Latviešu Apvienotajā Karalistē vairāk, nekā rēķināts. Cik Latvija saņems par breksita ciešanām? 26
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments apstiprinājis finansējumu breksita seku mazināšanai, ko, sākot ar šā gada decembri, varēs saņemt visas dalībvalstis. Tas, cik katrai valstij pienāksies, jau aprēķināts, ņemot vērā trīs faktorus – konkrētās valsts tirdzniecības apjomu ar Apvienoto Karalisti (AK), zivsaimniecību AK ekonomiskajā zonā un iedzīvotāju skaitu piekrastes rajonos, kas robežojas ar AK.
Breksitu koriģē ar naudu
Pieci miljardi eiro nodēvēti par “Breksita korekcijas rezervi”, no kuras trešo daļu – 1,6 miljardus eiro – sadalīs jau šajā gadā.
Finansējums paredzēts konkrētiem mērķiem, tādiem kā uzņēmumu un vietējo iedzīvotāju kopienu atbalstam, jaunu darbavietu radīšanai un to ES pilsoņu reintegrācijai, kas pametuši AK.
Īpaši uzsvērts, ka nepieciešams atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī pašnodarbinātās personas, tāpat finansējumu varēs izlietot, būvējot robežsķērsošanas vietas un kontrolpunktus. Dalībvalstīm pašām ļauts izvēlēties, kuras jomas atbalstāmas vairāk, taču tām valstīm, kas īpaši atkarīgas no nozvejas AK ūdeņos, zivsaimniecības atbalstam nāksies atlicināt vismaz minimumu.
Atļauts segt tikai tos zaudējumus, kas radušies no 2020. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, turklāt īpaši uzsvērts, ka finanšu un banku sektors, kas galu galā no breksita varētu tikai iegūt, atbalstīt nedrīkst.
Lai šā gada decembrī varētu sākt izmaksu, vēl jāpabeidz likumdošanas process, likumprojektu oficiāli apstiprinot Eiropas Padomei.
Cik saņems Latvija
Visvairāk – nedaudz pāri miljardam – ieplānots dot Īrijas Republikai, jo AK ar Īriju vienmēr bijušas ļoti ciešas saites, tādēļ breksits sagādās pamatīgas galvassāpes vēl ilgi.
Nedaudz zem miljarda paredzēts Nīderlandei un Francijai, bet 590 miljoni eiro tiks Vācijai.
Latvija nav to valstu skaitā, kas visvairāk cietušas no breksita, tādēļ ir tikai ceturtā no beigām ar ķirurģiski precīzi aprēķinātiem 10 005 002 EUR.
Vēl mazāk saņems tikai Horvātija (6 572 176 EUR) un Igaunija (6 046 700 EUR), sarakstu ar nepilniem 5 miljoniem noslēdzot Slovēnijai. Lietuviešiem ir ticis par miljonu vairāk nekā Latvijai – 11 136 750 EUR, bet acīmredzot sliktāk par lietuviešiem ir gājis bulgāriem, ierindojoties sestajā vietā no apakšas ar 14 050 861 EUR.
Jāatzīmē, ka AK ir bijusi Vācijas top 10 tirdzniecības partnere kopš 1950. gada, bet nu izskatās, ka statuss zaudēts, kopš gada sākuma Vācijā ievedot par 11% mazāk britu preču. Dīvainā kārtā Vācijas preču eksports uz AK ir pieaudzis par 2,6%, taču ar visu kāpumu briti izkrituši no vācu “top 10”.
Savukārt britiem Vācija vienmēr bijis lielākais tirdzniecības partneris ES, taču “The Guardian” apgalvo, ka Vāciju nu aizstājusi Ķīna, ķīniešu preču importam 2021. gadā palielinoties par 66%.
Tiesa, viens no straujā kāpuma iemesliem varētu būt sejas masku, testēšanas ierīču un elektropreču imports pandēmijas laikā.
No AK aizbraukuši vismaz 79 000 eiropiešu
“Breksita korekcijas rezerve” ir paredzēta no AK aizbraukušo pilsoņu reintegrēšanai, tiek lēsts, ka tādu varētu būt ap 79 000 – teju tikpat, cik AK smago automašīnu vadītāju vakanču. Vēl 58 200 eiropieši pieteikumu jaunajam AK rezidenta statusam (“settled” un “pre-settled”) iesnieguši ar nokavēšanos un bez vērā ņemama attaisnojuma, kas nozīmē, ka palikt būs liegts, tātad reintegrējamo skaits ES būs krietni lielāks.
Nav īsti saprotams, kā var būt tā, ka jaunajam rezidenta statusam AK ir saņemti 6 159 800 pieteikumu, taču AK dzīvojošo ES pilsoņu skaits nu samazinājies līdz 3,5 miljoniem, tātad aizbraukušajiem vajadzētu būt nedaudz vairāk, pat ņemot vērā faktu, ka jaunajam rezidenta statusam bija atļauts pieteikt ģimenes locekļus, kas nav eiropieši, tādu bija 420 150.
Latviešu vairāk, nekā rēķināts
Lai nu kā tur būtu ar “pazudušajiem” eiropiešiem, tomēr briti apgalvo, ka ES pilsoņu skaits tagad ir zemākais kopš 2015. gada, kad, pēc provizoriskiem aprēķiniem, valstī dzīvoja 3,1 miljons eiropiešu.
Lielākais rezidenta statusa pieteikumu skaits – pāri miljonam – saņemts no Polijas pilsoņiem, ļoti līdzīgs skaits ir arī rumāņiem. Itāliešu ir nedaudz zem 600 000, bet portugāļu tikai nedaudz virs 400 000. Pēc tam seko spāņi un bulgāri, gandrīz 272 480 pieteikumu ir no lietuviešiem.
No latviešiem ir 139 550 pieteikumu, kas ir krietni vairāk par visām prognozēm, jo paši briti AK dzīvojošo latviešu skaitu lēsa uz 118 000, taču pēc mūsu pašu PMLP dzīvesvietu deklarēšanas datiem būtu jābūt vēl mazāk – tikai nedaudz virs 80 000.
