Sadales tīkls: vēlme ar elektrostacijām ražot elektrību pārsniedz valsts faktisko patēriņu 0
Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā “Sadales Tīkla” sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā – gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan “Sadales Tīkls”, gan ekonomikas ministrija. Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis, – šovakar vēsta TV3 Ziņas.
Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.
“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales Tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.
Preiļu domes iecerētajām saules paneļu elektrostacijām vajadzīga jauda virs viena megavata. Pieņemot, ka “Sadales Tīkls”, visticamāk, nedotu saskaņojumu, ja jau Preiļiem atvēlētā komercjauda ir gandrīz nulle, pašvaldība nav pat prasījusi tehniskos noteikumus un nepērk saules paneļus.“Mēs kā pašvaldība nevaram veikt investīcijas, ja saprotam, ka šo projektu realizācija iespējamība ir ļoti maza. Tas var draudēt ar soda naudām,” saka Zīmelis.
Izrādās, “Sadales Tīklam” ir limits, cik daudz ar saules paneļu elektrostacijām saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte. Preiļu gadījumā – to griesti sasniegti jau šobrīd.
Kā TV3 Ziņām stāsta AS “Sadales Tīkls” attīstības direktors Jānis Kirkovalds, daudzi vēloties ražot vairāk elektrību nekā viņiem nepieciešams, un tas var noslogot infrastruktūru: “Salīdzinājums būtu ar Brīvības ielu Rīgā. Varam izbūvēt papildus jaunu joslu, taču VEF tilts nespēj laist cauri vairāk kā tikai vienu joslu. Līdzīgi ir arī ar elektrību. Ja visi tagad ražos elektrību, tā sanāk vienā punktā un nosprūst, tālāk padot nevar, jo nav šīs iekārtas pretim.”
Ekonomikas ministrija, kas aktīvi rosinājusi veidot saules paneļu elektrostacijas, atzīst – zaļās enerģijas bums izrādījies lielāks nekā neprognozēts, problēma tiešām ir, un komercprojektu pieteicēji var vilties ar ilgu gaidīšanu rindā. “Ir jāsaprot, ka infrastruktūra ir ar zināmiem ierobežojumiem, ko nosaka fizikas likumi. Pretī var paņemt to, ko var pārvadīt,” TV3 Ziņām skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Preiļi neesot vienīgā pašvaldība, kur šobrīd jau izsmeltas vai drīz beigsies visas brīvās jaudas saules paneļu elektrostaciju ražotās elektrības uzņemšanai sistēmā. Tūlītēja risinājuma visiem neesot. Ir vajadzīga “Sadales tīkla” apakšstaciju modernizācija. Piemēram, vienas slēgiekārtas pārbūve mazā pilsētā vai laukos maksājot pusmiljonu eiro. Lielākās pilsētās būtu vajadzīgs pat būvēt jaunus transformatorus, kur izmaksas vienam – ap miljonu eiro.
Jānis Kirkovalds, AS “Sadales Tīkls” attīstības direktors: “Ja mums vajadzētu palielināt brīvās pieejamās jaudas tieši pieslēguma pārvades sistēmai, tad tās būtu nesamērīgas investīcijas. Tās beigās uzgultos visiem tarifa maksātājiem visā valstī. Tiem, kas gribētu ģenerēt, tiktu mazāk ietekmēti nekā tie, kas patērē enerģiju. Tantei Bauskā nāktos maksāt vairāk, un tas nav samērīgi.”
Februāra sākumā bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka “Sadales Tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” saņems 80 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma. Nauda domāta elektrotīkla attīstībai un sagatavošanai nākotnes izkliedētās ģenerācijas plūsmām. Ekonomikas ministrija sola piesaistīt vēl citus fondus, lai uzlabotu infrastruktūru vietās ar jaudas deficītu.
Bet ko tad darīt Preiļu domei? “Sadales Tīklā” saka – jāstājas rindā uz brīvi ģenerējamām jaudām un varbūt parādās kāda cerība, piemēram, kāds atsakās vai arī divu mēnešu laikā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nav virzības projektā, tiek atņemta rezervētā jauda un to saņem rindā nākošais.
Jānis Kirkovalds, AS “Sadales Tīkls” attīstības direktors: “Runāsim, ir vajadzīga komunikācija, vajadzīgi dati, izvērtēsim konkrētos pieslēgumus. Tur varētu atrast risinājumus. Netikšu, ka simtprocentīgi, bet ir jāvērtē šie gadījumi.”
Aigars Zīmelis, Preiļu novada domes izpilddirektors: “Šā brīža komunikācija no Sadales Tīkla puses ir bez konkrētiem risinājumiem. Teikt, ka mēs te skatīsimies, nu, tas nav nopietni.”
Saules paneļu elektrostaciju pieslēgšanas rindā pieteikumus izskata to ienākšanas secībā. Jaudu rezervācija neattiecas uz mikroģenerāciju jeb elektrības ražošanu pašpatēriņam mājsaimniecību līmenī ar jaudu līdz līdz 11,1 kilovatam.
“Latvija pašlaik piedzīvo iepriekš nepieredzēti milzīgu interesi par elektroenerģijas pašražošanu. Klienti ļoti aktīvi rezervē ģenerācijas jaudas elektrostaciju attīstībai – kopējais “Sadales tīklā” (elektroenerģijas sadales sistēmā) rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms šobrīd ir vairāk nekā 900 megavati (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW.
Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies, pārsniedzot 900 MW. Jāņem vērā, ka šobrīd pieslēgtā ģenerācijas jauda “Sadales tīklā” ir aptuveni 300 MW.
Tātad, ja visi projekti, kam šobrīd ir rezervētas jaudas, tiks īstenoti, kopējā ģenerācijas jauda “Sadales tīklā” vien nākotnē būs vismaz 1200 MW, nemaz neņemot vērā ģenerācijas jaudu pārvades sistēmā. Jāatzīmē, ka kopējais Latvijā nepieciešamais ģenerācijas jaudu apjoms, ņemot vērā patēriņu, ir nedaudz virs 1000 MW, vasarās pat mazāk.
Faktiski ražotāji šobrīd plāno attīstīt tādas ģenerācijas jaudas, kas pārsniedz valsts kopējo patēriņu, un attīstība ir neprognozēti strauja. Apzinoties augošo interesi par ģenerāciju, “Sadales tīkls” turpina investēt tīkla attīstībā un ģenerācijas jaudu nodrošināšanā; vienlaikus operatora pienākums ir attīstīt tīklu maksimāli pārdomāti, atbilstoši visu sistēmas lietotāju interesēm, lai neveidotu vairākkārt jaudīgāku (attiecīgi klientiem caur tarifa maksājumiem krietni dārgāku) infrastruktūru, nekā tas faktiski nepieciešams,” situāciju komentē “Sadales tīkls” pārstāvji.
