Sācies lidojošo skudru laiks. Kurp tās lido un ko meklē cilvēku mājokļos?
7
Beidzamajās dienās daudzviet Latvijā novērojamas lidojošās skudras. Atliek vien vakarā atstāt vaļā logu vai durvis, kā salido simtiem skudru. Sazinājāmies ar entomologu Jāni Dreimani, lai noskaidrotu vairāk par šīm skudrām.
Entomologs paskaidroja, ka šajā gada periodā izlidošana ir vairākām skudru sugām. Visticamāk tās ir melnās skudras jeb latīniski – “Lasius niger”, kam ik gadu jūlija beigās un augusta sākumā ir izlidošanas laiks un kas ir plaši izplatītas.
Izlidošanas iemesls ir pārošanās. To spēj darīt auglīgās mātītes un tēviņi, kam ir izauguši spārni. Parasti visaktīvāk tas notiek siltā, bezvējainā laikā, īsi pirms lietus. Vislielākā aktivitāte novērojama vakaros. Pēc sekmīgas pārošanās mātītes dodas olu dēšanas vietas meklējumos.
Interesanti, ka tēviņi pēc pārošanās iet bojā, savukārt mātītes veido piemērotu vietu, kur dēt olas, iekļūst kādā citā vai atgriežas vecajā pūznī, ja tiek tur pieņemtas. Spārni tām nolūzt vai arī tos palīdz noņemt darba skudras.
Apaugļota skudru mātīte pūzni – iedobi zemē, izrok pati ar žokļu palīdzību, tad tajā sadēj olas, no kurām izšķiļas kāpuri, kas vēlāk kļūst par kūniņām, līdz no tām attīstās jaunās skudras.
Skudras bieži uzturas cilvēku mājokļu tuvumā, tāpēc ir bieži redzamas. Nedēļas laikā nereti vienlaicīgi izlido vairāku sugu skudras, kuras savas sugas partneri spēj atrast pēc smaržas. Būtībā krustojas vienas sugas īpatņi no dažādiem pūžņiem.
Kāpēc lidojošās skudras nonāk cilvēku mājokļos? Tam par iemeslu lielākoties ir telpu dotais aizvējš. Lielākoties arī problēmu ar atbrīvošanos no šīm skudrām nav – atliek vai nu saudzīgi tās iznest no telpas vai lēnām pūst tām virsū elpu, virzot tās uz atvērto logu.
Retos gadījumos darbaskudras telpās meklē arī barību, īpaši tas novērojams, ja pieejamā vietā atrodams kaut kas salds. Auglīgās mātītes barību nemeklēs.
“Šis izlidošanas periods Latvijā lielākoties ilgst pāris nedēļas, taču vienā un tajā pašā teritorijā tās ir pāris dienas. Izņēmums ir spožā skudra, kurai šis periods ir vairāk izstiepts – tās kā dzimumīpatņi sastopamas no maija līdz pat septembrim,” skaidro Jānis Dreimanis.
