Sāciet ar boršču! Ciemos pie ukraiņu virtuves pazinējas Larisas Guraijas + 3 receptes 0
Kā mājas lapā apgalvo Ukrainas vēstniecība, viņu nacionālā virtuve ierindojoties starp divdesmit gardākajām pasaulē. Dodamies ciemos pie Larisas Guraijas, kas ukraiņu tradicionālos ēdienus gatavo ne tikai savai ģimenei, bet arī restorāna – tējnīcas “Kompots” viesiem.
Sāciet ar boršču!
“Noteikti pagaršojiet boršču!” uz jautājumu, kuru no ukraiņu ēdieniem viņa ieteiktu vispirms, Larisa atbild bez vilcināšanās. Pati gatavo pēc receptes ar “slepeno” sastāvdaļu – sālītu speķi. Sālot pašrocīgi – brauc uz Rīgas Centrāltirgu pēc kārtīga taukuma no Latvijā audzētas cūciņas, ārzemnieces nederēs, tās pārāk liesas. “Bez sālīta speķa nebūs garda boršča,” nosaka pavāre un piebilst, ka “salo” (tulkojumā – speķis, I.P.) ukraiņiem ir arī tradicionāls uzkodu ēdiens.
Larisas ģimenē allaž gatavoti ukraiņu ēdieni – mamma nākot no Ukrainas, Odesas, arī pati tur dzimusi un augusi pirmos septiņus dzīves gadus. Latvijā jūtoties kā vietēju ļaužu, tomēr ik gadu apciemo ukraiņu radus. Kulināriju apguvusi pašmācības ceļā, taču daudz ar padomu palīdzējušas tantes. Joprojām zvanot radiniecēm, kad nepieciešama kāda Odesas virtuves recepte.
Pirmo kafejnīcu ar nosaukumu “Buča” Larisa atvēra 1990. gadā Jūrmalā. Tās vietā tagad ierīkota autostāvvieta, taču tolaik atradies tirdziņš un viņas nelielā ēstuvīte ar sešiem galdiņiem. “Pati stāvēju pie plīts, kā pratu – gatavoju,” viņa atceras. Pašdarbniecei gadījušies arī kuriozi – reiz kādai smalkai kundzei, kuru uz kafejnīcu atvedis vīrs gardo pelmeņu dēļ, vajadzējis steiku, taču viņa nav zinājusi, no kura liellopa gabala tas jāgatavo. Paņēmusi, kas pie rokas, un apcepusi. “Virtuvē klausos, kas notiek zālē, un dzirdu, kā dāma saka vīram – uz kurieni tu mani es atvedis, gaļa ir sīksta kā pazole! Bet viņš tikai nosaka – man gan ir ļoti garšīgi pelmeņi…,” tagad ar smaidu savus piedzīvojumus atceras saimniece.
Atpestīšana no picām
Pirms pieciem gadiem, atjaunojot vienu no Jomas ielas vasarnīcām, atvērusi restorānu “Kompots”. “Daudzi man jautā, kāpēc tāds nosaukums? Mēs taču zinām, ka kompotu gatavo no visādām ogām un augļiem, lūk, arī pie mums ir dažādu kultūru sajaukums gan interjerā, gan ēdienkartē.”
Jaunais restorāns nācis kā atpestīšana pēc itāļu kulinārijas ar nebeidzamajām picām vai sadomātajiem dienvidzemju ēdieniem, jo gribējies radīt vietu, kurā maltīte atgādinātu pašas bērnību ar ukraiņu boršču, vareņikiem, golubciem (ar gaļu pildīti tīteņi), ebreju foršmaku (zivs pastēte ar āboliem), gefilte fiš (pildīta zivs) utt. Šo sajaukumu saucot par Odesas virtuvi, kas radusies pilsētas iekšpagalmos – nama iedzīvotāji uzturējušies karstā laikā un arī ieturējuši maltītes, katrs liekot galdā savai tautībai ko raksturīgu. “Visiem bija iespēja nogaršot un citam no cita pārņemt pašu labāko,” spriež Larisa. Ik gadu, apciemojot radus Odesā, viņa pārliecinājusies, ka dzimtajai pilsētai joprojām raksturīgs tautību sajaukums, vienīgi ebreju, kas līdzās ukraiņiem un krieviem bija pamatiedzīvotāji, mūsdienās esot daudz mazāk, jo daudzi aizceļojuši uz Izraēlu. Pulcēšanās pagalmos saglabājusies dažās vietās, taču Odesas virtuve joprojām ir tikpat bagātīga un garšīga.
Arī Jūrmalas “Kompotu” iecienījuši dažādu tautību apmeklētāji, un Larisa ar savu komandu gādā, lai viesi justos kā mājās. “Kad dzirdu – garšīgi kā pie mammas vai – tikai vecmāmiņa tā gatavoja –, labākas uzslavas nevar būt!” nosaka saimniece.
LARISAS PIEDĀVĀTĀS RECEPTES
Vareņiki ar kartupeļiem, biezpienu, ķiršiem
Kā sālīt speķi. Recepti iesaka ukraiņu virtuves pazinēja Larisa Guraija
