Sacenšoties ar laiku. Latvijā radītas tehnoloģijas fotofiniša aizstāšanai 0
Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes maģistrants Kristaps Skrastiņš, vienlaikus arī uzņēmuma “xTimer” valdes priekšsēdētājs, ir bijušais vieglatlēts.
“Profesionālajā sportā, piemēram, sprintā, sportistu progress ir mērāms milisekundēs,” viņš stāsta. “Ilgu laiku nevarēju saprast, kādēļ sporta treneri izmanto rokas hronometrus rezultātu mērīšanai, kaut gan ir acīmredzams, ka milisekunžu mērīšanai tas ir ļoti nedrošs instruments.
Sacensībās šī problēma ir atrisināta – tur izmanto fotofinišus un tamlīdzīgas iekārtas. Bet treniņos… Sāku interesēties, kāpēc tā,” stāsta K. Skrastiņš.
Izpētot situāciju, izrādījies, ka visbiežāk izmantotā iekārta rezultātu mērīšanai treniņos atgādina tādus kā lielus gaismas vārtus. Tā darbojas ar lāzeru sistēmu, izvietojama uz lieliem statīviem – treneriem tā ir pieejama, bet izmanto to nelabprāt – gan izmēru un svara dēļ, gan arī samērā augstās cenas dēļ – ap 1000 eiro par diviem gaismas vārtiem – startu un finišu.
Kristaps stāsta, ka, apjaušot situāciju, radusies vēlme piedāvāt ko ērtāku un kompaktāku.
Jāpiebilst, ka dažādu ierīču veidošanā K. Skrastiņš un pārējie “xTimer” dibinātāji nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta.
Kristaps un otrs uzņēmuma līdzdibinātājs Linards Šmeiksts jau kopš vidusskolas desmitās klases būvējuši robotus un piedalījušies robotu “sumo” sacensībās, tajā piedalījies arī Mārcis Nīmanis, “iOS” aplikācijas izstrādātājs, savukārt ceturto līdzdibinātāju Aleksandru Vitjukovu, kurš atbild par “Android” aplikācijas izstrādāšanu, atvedis tieši Mārcis.
Kā sacensībās
Darbs pie “xTimer” sākās 2018. gada sākumā ar prototipu veidošanu, kurā pakāpeniski iesaistījušies visi pārējie uzņēmuma līdzdibinātāji – Linards, Mārcis un Aleksandrs. Tādējādi radusies kompakta un viegli izmantojama vieglatlētikas rezultātu fiksēšanas sistēma.
“Mūsu sistēma ir daudz ērtāka – nav vairs vajadzības pēc rezultātu pierakstu kladītes. Visi dati par sportista rezultātiem pienāk aplikācijā telefonā un tur arī saglabājas,” ir pārliecināts Kristaps.
Lai mērītu sportista rezultātus ar “xTimer”, ap vidukli jāapliek josta ar uztvērēju, kurā tiek fiksēti un saglabāti dati. Tad startā un finišā tiek novietoti raidītāji, kas darbojas ar infrasarkano staru, līdzīgi kā televizora pults.
Sportistam paskrienot garām raidītājam, tiek fiksēts rezultāts. Rezultāti no uztvērēja tiek nolasīti ar “Bluetooth” savienojuma palīdzību, kas ir mūsdienās atrodams katrā mobilajā telefonā.
“Tirgū šobrīd ir atrodami arī citi līdzīgi risinājumi, kaut gan izmēru ziņā tie ir lielāki. Tādēļ spērām soli tālāk un pamata komplektā iekļāvām arī starta pogu, kas ļauj simulēt sacensību noskaņu – ar “Bluetooth” skaļruņiem tiek atskaņotas starta gatavošanās komandas un starta šāviens. Pateicoties starta pogai, varam ne tikai simulēt sacensību atmosfēru, bet arī mērīt sportista reakcijas laiku uz starta šāvienu.
Pagaidām mēs esam vienīgie, kas piedāvā šādu iespēju,” stāsta Kristaps Skrastiņš.
Pirmie pieci mērierīces komplekti jau pārdoti – komplektā ietilpst divi raidītāji, uztvērējs ar jostu un starta poga. “xTimer” klienti jau ir Sindija Bukša, U-23 Eiropas čempione iekštelpās 200 metru skrējienā, kas gatavojās olimpiskajām spēlēm, izmantojot “xTimer” iekārtu.
Tāpat izveidota sadarbība ar vienu no vadošajiem Latvijas vieglatlētikas treneriem Andi Austrupu, kuru 2012. gadā Eiropas Vieglatlētikas asociācija atzina par gada treneri. Viņš piedalījies arī iekārtas izstrādāšanā.
“xTimer” vadītājs stāsta, ka uzņēmums meklējis sadarbību tieši ar šo treneri, jo zināms, ka viņš ir bijis citu sporta rezultātu mērīšanas iekārtu lietotājs, pārzina to trūkumus un stiprās puses. Tas arī esot attaisnojies – no trenera izdevies saņemt virkni ieteikumu, kas būtu jāuzlabo.
Kā liecina uzņēmuma mājas lapa, cena par vienu komplektu (divi raidītāji, uztvērējs ar jostu un starta poga) ir 600 eiro, taču visus komponentus ir iespējams nopirkt arī atsevišķi, šādi ļaujot sakomplektēt iekārtu individuālām vajadzībām.
