu iecerējusi piemērot visām vidusskolām. Jau tagad IZM aprēķinājusi, ka kvalitātes kritērijiem neatbilst aptuveni 40 vidusskolu – lielākoties privātās tālmācības skolas, taču starp vājajām ir arī pašvaldību vidusskolas.
Par to, vai atbalstīt IZM plānu, jau nākamotrdien varētu lemt valdība. Kā zināms, IZM bija izstrādājusi noteikumus par to, cik skolēniem jābūt vidusskolas – 10., 11. un 12. klasē, lai valsts turpinātu finansēt skolotāju algas par darbu šajās klasēs. Bija plānots ieviest arī kvalitātes kritērijus, kurus izpildot skolas saņemtu valsts finansējumu arī tad, ja skolēnu būtu mazāk. K. Šadurskis iepriekš solīja: uz tām skolām, kur skolēnu gana, kvalitātes kritērijus neattiecinās, jo primārais būšot skolēnu skaita kritērijs.
Taču tā kā otrdien valdība vienojās palielināt skolotāju minimālo algu līdz 710 eiro, vienlaikus ceļot izglītības kvalitāti, nu noteikumu projekts veikli labots. Tagad IZM pauž, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai. Tos gan vismaz pagaidām plāno attiecināt tikai uz vidusskolām. Lai atbilstu kritērijiem, pirmkārt, vidusskolai kārtējā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos – mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide – jābūt novērtētai ar vismaz vērtējumu „labi”. Šobr īd lielākā daļa skolu tādu saņem, taču Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga saka, ka arī akreditācijas saņemšanai nosacījumi mainīti un turpmāk augstus vērtējumus saņemt būs grūtāk.
Otrkārt, kvalitāti mērīs, ņemot vērā vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu. Paredzēts, ka no 2020.gada 1.janvāra līdz 2024.gada beigām tam jābūt vismaz 40 procentiem, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām – vismaz 50 procentiem, bet v ēlāk– vismaz 60 procentiem. Lai aprēķinātu indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu. Tajā ņems vērā gan skolēnu skaitu, gan absolventu rezultātu centralizētajā eksāmenā, gan to skolēnu skaitu, kas nekārto eksāmenu, gan viņu atzīmi šajā mācību priekšmetā. Indekss veidots tā, lai skolām nebūtu izdevīgi, ka daudzi skolēni saņem atbrīvojumu no eksāmena. Diemžēl esot gadījumi, kad skolas vājākajiem skolēniem iesaka iet pie ārsta, lai saņemtu atbrīvojumu no eksāmeniem.
K. Šadurskis stāsta: nesasniedzot kvalitātes kritērijus, skola vispirms tiks brīdināta. Pirmos brīdinājumus vājās skolas varētu saņemt 2019. gada 15 augustā, tomēr 2019./2020. mācību gadā skola turpinās vēl saņemt pilnu finansējumu skolotāju algām vidusskolu klasēs. Ja 2020. gada augustā IZM konstatēs, ka kvalitātes līmenis joprojām nav sasniegts, valsts mērķdotācija par skolotāju algu vidusskolas klasēs saruks uz pusi, pārējo varēs piemaksāt dibinātājs, parasti pašvaldība. Ja vēl pēc gada kvalitātes joprojām nebūs, valsts finansējums vidusskolas klasēm tiks atņemts, taču dibinātājam būs tiesības pašam maksāt par skolotāju darbu.
K. Šadurskis secinājis, ka daļa Latvijas vidusskolu ir „nevis skolas, bet jauniešu karjeras kapsētas”. Tomēr lielākajā daļā gadījumu arī skolu dibinātāji saprotot problēmu un vājākās vidusskolas reorganizējot. Tā skola, kuras skolēniem šogad bija zemākais rezultāts matemātikas eksāmenā, pārtapšot par pamatskolu.
K. Šadurskis gan izvairījās nosaukt Latvijas vājākās skolas, taču tās var noskaidrot, papētot centralizēto eksāmenu rezultātus, jo par tādām ministrs atzīst skolas, kurās matemātikas eksāmenā skolēni nav ieguvuši pat 20 procentus no iespējamā punktu skaita. Dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem liecina, ka parasti vissliktākie tie ir profesionālajās vidusskolās, taču vieni no sliktākajiem rezultātiem šajā mācību gadā bijis arī arī Liepnas un Mērsraga vidusskolās, kur skolēni attiecīgi ieguva vidēji tikai 8,75 un 9,29 procentus, nokārtojot matemātikas eksāmenu pat sliktāk nekā ieslodzījuma vietās esošie vidusskolu absolventi.
Izglītības un zinātnes ministrs arī informēja, ka ir izdevies atrast skolotāju algu celšanai nepieciešamos nedaudz vairāk kā trīs miljonus eiro IZM budžetā. Otrus trīs miljonus, kā zināms, ņems no valsts budžeta programmas neparedzētajiem izdevumiem. No IZM budžeta pedagogu algām novirzīs nepilnus 1,4 miljonus, ko pašvaldības pērn nav nav iztērējušas no mērķdotācijas skolotāju algām, kā arī ietaupījumu, kas radies, reorganizējot internātskolas, neizlietotos līdzekļus skolēnu brīpusdienām, skolotāju „sociālajam spilvenam” un profesionālajai izglītībai, kur bijis ierēķināts par daudz finansējuma.
