Vai klausīsies? 8
Tas būs dzirdes diktāts. Rodas vēl viens jautājums – vai spējam koncentrēties runātas informācijas uztverei? “Klausīšanās atšķiras no citām valodas prasmēm ar to, ka tās vienīgais analizators – dzirde – ir viena no piecām maņām, kas dota cilvēkam un ko viņš izmanto tikai šim nolūkam, lai klausītos,” – izlasīju Izglītības satura un eksaminācijas centra metodiskajos noteikumos skolotājiem “Vienota runas un rakstu sistēma pamatizglītības 1. – 4. klasē” un nomierinājos. Tātad skolotāji jau ir parūpējušies par klausītāja kultūras ieaudzināšanu skolēnos. Tad jau – viss “čikiniekā”. Un, ja vēl pirmais Vispasaules diktāts latviešu valodā nebūs pēdējais…
Viedoklis:
Kādu labumu varētu dot I Vispasaules diktāts latviešu valodā?
Andrejs Veisbergs, valodnieks, tulkotājs, pedagogs: – Ļoti laba iniciatīva, kas liecina, ka cilvēki jūt – rakstības lauciņā modernajā pasaulē ne viss ir kārtībā. Katrs var pārliecināties par savu rakstītspēju, organizatori savukārt var savākt statistisku materiālu par kopējo rakstītpratību. Iespējams, rezultāti būs satriecoši.
Tālivaldis Deklaus, I Vispasaules latviešu valodas diktāta patrons Liepājā, Goda liepājnieks, skolu direktors, domes deputāts, vicemērs: Pirmkārt, šī iecere popularizēs latviešu valodu. Otrkārt, katram ir jāiemācās ne tikai rakstīt, bet rakstīt pareizi. Mūsdienās pareizrakstības ļoti pietrūkst.
Ingmars Zemzaris, mācītājs, komponists, tulkotājs: – Olga Sukoņņikova dara ļoti labu darbu. Par to, ka diktāta iniciatore ir nelatviete, es priecājos, bet diemžēl nebrīnos. Drīzāk es brīnītos, ja šī ideja būtu ienākusi prātā kādam latvietim. Vērojot, kas ir noticis ar mūsu valodu tieši pēdējos divdesmit piecos gados, man būtu grūti pateikt, kura civilizēta tauta vēl tik nolaidīgi attiecas pret savu valodas kultūru kā mēs. Diemžēl ir jāapzinās, ka diktāts tomēr ir tīri “kosmētisks” pasākums. Cilvēka prasme pareizi rakstīt liecina tikai par zināmu inteliģences potenciālu un elementāru cieņu pret sabiedrību, bet par valodas prasmi tā neliecina neko. Jo bez pareizrakstības kļūdām var uzrakstīt arī tādu tekstu, kas ir pilns ar rupjām valodas kļūdām. Un tieši tādus tekstus mēs ik dienas lasām masu informācijas līdzekļos un diemžēl pat oficiālos valsts dokumentos. Latviešu valodas kultūras līmenis šobrīd ir katastrofāls, un ar rūpēm par prasmi pareizi rakstīt te diemžēl nebūs līdzēts. Vispirms ir jāprot latviski domāt, latviski izteikties un tikai pēc tam to pareizi uzrakstīt. Pareizrakstība ir tikai pats ārējais valodas kultūras slānis. Būtu ļoti svētīgi, ja Sukoņņikovas kundzes sāktā brīnišķīgā iniciatīva pievērstos arī kādam dziļākam un tāpēc nesalīdzināmi svarīgākam slānim.
