“Sadales tīkls” grib izlīdzināt tarifus 9
Akciju sabiedrība “Sadales tīkls” – galvenais elektrotīklu uzturētājs un attīstītājs Latvijā iecerējis līdzsvarot sniegto pakalpojumu tarifu struktūru.
“Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis teic, ka tas nepieciešams, lai uzņēmums spētu sekmīgi un efektīvi modernizēt un attīstīt savu elektroapgādes saimniecību, kā arī uzlabotu sniegtā elektroenerģijas sadales pakalpojuma kvalitāti, drošumu un jaudas izmantošanas efektivitāti. Pēc uzņēmuma speciālistu aplēsēm, elektrotīkla attīstībā būtu ik gadu jāiegulda aptuveni 80 miljoni eiro, neņemot vērā ieguldījumus jaunu pieslēgumu nodrošināšanai.
Pēc uzņēmumā apkopotās informācijas, pašlaik valstī ir ap 120 000 klientu objektu, kuros elektrības patēriņš līdzinās nullei. To skaitā pusi veido neapdzīvotās dzīvojamās mājas lauku novados, bet otru pusi – dzīvokļi pilsētās, piemēram, savulaik uzceltajos, bet pašlaik tirgū nepieprasītajos jaunajos projektos. Savukārt šiem klientiem izbūvētais gaisvadu elektrotīkls, kuru kopgarums sasniedz aptuveni 3000 kilometru, stāv neizmantots, radot uzņēmumam zaudējumus, jo ikdienā tas ir jāuztur darba kārtībā.
Tāpat valstī ir gana daudz tādu klientu, kuri savulaik gan pieprasījuši un saņēmuši piemēram, 40 ampēru jaudas pieslēgumu, taču viņu mājokļos parastas sadzīves tehnikas darbināšanai tik lielas jaudas pieslēgums nav nepieciešams.
Kam būs jāmaksā vairāk?
Uzņēmuma vadītājam jautāju, kādas izmaiņas sagaida elektrības patērētājus, īstenojot iecerēto tarifu struktūras līdzsvarošanu.
“Mājsaimniecībām, kurām ir vienfāzes pieslēgums, (tādu ir ap 750 000) gribam ieviest fiksēto maksājumu – 1,50 eiro mēnesī. Jāuzsver, ka vienlaikus par 20% tām samazinātos elektroenerģijas piegādes cena. Šis mūsu piedāvājums pašlaik iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Ja komisija to apstiprinās, pārmaiņas visvairāk skars tos manis pieminētos ap 120 000 klientu, kuru elektrības patēriņš līdzinās nullei.”
Viņaprāt, tarifos ieviešot šīs pārmaiņas, tām mājsaimniecībām, kurās patērē elektroenerģiju, turpmāk vairs nebūs nepelnīti jāmaksā par elektrotīklu un pieslēgumu uzturēšanu tām, kurās elektrību nepatērē.
“Vismazāk šīs pārmaiņas skartu tos klientus, kuri vairāk patērē elektrību. Ja, piemēram, vienfāzes pieslēguma objektā mēneša patēriņš ir lielāks par 85 kilovatstundām, tad kopējais rēķins samazināsies. Turpretim, patēriņam sasniedzot, piemēram, 75 kilovatstundas mēnesī, kopējais rēķins sadārdzinātos par 0,19 eiro,” skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Jāatzīmē, ka izmaiņu aprēķinos izmantota elektroenerģijas cenas samazinājuma prognoze 2016. gadam 6% apmērā.
Savukārt klientiem, kuru objektos ir trīsfāžu pieslēgums, fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Tādējādi “Sadales tīkls” aicina izvērtēt, kādas jaudas pieslēgums mājsaimniecībai nepieciešams. No liekajiem ampēriem klients varētu atteikties, papildus nemaksājot neko. Viņam būtu vien jāiesniedz rakstisks pieteikums, ko var izdarīt arī elektroniski.
Uzņēmumiem jeb tā sauktajiem biznesa klientiem, kuriem atšķirībā no mājsaimniecībām arī līdz šim bija noteikta fiksētā maksa – 10% apmērā no rēķina summas, šīs fiksētās maksas īpatsvars pieaugtu līdz aptuveni 40%, vienlaikus samazinot elektroenerģijas piegādes cenu. Atkarībā no pieslēguma vietas elektrotīklā – 10 līdz 25% apmērā.
Andis Pinkulis piebilst, ka uzņēmuma mājas lapā paredzēts ievietot indikatīvu kalkulatoru, ar kura palīdzību ikviens klients, ievadot sava elektrības patēriņa apjomu vai rēķina lielumu, varēs ātri noskaidrot, kā viņa saimniecību varētu ietekmēt gaidāmās pārmaiņas. Kad šīs pārmaiņas būs spēkā, tas būs atkarīgs no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā pieņemtā lēmuma.
Pēc uzņēmuma aplēsēm, aptuveni 700 000 mājsaimniecību plānotās izmaiņas neietekmēs.
Zviedri iesaka
Uzņēmuma vadītājam jautāju, kāpēc vispār radusies vajadzība pēc šīm pārmaiņām.
