Šāds izaicinājums ārstiem bija pirmo reizi – Rīgā veikts datortomogrāfa izmeklējums zoodārza bruņurupuču meitenei Trīnei 2
Rīgā noticis kāds neparasts medicīnas eksperiments – datortomogrāfā izmeklēta ļoti eksotiska un, jā, arī smaga paciente. Runa ir par Galapagu bruņurupuču meiteni Trīnu.
Viņai pēkšņi sācies straujš svara zudums, kas liecina par nopietnām veselības problēmām. Nedz asins analīzes, nedz citi izmeklējumi vetārstiem nav snieguši cerētās atbildes.
Tā nu atrasts datortomogrāfs ar pietiekami platu atvērumu, lai tajā ievietotu vareno rāpuli un pienācīgi izmeklētu.
Eksotiskā paciente “Medicīnas sabiedrībā ARS” ieradās pirmdienas vakarā, kad ikdienas pacientu plūsma bija jau noplakusi. Cieši sasegta, lai nesalst, bruņurupuču meitene Trīne pacietīgi gaidīja.
Ārstniecības personālam nācās krietni nopūlēties, saudzīgi nesot, stumjot un velkot smago bruņurupuci, taču tieši straujais svara zudums ir lielā satraukuma pamatā.
Jau vasaras beigās, kā ik sezonu, kāpjot uz svariem, tika pamanīts, ka zaudēti pieci kilogrami. Nu jau Trīne sver vairs tikai 101 kilogramu, un lielākajam sauszemes bruņurupucim pasaulē tas ir signāls par nopietnām veselības problēmām.
“Septembrī, kad ienesām divus bruņurupučus uz ziemas migu, mēs konstatējām, ka viena meitene sāka sliktāk ēst, kļuva mazaktīva. Pat atdalījām vienu no otras, lai izkontrolētu apetīti, bet pārliecinājāmies, ka viņa neēd,” saka Rīgas zoodārza pārstāve Tatjana Ivasenko.
Vetārsti jau veikuši asins analīzes un citus izmeklējumus, bet cēloni nav izdevies atklāt. Bruņurupuču pasaulē 28 gadīgā Trīne ir vēl tikai pusaudze. Galapagu bruņurupuči ir reti dzīvnieki. Viņu mūžs ilgst pat 150 un vairāk gadu. Pasaulē populācija strauji izsīkst.
Saprotot, ka stacionāri šobrīd ir pārslogoti un aparatūras, kas spētu veikt tik specifisku izmeklējumu Latvijā nav daudz, zoodārzam atsaucās “ARS”, kura datortomogrāfam ir pietiekami plats tā sauktais gentrija atvērums, lai varenais rāpulis ietilptu. Katrā pusē palika vien centimetra – divu rezerve.
“Tas ir, pirmkārt, ļoti interesanti! Dzīva būtne ir dzīva būtne. Un veterinārmedicīna. Labi zinu, ka tā medicīna ļoti nemaz neatšķiras no cilvēka medicīnas. Ārstēšanas metodes un medikamenti līdzīgi, vien devas atšķiras,” norāda SIA “Medicīnas sabiedrība ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.
Laiku pa laikam dzīvniekiem veic gan datortomogrāfa un arī magnētiskās rezonanses izmeklējumus, bet šāds izaicinājums ārstiem bija pirmo reizi. Trīnes ķermeni klāj bruņas, un aparatūra to uztver kā ļoti lielu galvaskausu.
Izmeklējums izdevās, taču diagnoze vēl tikai sekos.
Plašāk “TV3 Ziņu” sižetā:
