Kā izaudzēt ideālu tomātu, gurķi un pētersīli. “Rubeņu” saimnieku profesionālie padomi 0
Zentenes pagasta saimniecības “Rubeņi” saimnieki, stādaudzētāji profesionāļi Irīna un Alfrēds Pīri sējas darbus sāka jau janvārī, lai martā varētu tirgū realizēt pētersīļus, salātus, dilles un citus zaļumus. Drīzumā saimnieki siltumnīcās stādīs gurķus un tomātus. Audzētāji dalās savā pieredzē un zināšanās par sēšanas un stādīšanas darbiem pavasarī.
Substrātu gatavo paši
Substrātu dēstiem ieteicams gatavot pašiem, jo tad nebūs jāviļas tā kvalitātē, kas var būt stādu bojāejas iemesls.
Kūdras maisījumu saimniecībā sagatavo dienu pirms sēklu sējas vai stādiņu piķēšanas. No purva ņemtai skābai kūdrai (80 litru) pievieno 12–14 karošu krīta, 6 karotes Pg-Mix (NPK 12-14-24), kā arī 2 karotes magnija sulfāta. Visas sastāvdaļas sajauc betona maisītājā. Šādu bagātinātu kūdras substrātu (pH 6–7) izmanto kāpostu, pētersīļu un citu dārzeņu dēstu piķēšanai, podošanai. Sējai viņi izmanto izsijātu kūdru, kurai piejauc mazāk minerālmēslu (5 karotes Pg-Mix 12-14-24).
Agrie kāposti – jau jūnija sākumā
Agrīnās kāpostu šķirnes, piemēram, ‘Pandion’, ‘Unikat’ saimniecībā sēj marta sākumā, izaudzējot vidēji 35–40 dienās. Sēj kastītēs, tad pārpiķē kasetēs. Laikā, kad kāpostu dēsti attīstās, sāk veidot pirmās īstās lapiņas, tie ir ļoti jutīgi pret krasām temperatūras svārstībām (pavasarī siltumnīcā parasti pa dienu saule strauji uzkarsē gaisu, bet naktī gaiss atdziest līdz 10 °C) un var saslimt ar īsto miltrasu. Tiklīdz pamanītas pirmās slimības pazīmes, augi jāapsmidzina ar fungicīdu, piemēram, Previkūru 0,1% koncentrācijā. Kad dēsti paaugušies, tiem pēc vienreizējās apstrādes ar fungicīdu miltrasa vairs neuzbrūk. Laukā kāpostus izstāda aprīļa vidū, lai jūnija sākumā ievāktu pirmo ražu. Agros kāpostus stāda 35–40 cm attālumā un pārsedz ar divkārtīgu agrotīkla segumu. Pēc 1–1,5 nedēļām kāpostus mēslo ar komplekso mēslojumu (NPK 20-19-19), otrreiz (pēc 5–7 dienām) tiem dod kalcija nitrātu.
Pētersīļi no aprīļa līdz rudenim
Lapu pētersīļiem apkurināmā siltumnīcā ražu iespējams vākt, sākot no aprīļa vidus, pēc izstādīšanas laukā – līdz vēlam rudenim. Šos zaļumaugus saimniecībā sēj februāra beigās kastītēs. Pēc tam pārpiķē kasetēs. Kad stādiņiem ir divas īstās lapas, izstāda 8–9 cm diametra podiņos. Augiem nodrošina 20 grādu temperatūru. Pētersīļu lapas nav ieteicams plūkt izlases veidā – jānogriež uzreiz visas, atstājot tikai dažas lapiņas pašā centrā, pretējā gadījumā augi sāks dzīt ziednesi, neveidos krūmiņu. Pēc katras griešanas reizes pētersīļiem jādod papildmēslojums, lai tie atkal veidotu zaļo masu. Var izmantot šķīstošo minerālmēslojumu, kas satur vairāk slāpekļa, piemēram, ar NPK attiecību 20-19-19. No siltumnīcas uz lauka pētersīļus pārstāda, kad diennakts vidējā temperatūra ir virs 10 grādiem. Nav vērts stādīt agrāk, jo tie aukstumā neaugs.
Dillēm – siltumu un sauli
Kā izaudzēt leknas dilles? Pirmkārt, jāizvēlas agras krūmdiļļu šķirnes, kas piemērotas audzēšanai zem seguma, piemēram, ‘Lena’. Otrkārt, tās jāaudzē lecektī, apakšā paliekot kūtsmēslus, lai radītu papildu siltumu. Treškārt, dillēm iepriekš jāaudzē dēsti, jo sākumā tās ļoti lēni aug un mēdz stīdzēt. Dilles var sēt jau janvārī kastītēs, diedzējot 20–22 grādu temperatūrā. Pirmoreiz pārpiķē, kad parādījusies pirmā īstā lapiņa. Ja augi izstīdzējuši, kasetēs tos stāda padziļināti. Kad stādiņi izauguši ar divām īstajām lapām, tos pārstāda lecektī.
