“Šāds samazinājums var būt katastrofāls mūsu zvejniekiem. Mēs cīnīsimies ar Eiropas Komisiju!” Saruna ar zemkopības ministru Armandu Krauzi 73
Par augļiem un dārzeņiem būs jāmaksā vairāk, arī graudaugu raža ir būtiski sarukusi, tāpat arī zivsaimnieki ir norūpējušies par savu nozari. Par šiem un citiem jautājumiem lauksaimniecības jomā saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar zemkopības ministru Armandu Krauzi (ZZS).
Velta Puriņa: Vispirms nedaudz plašāk gribētu uzzināt par darbu jaunajā valdībā, vai no kolēģu puses tiek īpaši sekots par iespējamo satuvināšanos ar Lemberga darbu un idejām.
Armands Krauze: Mēs esam vienojušies par principiem, kā mēs strādājam. Gan koalīcijas sanāksmēs, gan citur piedalās parlamentā ievēlētās personas. Šos principus mēs ievērojam un šinī gadījumā te ir runa par to, ka darbā netiek iesaistīts sankcionētas personas, vienalga kādā līmenī tas būtu, un man liekas, ka koalīcijas partneri pie šīs vienošanās arī stingri pieturas.
No darba viedokļa mēs strādājam ļoti labi un operatīvi, pirmie lēmumi jau ir pieņemti, piemēram, kas attiecas uz elektroenerģijas tarifa samazināšanu visiem iedzīvotājiem. Tas ir svarīgi, ka mēs ātri spējam izdarīt tos darbus, kas iedzīvotājiem ir solīti.
Vai nosacījums norobežoties no Lemberga kunga ir saistāms ar to, ka šobrīd ZZS nav ļoti spilgta un pamanāma līdera?
Te nu gan es nepiekristu. Ziniet, šogad bija Latvijas Zemnieku savienības kongress, es nekandidētu vairs kā priekšsēdētājs pēc diviem, es vēlējos, lai nāk jauni cilvēki. Šobrīd mums veidojas daudz jaunu līderu, piemēram, Viktors Valainis ļoti labi ir uzņēmies gan partijas vadību, gan arī pilda savus ministra pienākumus. Mums ir daudz jaunu līderu, piemēram, Kaspars Melnis, kas Latgales reģionā ienāca. Mums ir Harijs Rokpelnis, pavisam jauns frakcijas vadītājs.
Mums mainās paaudzes un es domāju, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir ļoti būtiski mainījusies, ja paskatās griezumā kopš 13. Saeimas. Tas ir uz labo pusi, ar jauniem līderiem, ar jauniem, enerģiskiem kadriem.
Visi seko līdzi arī Lemberga tiesas prāvai. Vai ZZS politiķi ir pārrunājuši, ko sagaidāt no galīgā sprieduma Lembergam?
Mēs neesam runājuši, ko mēs sagaidām, tas ir tiesas ziņā. Mēs esam runājuši par vienu principu – Latvija ir tiesiska valsts, kamēr spriedums nav stājies spēkā, ir pāragri kādu kritizēt, “piešūt” kaut kādas birkas. Tiesiskā valstī, kad tiesas spriedums stājas spēkā, tad arī cilvēks ir notiesāts, bet līdz tam mūsu attieksme nav mainījusies. Jo ir bijuši gadījumi Latvijā, tagad uzvārdus nesaukšu, kur arī politiķi ir ilgus gadus tiesājušies un beigās ir atzīti par nevainīgiem. Tad jautājums ir, kā 10 gadus viņu nopelšana pēc tam tiek atmaksāta? Vai vispār tie, kas viņam uzbruka, par to atvainojas? Konkrēts piemērs ir par Ogres mēru, kurš arī ļoti ilgi tiesājās un tika attaisnots. Tāpēc man liekas, ka mums ir jāpieturas pie tiesiskuma principiem. Tajā brīdī, kad tiesa savu galavārdu ir pateikusi un spriedums stājas spēkā, tad sākas cits posms.
Ķeramies klāt lauksaimniecības jautājumiem, kas satrauc cilvēkus. Graudaugu raža ir samazinājusies un ir bažas par dārgākām pārtikas cenām, par jostu savilkšanu… Vai ir apzināts, par cik ir samazinājusies graudaugu raža?
Galīgā statistika būs tad, kad būs apkopoti visi dati, bet es jau šodien varu nosaukt piemērus. Ir vietas Latvijā, kur tiešām sausums bija katastrofāls, piemēram, es pats sekoju līdzi vienam konkrētam punktam, meteostacijai Smiltenes pusē. Tur divu mēnešu laikā, kad vajadzēja nolīt 120 mm, tur nolija nepilni 10 mm. Tad varat iedomāties, kāda var būt raža šādā reģionā. Tas, ko es esmu dzirdējis un man ir teikuši, ka tur tā vietā, lai kultu varbūt 5-7 tonnas, tur ir tikai pusotra tonna nokulta.
Savukārt es esmu arī dzirdējis no atsevišķiem reģioniem, kur Zemgalē raža ir nokritusies mazāk. Ja saimnieks tur bija plānojis 7 tonnas, tad nokūla 5 tonnas. Tā kā mēs varēsim kopsavilkumu izdarīt, kad būs visa statistika apkopota. Bet tiešām sausums ir ietekmējis ļoti būtiski gan graudkopību, gan arī piena ražošanu, kur nevarēja lopbarību sagādāt. Un salnas ir ietekmējušas augļkopības nozari.
Ja skatāmies, tad kopējie zaudējumi ir stipri virs 300 miljoniem, kas ir milzīga summa. Mēs esam saņēmuši Eiropas Savienības atbalstu, kur nolemts, ka to sadala starp augļkopības nozari un piena nozari. Šis ir procesā, lauksaimnieku organizācijas arī vienojās par to pagājušajā nedēļā, kā šie līdzekļi tiks sadalīti.
Papildus tam valdība nākošajā gadā ir paredzējusi vairāk nekā 16 miljonus eiro papildus atbalstam, kas ir tieši saistīts ar šo krīzi. Kas ir ļoti būtiski – tā kā ieņēmumi ir kritušies, jo, pirmkārt, pasaulē graudaugu cenas ir kritušās, otrkārt, ražības ir kritušās, tad ļoti daudziem lauksaimniekiem jau sāk trūkt apgrozāmie līdzekļi.
Mēs esam izcīnījuši šo papildus finansējumu, kuru varēs novirzīt kredītprocentu dzēšanai, kas nozīmē, ja lauksaimnieks aizņemas no apgrozāmiem līdzekļiem vai arī cita esošā projekta realizācijai, investīcijām, kam kredītprocentu likmes ir pieaugušas, tad būs 12 miljoni, kurus varēs izmantot gan kredītprocenu dzēšanai, gan arī apdrošināšanas polises iegādei. Jo, starp citu, tie, kas iegādājās apdrošināšanas polises, tur arī var saņemt pie noteiktām dabas katastrofām kompensāciju.
Vēl es gribu teikt, ka 3 miljoni ir paredzēti tieši augļkopības nozarei, investīcijām un konkurētspējas veicināšanai.
Kā tas varētu ietekmēt dzīves dārdzību cilvēkiem, vai par pārtiku nāksies maksāt vairāk?
Es domāju, ka nē. Daudzās grupās graudaugu cenas ir nokritušās. Starp citu, ja runā par graudaugu cenām – ja pagājušajā gadā kviešu cena tuvojās 350-400 eiro robežai atsevišķās grupās, tad šogad tā ir ap 220-230 eiro.
Būtiska ir viena lieta. Cenas ir kritušās, bet tās ir kritušās pārāk strauji un pārāk daudz. Un tur ir ietekme arī no trešo valstu importa Eiropas Savienības tirgū. Te, man liekas, ka ļoti nepieņemami, ka Latvijā un Eiropā ieplūst Krievijas graudi, kur mēs pat nevaram skaidri zināt, vai tie gadījumā nav nozagti no Ukrainas vai izaudzēti okupētās Ukrainas teritorijās.
Šie graudi nonāk Eiropas Savienības tirgū, jo, kā jūs ziniet, Eiropas Savienībai ir vienota muitas politika un tātad arī vienota sankciju politika. Eiropas Savienība ir ieviesusi daudz dažādas sankcijas, bet attiecībā uz pārtiku nav, argumentējot, ka tas var izraisīt badu. Ja pasaulē trūkst graudu, bads var būt Āfrikā, Āzijā un daudz kur citur, bet ne Eiropā.
