Kā sadārdzinājums kavē ceļu remontus 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visi lielākie ceļu remonta un būvniecības uzņēmumi paziņojuši, ka par ceļu būvdarbu iepirkumos līdz šā gada 24. februārim piedāvātajiem izcenojumiem neko būvēt un remontēt nebūs iespējams.
Krievijas iebrukuma Ukrainā un pret agresoru vērsto starptautisko sankciju dēļ cēlušās būvmateriālu cenas. Aprīlī iepirkumos saņemtie cenu piedāvājumi jau ir par 10 līdz 15 procentiem lielāki, nekā bija agrāk. Bet, visticamāk, būvmateriālu cenas būs vēl lielākas. Pašlaik valsts uzņēmumā “Latvijas valsts ceļi” spriež un rēķina, kā un kādiem būvmateriāliem būtu iespējams pārskatīt izcenojumus līdz 24. februārim noslēgtajos līgumos. Ja būvuzņēmumi lauztu šos līgumus, tad būvdarbu iepirkumi būs jāizsludina atkārtoti. Bet tas var aizkavēt šogad plānoto autoceļu remontu, un paveikto būvdarbu apjoms varētu būt mazāks, nekā sākumā bijis plānots.
Šogad bija paredzēts atjaunot valsts autoceļus 967 km kopgarumā, tostarp galvenos autoceļus 162 km, vietējos autoceļus 225 km, bet reģionālos 580 km garumā. Savukārt būvdarbi plānoti uz 16 tiltiem.
Valsts uzņēmuma “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis atklāj, ka valsts autoceļiem gadā nepieciešami 615 miljoni eiro – ar noteikumu, ka autoceļi un tilti tiek atjaunoti normatīvos paredzētajā laikā un nav iekrājies remontu deficīts. Autoceļu segumu atjaunošanai un segumu pārbūvei būtu vajadzīgi 370 miljoni eiro, autoceļu un tiltu uzturēšanai – 185 miljoni eiro, tiltu atjaunošanai, pārbūvei un jaunu būvniecībai – 25,7 miljoni eiro. Bet, tā kā kopš 1991. gada ik gadu autoceļu remontam un uzturēšanai piešķirtais finansējums nav bijis pietiekams, nepaveiktajiem ceļu būvdarbiem, rēķinot 2020. gada cenās, būtu nepieciešams 2,81 miljards eiro.
Valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiskais plāns paredz līdz 2040. gadam izveidot vienotu valsts autoceļu tīklu, kas nodrošinātu Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā, vienlaikus paredzot ātrgaitas ceļu būvniecību. Savukārt līdz 2027. gadam plānots uzlabot valsts reģionālo un vietējo autoceļu stāvokli 1360 km kopgarumā. Turpmāko piecu gadu laikā no katras apdzīvotas vietas, kurā atrodas pagasta pārvalde, vienam ceļam jābūt ar melno segumu. Tādējādi jāuzlabo autoceļi 1151 km kopgarumā. Savukārt pēc administratīvi teritoriālās reformas paredzēta valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana aptuveni 900 km kopgarumā.
Jautāts, vai ir padomā, kā varētu kompensēt ceļu remontam nepieciešamo būvmateriālu, piemēram, bitumena un metāla izstrādājumu, cenas, Mārtiņš Lazdovskis atbild, ka no valsts budžeta papildu finansējums netikšot prasīts. “Finansējuma avots varētu būt tas, ka autoceļu būvdarbu sezonas sākumā “Latvijas valsts ceļi” bija noslēguši līgumus par summām, kas bija zemākas par plānotajām,” skaidro viņš, “tādējādi līdz 24. februārim mums bija radies ietaupījums, kuru tagad novirzīsim sadārdzinājuma segšanai. Ja ar to nepietiks, tad precizēsim norēķinu kārtību, lai par šogad paredzētajiem būvdarbiem varētu norēķināties nākamgad.”