Stādīšanai lecektī augsni sagatavo šādi: vispirms izrok ārā veco augsni 30–40 cm biezu slāni, tās vietā iepilda trūdēt sākušus zirgu mēslus, tiem virsū uzber kompostu (satrūdējušu) ap 10 cm biezā kārtā, tad pašu sagatavoto kūdras substrātu 10 cm biezā slānī (substrāts tas pats, ko izmanto stādiem). Dilles stāda 10–15 cm attālumā. Nodrošinot 15 grādu temperatūru, dilles izaug 2–3 nedēļās ar saules palīdzību, bet bez tās augi stāv uz vietas.
Sarkanā paprika ražīgāka
Papriku līdz pat septembra beigām lieliski var audzēt vienkāršā plēves būdā, ko var uzstādīt pašu spēkiem pāris dienās. Šim nolūkam izmanto 5 m garas 5–6 cm diametra plastmasas caurules lokveida karkasa veidošanai un dubulto plēves segumu ar gaisa spraugu starp plēvēm. Šādā plēves būdā var nodrošināt lielāku siltumu nekā parastā vienkārtas plēves siltumnīcā, taču tajā ir mazāks gaisa mitrums. Paprikai patīk, ja ir karsts, taču, ja temperatūra siltumnīcā sasniedz 30 °C un vairāk, ieteicams uz celiņiem liet aukstu ūdeni, lai temperatūru par 2–3 grādiem pazeminātu (mitrais gaiss samazina iespēju nobirt paprikas ziediem).
Augus stāda, kad beigušās salnas, 60–70 cm attālumā citu no cita. Krūmi noteikti jāpiestiprina pie balsta, citādi, augļiem gatavojoties, tie lieksies pie zemes, raža sāks pūt. Sarkano papriku, piemēram, šķirnes ‘Banckers’, ‘Rosso’ audzēt izdevīgāk, jo tām no auga var iegūt 10 un vairāk augļu. Dzeltenā paprika, piemēram, ‘Giallo’ ir mazražīgāka – 4–5 augļi no krūma, toties tie izaug 300–400 g smagi, ir saldi.
Gurķu mulčēšana
Audzējot siltumnīcā, veģetācijas periodā tomātus nav nepieciešams mulčēt, toties gurķus gan – kopumā 3–4 reizes. Laistot gurķus ar lejkannu, tiem ar laiku augsnes virspusē parādās baltās saknītes. Kad saknītes kļūst pelēcīgākas, gurķus mulčē ar 3–4 cm cm biezu bagātinātas kūdras kārtiņu. Tad gurķi strauji sāk augt un bagātīgāk ražot. Mulčēšanu parasti atkārto vairākas reizes sezonā.
Labai tomātu ražai
Neapkurināmā siltumnīcā tomātus stāda ap 9. maiju. Augsni sagatavo iepriekšējā gada beigās, iefrēzējot tajā kompostu, bet minerālmēslus ar NPK saturu 20-11-11 iestrādā nedēļu pirms stādīšanas. Stādot katram tomātam bedrītē ieber bagātināto kūdras substrātu. Augus izvieto 45 cm citu no cita.
Audzētāji par ražīgākajām un agrākajām atzīst tomātu šķirnes ‘Bejbino’, ‘Beta’, par garšīgākajām: ‘Aurea’, ‘Ananas’, par piemērotākajām audzēšanai laukā: ‘Beta’, ‘Hector’, ‘Roma’.
Laukā tomātus stāda pēc salnām. Stādi iepriekš jānorūda, ko vienkāršāk izdarīt, ja tos ievieto kastēs un iznes ārā uz vairākām stundām.
Audzēšanai podos ļoti piemērotas ir balkona tomātu šķirnes, kas veido augļus ķiršu lielumā, piemēram, ‘Venus’, ‘Aztek’. Šos tomātus ieteicams stādīt vismaz 20 cm diametra podos; ja plastmasas – tad brūnā vai baltā krāsā (melnie podi karstā laikā ātrāk izžūst). Podos tomātus mēslo reizi nedēļā, lai tie ražotu pēc iespējas ilgāk. Šos podus var novietot gan uz balkona, gan palodzes.
Kā pasargāt no salnām
“Ja nepieciešams pasargāt no salnām, mazās siltumnīcās iesaku izmantot elektrisko ventilatoru. Cits variants: pāri stādiem pārliek lokus no plastmasas caurulēm vai citiem materiāliem tā, lai nepieskartos augu lapām. Lokiem pāri pārvelk agrotīklu divās kārtās. Segmateriāls jāuzliek ap trijiem pēcpusdienā, kad spīd saule, lai līdz vakaram augsne iesilst un augi ir pasargāti no salnām,” pamāca Alfrēds Pīrs.
Plēve divās kārtās
Audzējot bez apkures, pavasarī var nodrošināt lielāku siltumu, ja siltumnīcu nosedz ar plēvi divās kārtās – ārpusē var izmantot, piemēram, 150 mikronu astoņgadīgo plēvi, bet iekšpusē – EVA plēvi, kurai paaugstinātā gaisa mitrumā rasas pilieni notek lejā. Iekšpusē var likt arī lētāku – parasto 120 mikronu biezo plēvi.
