“Jānis nav pats pielicis sev roku, lai aizietu no šīs dzīves!” Timmas advokāts Latvijā sniedz LA.LV ekskluzīvu ieskatu krimināllietas materiālos 26
Zvērināts advokāts Juris Grīnvalds, kurš sniedz juridisko palīdzību Raitim Timmam sakarā ar uzsākto kriminālprocesu par Jāņa Timmas nāves apstākļu noskaidrošanu, piekrita LA.LV sniegt nelielu pašreizējās situācijas ieskatu, kurš balstīts uz advokāta rīcībā esošiem faktiem. Turpinājumā lasāms advokāta sagatavots materiāls.
“Kad pagājušā gadā naktī uz 17.decembri Maskavā, Sergeja Makejeva ielā 8, kāpņu telpā Nr.5 tika atrasts pakāries Jānis Timma, tika risināts jautājums par viņa mirstīgo atlieku pārvešanu uz Latviju.
Kad 25.decembrī Jānis Timma tika pārvests uz Latviju, pēc juridiskās palīdzības griezās viņa tēvs Raitis Timma. Jāņa tēvs bija pārliecināts, ka dēls ne aiz savas gribas ir gājis bojā un gribēja, lai tiktu ierosināta krimināllieta. Pamatojoties uz Raita Timmas iesniegumu, Valsts policijā tika uzsākts kriminālprocess Jāņa Timmas nāves apstākļu noskaidrošanai.
Pateicoties Jāņa Timmas drauga Marka Pugačova palīdzībai un dāsnumam, Maskavā tika sameklēti juristi, kuri piekrita pārstāvēt Raita Timmas intereses dēla Jāņa nāves fakta apstākļu noskaidrošanas lietā.
Ar juridisko kompāniju “Gordons un dēli”, kuru vada augsta līmeņa juriste Jekaterina Gordona, tika noslēgts līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu, un Raita Timmas intereses Maskavā uzņēmās pārstāvēt pieredzējusi sava amata profesionāle advokāte Alla Saļihova.
Cik zināms, uz Latvijas policijas izmeklētāja pieprasījumu sniegt nepieciešamo informāciju par Jāni Timmu Maskavas Izmeklēšanas pārvalde atbildi vēl nav sniegusi. Ar advokāti Allu Salihovu ir izveidojusies laba sadarbība, kas balstīta uz abpusēju informācijas apmaiņu.
Kad izmeklētājs Maskavā 16.janvārī pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu, advokāte Salihova lēmumu pamatoti pilnā apmērā pārsūdzēja, bet pēc tam, realizējot advokātam noteiktās tiesības, iepazinās ar materiāliem par Jāņa Timmas nāves faktu.
Iepazīstoties ar advokātes Allas Salihovas rīcībā nodotajiem materiāliem par Jāņa Timmas nāves fakta pārbaudi, kuri tiek nodoti arī izmeklētājam Latvijā, nekādi nekaitējot turpmākajai izmeklēšanai, vēlētos nedaudz atspoguļot dažus manā ieskatā svarīgus faktus, kas vedina izteikt pieņēmumu, ka Jānis Timma nav pats pielicis sev roku, lai aizietu no šīs dzīves.
Fakti, kas rada šaubas
Jāņa Timmas nāves fakta pārbaude Maskavas Izmeklēšanas pārvaldē tika uzsākta pagājušā gada 17.decembrī, pamatojoties uz policijas darbinieka ziņojumu par iespējami izdarīto noziegumu.
Izmeklētājs savā lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu par Jāņa Timmas nāves faktu norādījis, ka tādu lēmumu viņš pieņem sakarā ar nozieguma neesamību pēc Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 105.panta 1.daļas par slepkavību, pēc 110.panta 1.daļas par novešanu līdz pašnāvībai un pēc 111.panta 4.daļas par smagu dzīvībai bīstamu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā aiz neuzmanības iestājusies cietušā nāve.
Šāds izmeklētāja lēmums advokāta skatījumā protams ir pārsteidzīgs un nepamatots. Ja izmeklētājs savā lēmumā ir kategoriski apgalvojis, ka Jāņa Timmas bojāeja nav saistīta ar Krimināllikuma pantos minētiem noziegumiem, tad par to bija jāveic rūpīga pārbaude, kas pilnībā nav ticis darīts.
Pastāvošās pamatotās šaubas, ka Jānis Timma ir gājis bojā trešo personu noziedzīgas rīcības rezultātā, pat netika mēģināts novērst.
Izmeklētājs savu lēmumu pamatojis tikai ar Annas Sedokovas paskaidrojumiem par Jāni Timmu, kuros viņa, vienkārši sakot, Jāni “apmētā ar dubļiem”. Stāstot par Jāņa sūtītiem draudiem, Sedokova izmeklētājam neuzrādīja nevienu telefonā saņemto īsziņu, lai tādējādi apstiprinātu savu vārdu patiesumu.
Sniedzot paskaidrojumus, Sedokova apgalvoja, ka Jānis pirms savas bojāejas esot atsūtījis foto ar sagatavoto virvi, taču izmeklētājam šo fotogrāfiju telefonā viņa neuzrādīja, bet izmeklētājs neko neprasīja, uzskatot, ka tas nav nepieciešams.