Faktiski es uzskatu, ka mums šis jautājums būs jāpaceļ Eiropas līmenī – Eiropas Savienībai tomēr ir jāvērš sankcijas arī pret pārtikas produktiem, kuri nonāk Eiropas tirgū. Mēs nedrīkstam kavēt tranzītu, ko ved cauri, bet attiecībā uz Eiropas tirgu, man liekas, tas pilnībā nepieņemami, ka no okupētām teritorijām vai no agresorvalsts graudus ieved Eiropas Savienībā. Tas nedrīkst notikt un par šo mums ir jārunā Eiropas līmenī, jo Latvija viena pati šādu lēmumu nevar pieņemt.
Kā Jūs pamatojat to, ka par augļiem un dārzeņiem maksāsim vairāk, un kā Jūs vērtējat PVN samazinātās likmes atcelšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem?
Es gribu atgādināt, ka vairāk nekā pirms pieciem gadiem es biju viens no tiem, kurš cīnījās par to, lai PVN samazinātu augļiem un dārzeņiem. Tas bija terminēts samazinājums, kas tika vienreiz pagarināts. Šī gada 31. decembrī pagarinātajam termiņam pienāks gals. Iepriekšējā valdība uzsāka, viņi jau iesniedza informatīvo ziņojumu valdībā, diemžēl jāsaka, ka iepriekšējam ministram neizdevās pārliecināt valdību, un, veidojot nākošā gada budžeta bāzi, man nācās konstatēt, ka tur jau ir ierēķināta pilnā PVN likme. Jo saprotiet, ja ir pateikts, ka mazā likme beidzas šī gada beigās, un ja laicīgi nepieņem lēmumus, ka tiek grozīts likums un likme tiek atstāta samazinātā līmenī, tad tā automātiski palielināsies.
Šādas diskusijas par bāzi un PVN jau notika augusta vidū, bija informatīvie ziņojumi valdībā, un attiecīgi es saņēmu šo mantojumu. Mums bija ļoti smaga diskusija ar Finanšu ministriju. Es skaidroju tos pašus argumentus, kas bija jau pirms daudziem gadiem – palīdzēt iedzīvotājiem, lai samazinās cenas, palīdzēt ražotājiem, apkarojot ēnu ekonomiku, un palīdzēt ražotājiem līdzsvarot naudas plūsmu.
Es domāju, ka augustā par to nepietiekami diskutēja un iepriekšējam ministram neizdevās pārliecināt valdību, un tajā brīdī arī organizācijas nepieslēdzās. Tur argumenti ir visām pusēm, bet ir arī fakts, ka importa apjoms ir pieaudzis, un šinī gadījumā pret Finanšu ministrijas teikto, ka mēs, atbalstot samazināto likmi, atbalstām arī importu… es nevēlos atbalstīt importu. Mēs PVN samazināto likmi noteikti darba kārtībā celsim, jo valdība ir vienojusies, ka reizi četros gados pārskata nodokļus, un, kad mēs nonāksim līdz nodokļu pārskatīšanai, mēs noteikti atgriezīsimies pie debates par samazināto PVN likmi un tās ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
Jūs iepriekš pieminējāt zvejniecību. Saruna strauji tuvojas beigām, vai varat īsumā iezīmēt, kāda ir Latvijas zvejniecības un zivsaimniecības nākotne?
Visi varbūt nav dzirdējuši, bet Eiropas Komisijas sagatavojuši regulu, ka 2024. gadā mums samazināsies nozvejas kvotas. Piemēram, reņģei Baltijas jūrā -60%, mencai -72%, reņģei Rīgas jūras līcī -20% un brētliņai -23%. Tas ir Komisijas piedāvājums, viņi it kā balstās uz pētījumiem, bet mēs esam ļoti skaidri pauduši pozīciju, ka mēs nepiekrītam šādam samazinājumam. Te nav runa tikai par Latviju, bet par Baltijas valstīm, kopā ar visā valstīm, kas ir ap Baltijas jūru. Šāds samazinājums var būt katastrofāls mūsu zvejniekiem, tāpēc mēs cīnīsimies ar Komisiju! Te būs vienota pozīcija un mēs stingri iestāsimies par zvejniekiem, jo tā nedrīkst būt.
Visu sarunu ar jauno zemkopības ministru skaties video!