Galu galā raidītājus var uzstādīt ne tikai startā un finišā, bet arī ik pa desmit metriem, mērot rezultātus arī starpposmos.
“Šobrīd lielāku komplektu pirkumiem droši vien vēl traucē samērā augstā cena, jo visu skrūvējam kopā paši, taču, pieaugot pasūtījumu apjomam un uzsākot nopietnāku ražošanu, cenai vajadzētu pazemināties,” atzīst K. Skrastiņš. Viņš gan atzīst, ka ražošanas uzsākšana lielākos apjomos prasa investīcijas, piemēram, industriālā plastmasas liešanas iekārtā korpusu izgatavošanai.
Pirmais investors uzņēmumam jau ir – tas ir “Altum” “BuildIt” akselators, kas orientēts tieši uz dažādu iekārtu izgatavošanas atbalstu. Tas piešķīris uzņēmumam sākuma ieguldījumu 20 tūkstošu eiro apmērā.
Saskata potenciālu
Attiecībā uz iekārtas starptautisko pārdošanas potenciālu Kristaps ir optimists: “Iekārtas, kas spēj piedāvāt līdzīgu funkcionalitāti, ir vai nu lielas un neērtas, kā jau minētie gaismas vārti, vai arī ir izmēru ziņā salīdzināmas ar mūsu veidoto kā, piemēram, “FreeLap” veidotā, taču tām ir mazāks funkciju klāsts – nav starta komandas, nevar simulēt starta atmosfēru un starta reakcijas laiku.
Šobrīd esam saņēmuši atsauksmes par iekārtu no Latvijas treneriem un veikuši virkni uzlabojumu, un plānojam doties ārvalstu tirgū. Plānojam piedāvāt iekārtu ar Latvijas vieglatlētu starpniecību, kas trenējas ārzemēs, kā arī apmeklēt treneru seminārus un demonstrēt iekārtu – galu galā gandrīz vienmēr lēmuma pieņēmējs par tās vai citas iekārtas izmantošanu ir treneris, maksātājs gan parasti ir sporta klubs.
Ir gan gadījumi, kad treneri nopērk paši par savu naudu, savām vajadzībām – viens tāds mums jau ir bijis.
Runājot par grūtībām, kas bijušas attīstības procesā, K. Skrastiņš atzīst, ka lielākās bijušas saistītas ar biznesa procesu izpratni.
“Pirmie līdzdibinātāji abi esam inženieri, izpratnes par biznesa procesiem un produkta attīstīšanu un mārketingu mums ir visai maz. Pirmās biznesa zināšanas gan izdevās apgūt RTU “IdeaLab” – tur apguvām pirmās mārketinga un pārdošanas zināšanas, bet “Build iT” tās apguvām vēl pamatīgāk.
Man kā inženierim tas bija pārsteigums – vienmēr bija licies, ka galvenais ir izveidot tehnoloģiski un funkcionāli pilnīgu produktu. Prakse tomēr liecina, ka galvenais ir izveidot tādu produktu, kas vajadzīgs klientam,” smaida Kristaps.
“Treniņa laikā treneris atrodas trokšņainā vidē un viņam jāpievērš uzmanība pat vairākiem desmitiem sportistu. Viņam nav laika neko uzstādīt, kalibrēt vai citādi nodarboties – iekārtai jābūt tādai, kuru noliek, ieslēdz un tā darbojas. Tieši to arī izvirzījām priekšplānā iekārtas veidošanas procesā.”
“xTimer” nākotnes plāni paredz, ka ierīces pamata komplektam tiks pievienoti papildu sensori un funkcijas, kas ļautu mērīt soļa garumu, paātrinājumu un citus parametrus, – integrējot sistēmā to informāciju, kuru jau šobrīd piedāvā viedpulksteņi.
Otrs attīstības ceļš – piedāvāt iekārtu citiem sporta veidiem. K. Skrastiņš stāsta, ka jau noticis treniņš ar Latvijas skeletonistiem brāļiem Tomasu un Mārtiņu Dukuriem, kuri arī izrādījuši interesi par ierīci. “Šo ierīci iespējams izmantot visur, kur jāmēra ātrums – sākot ar futbolu un beidzot ar BMX,” uzņēmuma vadītājs neslēpj optimismu.
Uzziņa:
2018. gadā bijušais vieglatlēts un sacensību robotu būvētājs vidusskolas gados Kristaps Skrastiņš nolemj pamēģināt uzbūvēt ērtāku iekārtu vieglatlētikas, galvenokārt skriešanas, rezultātu mērīšanai. Pakāpeniski projektam pievienojas pārējie uzņēmuma “xTimer” dibinātāji – Linards Šmeiksts, Mārcis Nīmanis un Aleksandrs Vitjukovs.
Konsultējoties ar sporta treneriem, tiek veidots ierīces prototips.
Ar jau izveidotu prototipu “xTimer” komanda vispirms saņem RTU “IdeaLab” atbalstu, bet pēc tam 2019. gada rudenī iestājas “Altum” jaunuzņēmumu akseleratorā “BuildIt Latvia”. No akseleratora saņemta sākotnējā investīcija – 20 tūkst. eiro. 2020. gada sākumā šis akselerators pabeigts, pārdotas pirmās piecas iekārtas, uzņēmums gatavs pārdošanai ārzemēs.