Neliels ieskats advokāta rīcībā esošajos nāves fakta pārbaudes materiālos
Interesants ieraksts ir izdarīts policijas dežūrdaļas notikuma reģistrācijas kartītē – zvanītājs paziņojis, ka Sergeja Makejeva ielā 8 atrasts pakāries cilvēks, taču viņš nevarot pateikt, vai tas ir vīrietis vai sieviete. Turpmākajā materiālu pārbaudes laikā šāda satura paziņojums tika atstāts bez ievērības.
Lietā ir kādas personas pašrocīgs paskaidrojums. Viņš esot atradis pakārušos Jāni Timmu, pacēlis viņu, pārgriezis virvi un, kad ķermenis esot nokritis, mēģinājis sniegt viņam medicīnisko palīdzību, bet bijis par vēlu. Lai iegūtu svarīgas ziņas par notikuma vietu, kāda tā bija pirms policijas ierašanās, vai Jāņa Timmas kājas karājās virs kāpnēm, ņemot vērā viņa 2 metrus un 2 centimetrus lielo augumu, kā arī lai gūtu atbildes uz citiem svarīgiem jautājumiem, šī izmeklēšanai svarīgā persona bija obligāti jānopratina, bet tas netika izdarīts.
Netika arī veikta viņa liecību pārbaude uz vietas. Netika nozīmēta kriminālistikas ekspertīze par sākotnējo situāciju notikuma vietā pirms policijas ierašanās.
Netika noskaidrots, pie kādiem apstākļiem uz kāpņu telpā gulošā Jāņa Timmas ķermeņa atradās viņa mobilais telefons, kura ekrānā krievu valodā bija uzrakstīts, lai piezvana Annai, telefona numurs un “paldies tev par visu”.
Notikuma vietas apskatē tika veikta fotografēšana. No fotogrāfijām redzams, ka viens virves gals bija aptīts ap otrā stāva margu lenteri, bet otrs virves gals sasiets cilpā atradās ap Jāņa kaklu, kas arī vispārīgās frāzes apskates protokolā aprakstīts. Nav apskatīts margu lenteris, ap kuru bija aptīts virves gals, kas ļautu noskaidrot, vai Jānis Timma, atrodoties cilpā, netika pavilkts uz augšu, kā arī apskatē ir pieļautas citas būtiskas nepilnības.
Vardarbīgas nāves gadījumos pakaroties, svarīgi bija noskaidrot, vai tādu cilpas mezglu Jānis Timma varēja sasiet pats un vai tādā veidā viņš varēja otru virves galu apsiet ap margas lenteri, kā konstatēts notikuma vietas apskatē.
Advokāta viedoklis, pret kuru kāds varētu iebilst
Apskatot virves cilpas mezglu, redzams, ka mezgls ir sarežģīts, precīzi un akurāti sasiets, ko var izdarīt profesionālis ar speciālām zināšanām un praksi. Iespējamās personas, kuras varētu sasiet šāda veida mezglus, varētu būt jūrnieki, alpīnisti, personas, kuras izgājušas speciālo apmācību un tml.
Kāds varētu iebilst, ka Jānis Timma arī varēja sasiet tādu profesionālu mezglu. Protams, ka varēja, ja viņš kādu laiku būtu speciāli mācījies un trenējies sarežģītu mezglu sasiešanā, kas ļoti apšaubāms. Jāņem arī vērā, ka virves otrais gals, kurš bija apsiets ap margas lenteri, arī ir profesionāli sasiets taču citādā veidā.
Lietas materiālos nav atrodamas kādas ziņas, ka par cilpas mezglu un to, kādā veidā virve tika apsieta ap margas lenteri, būtu nozīmēta kriminālistikas ekspertīze, kas sniegtu atbildes uz izmeklēšanai svarīgiem jautājumiem, tajā skaitā arī par mezgla izcelsmi un nepieciešamo prasmju līmeni.
Cerams, ka Maskavas izmeklēšanas pārvalde, iepazīstoties ar advokāta sūdzībām par izmeklētāja atcelto lēmumu, kaut vai mundiera goda dēļ uzsāks izmeklēšanu krimināllietā.
Ļoti ceru, ka arī Latvijas izmeklēšanas iestādes tikpat aktīvi turpinās izmeklēšanu, nepieņems pārsteidzīgus lēmumus un lietu novedīs līdz krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. Kopīgiem spēkiem mēs nonāksim pie pareizā rezultāta.
Kā pareizi audzināts kārtīgs lauku zēns Jānis Timma ticēja, ka jūtas pret otru cilvēku varbūt tikai patiesas. Atzīstoties mīlestībā Annai Sedakovai un saņemot šādu apliecinājumu pretim, Jānis nekādi nevarēja iedomāties, ka ir iekļuvis amorālas krāpnieces valgos.
Atminēsimies, ka Jānis Timma bija Latvijas pilsonis. Viņš mira svešumā, bet viņš bija mūsējais un mēs savējos nepametam ne vārdos, ne darbos.”
Redakcijas piezīme. Advokāts Juris Grīnvalds vairāk nekā 18 gadus ir strādājis par prokuratūras izmeklētāju no kura daudzus gadus ir bijis LPSR Prokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja amatā.
