Šadurskis nikns par ažiotāžu ap literatūras stundām 0
Ažiotāža, kas sacelta ap literatūras stundām, ir balstīta uz viltus ziņām, ko paudušas personas, kuras nav kārtīgi iepazinušās vai sapratušas jauno mācību saturu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (JV).
“Es vienkārši esmu nikns, ka šādas viltus ziņas tiek izplatītas sociālajos tīklos par literatūras stundām, jo gluži pretēji jaunais saturs paredz par vienu stundu palielināt nevis samazināt stundu skaitu latviešu valodas un kultūras blokam,” sacīja ministrs.
Viņš saprot, ka katras pārmaiņas mācību priekšmetu skolotāji uztvers savādāk, bet, ja kaut kas nav skaidrs, un, izlasot jauno mācību saturu rodas jautājumi, tad labāk tos uzdot profesionāļiem nevis klaigāt, ka viss ir slikti.
“Protams, arī man iepazīstoties ar jauno mācību saturu bija ļoti daudz jautājumu un man bija tā privilēģija tos izrunāt ar profesionāļiem, tāpēc neredzu nekādu problēmu, ja kāds rīkotos tāpat,” piebilda ministrs.
Patlaban literatūras stundas ir iekļautas kultūras un mākslas jomā. 4-6.klasē literatūras apjoms paliks tāds pats, kāds bijis līdz šim, ņemot vērā, ka skolas jau strādājušas pēc diviem programmu paraugiem, vienā no kuriem bija vidēji četras literatūras stundas nedēļā, bet otrā – vidēji piecas stundas nedēļā trīs gadu posmā. Tas nozīmē, ka jau tagad literatūras stundu skaits dažādās skolās varēja atšķirties, iepriekš pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks.
Patlaban jaunā programma izstrādāta 140 stundām trīs gadu periodā, kas ir par vienu literatūras stundu mazāk nekā līdz šim, skaidroja VISC vadītājs. Iemesls tam bija nepieciešamība palielināt mācību stundu skaitu citiem mācību priekšmetiem, piemēram, datorikai, kas būs obligāta līdz 9.klasei, kā arī ieviešot trešo sporta stundu un mācību priekšmetu “Drāma”, kas, kā skaidroja Catlaks, ir inovatīva, paredzot apgūt uzstāšanās un teātra mākslu.
“Kopīgais stundu skaits ir tāds, kāds tas ir – to nevar mākslīgi izplest. Līdz ar to bija nepieciešams samazināt vienu literatūras stundu 7.-9.klases posmā,” pastāstīja Catlaks, piebilstot, ka patlaban tiek apkopoti saņemtie pamatizglītības standarta atzinumi, pēc kā tiks lemts par iespējām kādus iebildumus ņemt vērā.
Catlaks sacīja, ka literatūras stundu skaita nesamazināšana ir viena no iesniegtajām prasībām, skaidrojot, ka patlaban viņš vēl nevarot pateikt, kāds būs situācijas risinājums.
Par saņemtajiem atzinumiem un iebildumiem VISC un IZM eksperti informēs preses konferencē piektdien, 9.novembrī.
Catlaks “absolūti nepiekrīt” publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem par dramatisku literatūras skaita samazināšanu vai literatūras izslēgšanu no mācību programmas.
“Tā nav patiesība. Literatūrai ir liels stundu skaits. Mēs uzsveram literatūras lomu un nozīmi, nekādā ziņā to nepretstatot drāmai un nesakot, ka bērniem nav jālasa un tikai jāspēlē teātris. Ir svarīgas abas šīs lietas. Ņemot vērā, ka jaunais mācību saturs ir vērsts uz aktīvāku līdzdalību, tad, protams, ir lielāks uzsvars uz to, lai skolēni būtu radoši un piedalītos dažādos mākslas procesos, ne tikai apgūstot teorētiskās zināšanas un tikai lasītu,” stāstīja Catlaks.
Viņš norādīja, ka ieteicamās literatūras saraksts aizvien būs plašs un apjomīgs, iekļaujot gan latviešu klasiku, gan mūsdienu autorus, gan arī pasaules klasiku. “Nevaru piekrist, ka literatūras loma un vieta tiktu samazināta. Saprotams, ka viena stunda vairāk vai mazāk dažiem var likties ārkārtīgi būtiska, bet tomēr jāskatās uz mācību procesu kā kopumu,” piebilda Catlaks.
Jaunais programmas paraugs skolām paredz elastību palielināt vai samazināt mācību stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no trīs gadu kopējā apjoma. Tas nozīmē, ka skolām būs iespēja reaģēt uz skolēnu vajadzībām. “Ja būs lielāka vajadzība pēc literatūras, tad šāda iespēja pastāv,” skaidroja VISC vadītājs. Tā kā jomai kopumā ir definēti sasniedzamie rezultāti, stundu skaits ir plānots tā, lai šos rezultātus būtu iespējams sasniegt. “Saturs iet pa priekšu, bet stundu skaits un programmas ir tikai līdzekļi, kā saturu īstenot,” norādīja Catlaks.
Catlaks uzsvēra, ka jaunajā mācību saturā apgūstamais mācību saturs nebūs strikti nošķirts pa mācību priekšmetiem, kas nozīmē, ka, piemēram, lasītprasme var tikt ietverta arī citos mācību priekšmetos.
“Jaunais saturs ir vērsts uz lielāku integrāciju, jo īpaši domājot par jomām un caurviju prasmēm. Bez literatūras, lasīšanas un izpratnes nekāda kompetenču izglītība nevar būt – tas ir saprotams,” teica Catlaks.
“Literatūras stundu skaita samazināšana absolūti nenozīmē to, ka skolēni lasīs mazāk. Pat ja pusi no visām pieejamajām mācību stundām atvēlētu tikai literatūrai, tāpat nevarētu izlasīt visus ieteicamo autoru darbus. Stundas nav domātas reālai lasīšanai – jālasa patstāvīgi. Mācību stundas ir domātas tam, lai izlasīto apspriestu un kaut ko darītu ar lasīšanā gūtajām atziņām. Nedomāju, ka vienas stundas samazinājums 7.-9.klases posmā kaut ko būtiski ietekmēs,” pauda Catlaks.
Kā ziņots, jaunais pamatizglītības standarts izglītības iestādēm dos lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Catlaks skaidroja, ka pamatizglītības standarts ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem. Tas noteiks veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību.
Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas, teica VISC vadītājs. “Sākot darbu ar saturu, vadījāmies pēc principa, kādus vēlamies redzēt Latvijas nākotnes cilvēkus,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka cilvēkiem jābūt atbildīgiem sabiedrības locekļiem, radošiem darītājiem un lietpratējiem izaugsmē.
