Bioekonomika, cilvēkzinātnes un tehnoloģijas – uz kādiem “trim vaļiem” turēsies universitāšu sadarbība? 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušās nedēļas nogalē izskanēja skaļa ziņa: trīs universitātes, kas atrodas ārpus Rīgas dažādās Latvijas malās, gatavas apvienoties.
Līdz pirmdienai ziņas skandalozums jau bija krietni noplacis: izrādās, ka trīs universitātes veidos konsorciju un trešdien gaidāma sadarbības memoranda parakstīšana. Par konsorcija veidošanu vienojušās Liepājas Universitāte (LiepU), Daugavpils Universitāte (DU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).
Tas balstīsies uz trīs atslēgvārdiem – bioekonomika, cilvēkzinātnes un tehnoloģijas.
Plānots, ka minētās augstskolas sadarbosies gan pētniecībā, gan kopīgu studiju programmu veidošanā, gan arī kopīgi varētu veidot doktorantūras skolu un kopīgi izmantot dažādus resursus.
Kā stāsta LiepU rektore Dace Markus, piemēram, vieslektorus no ārvalstīm varētu aicināt visas trīs universitātes kopā. Tāpat, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, daļa studiju kursu varētu lasīt visu triju universitāšu studentiem kopā: lekcija notiktu vienā no universitātēm, bet no citām augstskolām studenti varētu pieslēgties tiešsaistē.
LLU rektore Irina Pilvere kā svarīgāko sadarbības aspektu uzsver tieši pētniecību: ja tā būs kvalitatīva, arī universitātes tiks augstu vērtētas, turklāt ieguvumu no pētniecības izjutīs visa sabiedrība.
Zemkopības ministra padomnieks Edvards Ratnieks piebilst, ka arī konsorcijā ietilpstošo universitāšu pārraudzībā varētu šo to optimizēt,
piemēram, padome, ko grasās ieviest augstskolās, visās trijās reģionālajās universitātēs, varētu būt vienota.
Ideja par šādu sadarbību nākusi no pašām universitātēm un Liepājas mēra Jāņa Vilnīša, taču to atbalsta gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras pārraudzībā atrodas Liepājas un Daugavpils universitātes, gan Zemkopības ministrija, kas kūrē LLU.
Abu jomu ministri arī piedalīsies sadarbības memoranda parakstīšanā. Tāpat memorandu parakstīs pašvaldību – Liepājas, Daugavpils un Jelgavas – domju priekšsēdētāji.
Kā tieši konsorcijs izpaudīsies un kas paredzēts sadarbības memorandā, par to pagaidām ir diezgan maz ziņu:
memorands vēl esot saskaņošanas procesā.
Turklāt zināms, ka tas būs tikai kā nodomu protokols, kas noteiks, ka abām iesaistītajām ministrijām vēl jāizstrādā normatīvais regulējums, kādā konsorcijs darbosies.
Pagaidām IZM ziņo, ka “konsorcija izveides mērķis ir stiprināt un sekmēt augstāko izglītību reģionālajās universitātēs, veidojot sabiedrības un darba tirgus vajadzībām atbilstošu vidi. Konsorcijs sevī ietvers jaunāko tehnoloģiju bāzes attīstīšanu un akadēmiskā personāla kvalifikāciju nostiprināšanu, papildus radot jaunu starpdisciplināru akadēmiskā personāla paaudzi”.
Kā zināms, IZM izstrādājusi grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz būtiskas pārmaiņas augstskolu pārvaldībā, kā arī noteiks, ka augstskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes un studentu skaita kritēriji, lai varētu saglabāt universitātes statusu.
Vai bažas no statusa zaudēšanas liek universitātēm ciešāk sadarboties? Uz šo jautājumu augstskolu pārstāvji skaidri neatbild, taču atzīst: dzīvot pa vecam vairs nevarēs. “Resursus varam apvienot un izmantot kopīgi, taču savu identitāti zaudēt nevēlamies,” uzsver D. Markus.
