Ivars Bušmanis: Sācies staiguļu laiks 2
Šomēnes Centrālās statistikas pārvalde beidzot bija sarēķinājusi, kāda bija vidējā alga 2017. gadā – 926 eiro. Tā gada laikā bija palielinājusies par 67 eiro jeb 7,9%. Augusi tā visās jomās. Tā kā algu kāpums šogad sagaidāms vismaz tāds pats kā pērn, viegli var prognozēt, ka jau 2. ceturksnī tas sasniegs maģiskos 1000 eiro, kas tiek uzskatīts par robežskaitli emigrācijas tempu apturēšanai. Vismaz Igaunijā tā bija.
Ar algas pieaugumu un ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu ir tāpat kā seriāla “X faili” aģentam Malderam ar patiesību – “tā ir tur ārā”. Aritmētiski rēķinot “vidējo temperatūru”, pusei darbinieku vajadzētu algai būt zem 1000 eiro, bet otrai pusei – virs. Taču tā nav. Uzdrošinos apgalvot, ka, tāpat kā lielākā daļa no mums nespēj sataustīt ekonomikas izaugsmi, tā arī lielākā daļa strādājošo tomēr nesaņem un šogad vēl nesaņems 1000 eiro. Kāpēc tā?
Šoreiz ne par atšķirību starp profesijām. Zināms, ka bankās strādājošie šogad saņems jau virs 2000 eiro, un IKT un enerģētikas jomu speciālisti 1000 eiro robežšķirtni pārkāpa jau pirms pāris gadiem. Arī valsts pārvaldē strādājošie šo robežskaitli sasniedza jau aizpērn. “Dzīves pabērna” sajūta paliks profesijās, kurās līdz tam vēl vairāki gadi dzīvojami – viesnīcniekiem, ēdinātājiem, skolotājiem, veikalniekiem, remontētājiem.
Šoreiz par atšķirībām atalgojumā ilggadējiem darbiniekiem un jaunpienācējiem. Kvalificētu darbinieku deficīta apstākļos štata vai jaunradītās darbavietas aizpildīšanā darbadevēji pienācējiem maksā vairāk nekā tiem, kas jau strādā. Jaunpienākušais mazākums paceļ vidējo algu uzņēmumā, kaut lielais vairums lojālo darbinieku to nepiedzīvo.
Populārākā darbinieku meklēšanas portāla “CV-Online Latvia” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns apstiprina manus novērojumus: “Primāri uzņēmumiem jādomā par esošo darbinieku apmierinātību un motivāciju, kur viens no instrumentiem ir lielāka alga. Bet kopumā uzņēmumiem, piesaistot jaunus darbiniekus, jārēķinās, ka šādi speciālisti, visticamāk, izmaksās dārgāk nekā jau esošie darbinieki, jo daudzos gadījumos darba devēji uzrunā un pārvilina jau strādājošus speciālistus. Tādējādi var apgalvot, ka lielu daļu atalgojuma pieaugumu veicinās tieši jaunpieņemtie darbinieki.”
Tam, kurš visu mūžu strādājis līdzīgu darbu vienā vai pāris darbavietās, nav izredžu saņemt lielāku algu (izņemot valsts darbadevējiem tagad uzspiesto minimālo). “Mūža gājums” jeb CV ar daudzām darbavietām ar atšķirīgām kvalifikācijām un prasmēm ir augstākā vērtē. Pāris gadu – un var palēkties pa karjeras kāpnēm citā uzņēmumā, pāris gadu – pārlēciens uz citu. Sācies “staiguļu laiks” – ieguvēji ir tie, kam raibs CV. Bet vai iegūst ekonomika?
Krista Roziņa, “CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja, mani palabo, ka tik viennozīmīgi nevarot teikt. Lojalitāte uzņēmumam, piemēram, desmit vienuviet nostrādāti gadi vēl neko neliecinot – jāvērtē, vai ir bijuši papildu pienākumi un attīstītas iemaņas, izieti kādi kursi. “Nākamais darbadevējs vērtēs, vai ir bijusi stagnācija vai pretendents kāpis pa karjeras kāpnēm amata ziņā vai prasmju pilnveidošanas ziņā.”
Ar savu jauno izpratni par darba tirgu – par piemācīšanās un biežās staigāšanas priekšrocībām – skaļi dalījos “Latvijas Avīzes” diskusijā Jelgavā – Latvijas Bankas “Reģionu sarunās”. Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners norādīja, ka darbaspēka trūkums rada migrāciju un pārmaksu – pārpirkšanu no viena uzņēmuma uz otru. “Tas rada “šķērīti” – uzņēmējs netiek līdzi ar savu attīstību, ar savu pelnītspēju un ir spiests maksāt tik, cik viņš nevar atļauties. Tas var beigties ar maksātnespēju,” brīdināja Kušners. “Tas nav veids, kā paaugstināt algu. Bet, ja uzņēmums attīstās, tad peļņas pārdalei jānotiek, neaizmirstot par darbiniekiem. Ja uzņēmums neattīstās, tad nav ko pārdalīt. Viss atkarīgs no tā, cik spējīgs ir uzņēmējs. Un arī – cik spējīgi darbinieki. Ir moderni uzņēmumi, kuros darbinieki kļūst par akcionāriem, gūstot papildu motivāciju strādāt,” kā vienu no risinājumiem redz Latvijas Bankas amatpersona. Staiguļiem ir jāspēj sevi atpelnīt.
