Sācies līdaku laiks! Par copes knifiem saruna ar makšķernieku Pēteri Lideri 1
Pirmais maijs – Latvijas spiningotāju svētki. Beidzies copmaņu iecienītāko zivju – līdaku – mīlas prieku laiks. Tagad tām gribas uzkosties, ka grābj visu, kas kustas. Te gan jāteic, ka, pēc maniem un daudzu copmaņu vērojumiem, šogad līdaku nārsts beidzās pirms nedēļām trim četrām, tās pirmo pēcnārsta ēstgribas vilni jau apmierinājušas, tāpēc pirmajā copes dienā ēsmu ņēma ar samērā gariem zobiem un prasīja no makšķerniekiem diezgan lielas pūles, lai piemānītu kādu normālu eksemplāru. Par zaļsvārču meklēšanu, copes knifiem un inventāru uz nelielu sarunu aicināju vienu no profesionālākajiem Latvijas makšķerniekiem, daudzu vietējo un starptautisko sacensību laureātu Pēteri Lideri.
– Kur ezeros slēpjas zaļsvārces un kā tās atrast?
P. Lideris: – Es domāju, ka neilgi pēc nārsta tās joprojām atrodas netālu no nārsta vietām, un, lai gan līdaka nav bara zivs, izvelkot vienu, ir lielas iespējas tajā pašā vietā noķert vairākus eksemplārus. Drīz tās izklīdīs un iekārtosies slēpņos – ūdenszālēs, aiz zemūdens šķēršļiem, akmeņiem, kokiem, bedru krantīs. Lai izpētītu zemūdens reljefu, neatsverams palīgs būs eholote.
– Kādu inventāru tu ieteiktu lietot līdaku kārotājiem?
– Labu. Bet, sīkāk runājot, jāsaka, ka līdaku spiningošanas veidu ir daudz un tie ir dažādi, piemēram, ja līdakas ķer ar mikrodžigu vai tviču, nepieciešami smalkāki rīki. Es pastāstīšu par klasiskajiem spiningošanas veidiem, līdakas ķerot ar šūpiņiem vai silikona zivtiņām.
Spiningojot no laivas, es lietoju 2,30 līdz 2,70 metrus garu kātu, no krasta piemērotāks būs garāks. Kātam nevajadzētu būt pārāk stingram, pilnīgi pietiek ar vidēji ātru akciju, ar tādu būs vieglāk veikt tālus metienus. Tests no 7 līdz 30 gramiem. Kātu aprīkoju ar labu 4000. izmēra spoli. Labai spolei ideāli strādā bremžu mehānisms, nav pieļaujams, ka tas darbojas ar rāvieniem. Auklai uz spoles jātinas vienmērīgi, piepildot spoles kaseti no viena gala līdz otram. Ir gadījies nopirkt spoles, kuras slikti pilda uztīšanas funkcijas, un to nav iespējams labot, pat pieliekot vai noņemot šeibes spoles mehānismā. Silti iesaku spoli tūlīt pēc nopirkšanas pārbaudīt un, konstatējot minētos defektus, ar steigu doties uz veikalu to mainīt – agri vai vēlu spole sagādās nepatīkamus pārsteigumus.
Arī auklu es iesaku izvēlēties labu – vairāk maksāsiet, bet tā noteikti ilgāk kalpos. Līdaku spiningošanai dārgās, zīdainās japānietes izmantot nevajadzētu, bet vienu klasi zemāk gan. Labas pītās auklas ir ar zemu nodiluma pakāpi, tās kalpo ilgi. Pavasarī un rudenī darbojos ar 0,18 mm auklu, vasarā – ar tievāku. Jāatceras, ka pītās auklas praktiski nestiepjas, un cīņā ar zivi rāvienus amortizē kāts un spoles bremze. Ja spiningoju zemā gaisa temperatūrā, lai aukla nesasaltu, to uz kasetes sapilinu ar kādu neitrālu eļļu. Par šo paņēmienu izlasīju kādā krievu žurnālā un esmu ar to ļoti apmierināts. Līdakas zobi ir asi kā žiletes, tāpēc auklu aprīkoju ar tievu, bet izturīgu metāla pavadiņu.
Mānekļu klāsts pēdējā laikā ir kļuvis milzīgs. Par universālu mānekli uzskatu silikona mānekli, tautā dēvētu par gumijzivtiņu. No plašā piedāvājumu klāsta iespējams izvēlēties gan gaišākas tumšam laikam, gan tumšākas gaišiem un saulainiem laika apstākļiem. Lietojot atbilstoša smaguma džigu, var apmakšķerēt noteiktus dziļumus, aprīkojot šo pašu zivtiņu ar čeburašku (papildsvariņu), iespējams apmakšķerēt dziļākas ūdenstilpes vietas.
Protams, liela loma ir arī mānekļa vadīšanas tehnikai, bieži vien labus rezultātus var sasniegt, izmantojot pauzes un vizulim ļaujot planēt uz leju. Vasarā, kad līdaku uzturēšanās vietas stipri aizaug ar ūdensaugiem, neatsverams palīgs būs pretzāļu vizulis. Esmu vilinājis lielas līdakas, velkot pretzāļnieku caur lēpeņu logiem, pavelku, uzlieku mānekli uz lēpeņu lapas, pēc maza brītiņa atkal pavelku, un seko zibenīga cope. Acīmredzot plēsoņa jau sekojusi māneklim, brīdī, kad tas pazudis, bijusi neizpratnē, un, kad atkal parādījies, tā devusies pēdējā uzbrukumā. Eksperimentējiet, un panākumi neizpaliks!
