Šadurskis: Ja nebūs zinātnes radīto zināšanu bāzes, nebūs no kā rasties inovācijām 0
Zinātnei nav jājūtas kādam pateicību parādā vai kādu apkalpojošai, šodien IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšanā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš uzsvēra, ka zinātnei ir ļoti svarīgs kopējais izglītotības līmenis sabiedrībā. Viņaprāt, tas ir būtiski gan tāpēc, ka no tā atkarīgs, kādi cilvēki vēlāk papildina zinātnieku rindas, gan tāpēc, lai sabiedrība, tostarp politiķi, saprastu, ar ko zinātne nodarbojas, un kādēļ tā ir atbalstāma. Šadurskis atgādināja, ka patlaban tiek intensīvi strādāts pie izglītības satura uzlabošanas, kur veiksmes gadījumā ieguvēja būs arī zinātne Latvijā.
“Mums pieticis izpratnes, lai saprastu, cik nozīmīgi ir līdzfinansējuma formā atbalstīt jaunas, modernas zinātnes infrastruktūras veidošanos Latvijā,” teica politiķis, atgādinot, ka viedās specializācijas mērķu sasniegšanai ar zinātni saistītajā infrastruktūrā Latvijā tiek ieguldīti vairāk nekā 120 miljoni eiro. “Tā ir vērā ņemama summa. Mēs no savas puses esam arī centušies panākt, lai infrastruktūras izveides, iekārtu iegādes procesā nenotiktu dublēšanās starp struktūrām – cenšamies gādāt par naudas maksimāli efektīvu izmantošanu un zināmā mērā šādi arī veicināt ciešāku sadarbību starp pētniecības institūcijām,” piebilda ministrs.
Ministrs atgādināja, ka tiek novērtēti arī jaunās paaudzes zinātnieki, un vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija no savas puses prasa, lai grantus saņēmušajos pētniecības projektos tiktu iesaistīts vismaz viens students, kurš turklāt saņem pilnu, konkurētspējīgu atalgojumu. “Šādi mēs cenšamies veicināt sadarbību starp dažādu paaudžu pētniekiem un jauno censoņu ienākšanu,” teica ministrs.
“Latvijas zinātnei kopumā, manuprāt, izdodas saglabāt vērtīgās tradīcijas un vienlaicīgi pilnvērtīgi iesaistīties jaunos projektos. Latvijas zinātnieki ir apsveicami ambiciozi – tas, ka mūsu valsts ir neliela, nenozīmē, ka mēs nevaram veiksmīgi nodarboties ar kosmosa pētījumiem, sniegt savu pienesumu mašīntulkošanas attīstībā vai kolektīvās vēsturiskās atmiņas studijās,” vērtēja ministrs.
Šadurskis atgādināja, ka ir iezīmētas piecas specializācijas jomas – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika, viedie materiāli, biomedicīna un bioekonomika. Politiķis uzsvēra, ka šajās jomās mums jau ir ielikti labi pamati, “tātad tās nav no gaisa pagrābtas vēlmes” vienlaikus gan atzīmējot, ka šo jomu iezīmēšana nenozīmē, ka ārpus tām notiekošais nav būtisks.
Mūsdienu sabiedrībā vērojamas zināmas problēmas ar informācijas kritisku izvērtēšanu, ar argumentu un hipotēžu neatlaidīgu pārbaudīšanu, secinājis Šadurskis, piebilstot, ka zinātnieki ir tie, kuri uztur to domāšanas veidu, bez kura mūsdienu sabiedrības viegli vien var iekrist tā saucamo vienkāršo atbilžu vilinājumā.
Šadurskis sacīja, ka saistībā ar jauno Eiropas Savienības plānošanas periodu notiek darbs pie mūs specifiski interesējošā devītā ietvara “Horizon Europe” – pieejamie resursi tiek lēsti 100 miljardu eiro apmērā, bet ir arī skaidrs, ka par tiem būs sīva konkurence. “Mēs esam atbalstījuši un atbalstīsim mūsu zinātnieku centienus veidot projektu grupas kopā ar citu valstu pētniekiem, ja tas palielinās Latvijas zinātnes izredzes un attīstību,” solīja ministrs.
Tāpat kopīgiem spēkiem daudz ir paveikts zinātnes un inovāciju attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidē, stāstīja Šadurskis, piekodinot, ka ir jāgādā, lai šī infrastruktūra tiktu jēdzīgi noslogota, nodrošinot efektīvu resursu koplietošanu.
“Nav noslēpums, ka publiskajā telpā, politiskajā retorikā tiek daudz runāts par zinātnes un inovāciju ciešu sasaiti. Tas viss ir pareizi, tikai te man gribētos uzsvērt, ka šajā sasaistē abas puses ir līdzvērtīgas. Ja nebūs zinātnes radīto un uzturēto zināšanu bāzes, inovācijām nebūs no kā rasties. Vai, tieši izsakoties, zinātnei nav jājūtas kādam pateicību parādā vai kādu apkalpojošai,” uzsvēra ministrs.
Viņš norādīja, ka zinātne visos laikos ir bijusi kultūras neatņemama sastāvdaļa. “Līdz ar to, ja mēs valsts simtgades kontekstā runājam par kultūru, kas palīdzējusi mūsu nācijai izdzīvot dažādos laikos, ar ko varam lepoties, kas satur kopā mūsu nāciju, neraugoties uz domstarpībām kādos jautājumos, tad mēs runājam arī par zinātni Latvijā,” piekodināja ministrs.
Kā ziņots, no šodienas līdz 20.jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Pasaules latviešu zinātnieku kongresu pulcēsies vairāk nekā 750 dalībnieku no 24 pasaules valstīm, lai dotu savu ieguldījumu valsts un sabiedrības attīstībai nozīmīgos jautājumos.