“Kad 2013. gadā sākām izstrādāt uzņēmuma ilgtermiņa attīstības plānu turpmākajiem desmit gadiem, konkursa kārtā pieaicinājām pieredzējušus zviedru inženiertehniskos konsultantus, kurus lūdzām novērtēt mūsu elektrotīklu stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kā arī sagatavot ieteikumus iespējamiem uzlabojumiem,” stāsta Andis Pinkulis, “Pēc iepazīšanās ar mūsu saimniecību tika secināts, ka liela daļa mūsu elektrotīkla ir tehniski nokalpojusi savu laiku un neatbilst ilgtspējīga tīkla prasībām, tāpēc tā būtu jāatjauno. Aptuveni pusi no mūsu elektrotīkla veido padomju laiku mantojums. Ap 70% ir gaisvadu līnijas, kuru ekspluatāciju ietekmē gan mainīgie laika apstākļi, gan tas, ka aptuveni puse šo gaisvadu līniju šķērso mežainus apvidus. Konsultanti rekomendēja modernizēt elektrotīklu, uzsvaru liekot uz zemē ieraktām kabeļu, kā arī izolētām gaisvadu līnijām. Tika atzīts, ka mūsu elektrotīklam jābūt vairāk automatizētam – lai tas vairāk būtu vadāms un uzraugāms attālināti, šādā veidā samazinot avārijas atslēgumu laiku.”
Kā stāsta valdes priekšsēdētājs, šai ziņā uzņēmums gan ir daudz ko jau paveicis. Šogad tiks pabeigts investīciju projekts, izveidojot vienotu dispečervadības sistēmu, ar kuras palīdzību attālināti elektroniskā vidē tiek veikta elektroapgādes sistēmas: elektrolīniju, apakšstaciju, sadales punktu, atsevišķu jaudas slēdžu u. c. iekārtu uzraudzība un kontrole. Agrāk tās vietā bija septiņas atsevišķas sistēmas, kas nebija savietojamas, līdz ar to kopējo elektrotīklu pārraudzīt bija sarežģīti un neefektīvi. Piemēram, Ziemeļu reģionā strādājošie nepārzināja Austrumu reģiona elektrotīklu un otrādi. Tāpat pēdējos gados uzņēmums ieguldījis naudu, lai atjaunotu speciālās tehnikas parku – visurgājējus, kvadriciklus, hidropacēlājus, disku traktorus, kā arī elektrolīniju trašu tīrīšanas darbiem tiek izmantotas arī frēzes un teleskopiskais zāģis. Tas ievērojami atvieglo darbu, kā arī nodrošina piekļūšanu elektrolīnijām arī nelabvēlīgos laika apstākļos, lai operatīvi novērstu bojājumus.
Cita starpā zviedri secinājuši, ka pašlaik elektrotīklu “arhitektūra” vairs neatbilst mūsdienu prasībām – padomju laikos daudzviet izbūvētās elektrolīnijas, piemēram, pie kopsaimniecību liellopu fermām tagad kļuvušas liekas, līdz ar to elektrolīniju slodze netiek racionāli izmantota. Kā jau minēts, savulaik daudzviet izbūvētās elektrolīnijas tagad kļuvušas liekas arī tāpēc, ka sarucis iedzīvotāju un apdzīvoto mājokļu skaits.
Uzsvars uz kvalitāti
“Galvenais mūsu mērķis – mūsu sniegtā pakalpojuma kvalitāte, tai pašā laikā darot to visefektīvākā veidā,” saka Andis Pinkulis. “Lai to īstenotu, pirmkārt, jāsaīsina bojājumu izraisīto elektroenerģijas piegāžu pārtraukumu laiks. Otrkārt, jāsamazina pārtraukumu skaits.”
“Šie ir divi galvenie kvalitātes rādītāji, kurus Eiropas valstīs izmanto elektrosistēmu operatoru salīdzinājumam un novērtējumam. Eiropā elektroenerģijas piegāžu pārtraukumu laiks vidēji ilgst 88 minūtes, pagājušajā gadā mums – ap 150 minūtēm. Tas gan ir krietni mazāk nekā bija 2013. gadā – 240 minūtes. Arī avāriju izraisīto bojājumu skaits, pateicoties mūsu agrāk veiktajiem ieguldījumiem, ir sarucis. Agrāk bija ap 50 000 bojājumu gadā, taču pēdējo triju gadu laikā tas samazinājies uz pusi. Tomēr manis pieminēto kvalitātes rādītāju ziņā vēl atpaliekam no citām Eiropas valstīm. Tāpēc uzņēmuma attīstības desmitgadu plāns paredz pakāpenisku elektrotīklu sistēmas atjaunošanu – ik gadu vidēji 1600 kilometru, desmit gados – ap
16 000 kilometru garumā, jo tas, cik daudz un efektīvi tiks investēts elektrotīkla pārbūvē pašlaik, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte turpmākajās desmitgadēs. Tādējādi mūsu mērķis būtu desmit gadu laikā pietuvoties Eiropas valstu kvalitātes līmenim. Bez sadales sistēmas pakalpojumu tarifu līdzsvarošanas, visticamāk, mums izdotos izpildīt pusi no mūsu attīstības plānā paredzētā,” atzīst Andis Pinkulis.
Uzziņa
Akciju sabiedrība “Sadales tīkls” ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas pašlaik nodrošina elektroenerģijas piegādi aptuveni 1 200 000 klientu, aptverot 99% valsts teritorijas. Kopā saskaitot elektrības gaisvadu un zemē ieraktās kabeļu līnijas, to kopgarums sasniedz ap 95 000 kilometru.
Uzņēmums nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī, kur tas nepieciešams, veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Patstāvīgu darbību a/s “Sadales tīkls” sāka 2007. gada 1. jūlijā, Latvijai izpildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, kas paredz pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. A/s “Latvenergo” restrukturizācijas gaitā tika juridiski nodalīti elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatori.
