Daži SIF padomes locekļi pat nebija izlasījuši nolikumu. Mediju sacensība par valsts naudu turpinās 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sabiedrības integrācijas fonda padome ārkārtas sēdē ir nolēmusi lūgt informāciju Valsts drošības dienestam papildu apstākļu noskaidrošanai par izdevumiem, kas pretendē uz valsts naudu.
Konkursa rezultāti par vairāk nekā pusmiljona eiro lielo valsts budžeta piešķīrumu nacionālā mēroga drukātajiem medijiem un interneta ziņu portāliem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai ārkārtējās situācijas laikā atklāja faktus, kas liek apšaubīt to atbilstību izstrādātajam nolikumam, par ko “Latvijas Avīze” rakstīja 1. jūnija numura publikācijā “Dīvainības naudas sadalē”.
Kad “Latvijas Avīze” vērsās pie atbildīgajām amatpersonām, lai noskaidrotu, tieši kura persona atbild par nolikuma jeb konkursa pamatdokumenta juridisko kvalitāti, tika saņemta atbilde, ka tas esot kolektīvs darbs un ka viena atbildīgā te neesot.
Atklājās arī tas, ka ne visi SIF padomes locekļi, kas pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētājiem un viņiem piešķirtajām naudas summām, bija izlasījuši nolikumu.
Tikai pēc konkursa rezultātu apstiprināšanas lēmuma pieņēmējiem ir radušās šaubas, vai valsts budžeta nauda ir jādod arī prokremliskiem Latvijas medijiem, kas izplata dezinformāciju par Latvijas valsti. Kļūdu vēl var labot, neslēdzot līgumu ar šo mediju izdevējiem.
Ar vēstuli pie Sabiedrības integrācijas fonda (SIF), kas rīkoja šo konkursu un par kura pieņemto lēmumu tiesiskumu atbild Ministru prezidents (Krišjānis Kariņš ir pilnvarojis savu padomnieku Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība)), vērsās arī Latvijas Preses izdevēju asociācija, aicinot izskaidrot pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību konkursa nolikumam. Tāpēc SIF padomes vadītājs kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) otrdien sasauca padomes ārkārtas sēdi.
Kolektīvā atbildība jeb bezatbildība
Jautājums par konkursa nolikuma kvalitāti un atbildīgajām personām ārkārtas sēdē neesot apspriests. I. Parādnieks sacīja, ka neesot pamata apšaubīt konkursa nolikuma juridisko kvalitāti.
SIF sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Zariņa-Zviedre pastāstīja, ka SIF mediju konkursa nolikumu izstrādāja sadarbībā ar Kultūras ministriju un mediju politikas konsultatīvo padomi. “Vienu konkrētu cilvēku vai iestādi mēs nevarēsim pateikt, jo tas tomēr ir kopīgi radīts dokuments. Ja tajā ir kādas nepilnības, tad visas šīs iesaistītās trīs puses ir tās, kam jāuzņemas atbildība,” norādīja D. Zariņa-Zviedre.
Gan viņa, gan arī I. Parādnieks pastāstīja, ka ārkārtas padomes sēdē esot runāts par iespēju rīkot papildu konkursu medijiem, jo no iepriekšējiem diviem konkursiem esot vēl neizlietota valsts budžeta nauda.
I. Parādnieks informēja, ka 5. jūnija padomes sēdē būs zināms, vai tiks rīkots trešais konkurss, kā arī tas, cik liels ir šis pārpalikums.
Vēršas Valsts drošības dienestā
Kaut gan nolikumā bija noteikts, ka prioritāri ir atbalstāmi tie mediji, kas veido neatkarīgu žurnālistikas oriģinālsaturu pētnieciskās un analītiskās, kā arī informatīvi analītiskās žurnālistikas žanrā, tomēr valsts budžeta finansējums ir paredzēts arī tādiem izdevumiem kā, piemēram, avīzei “Segodņa” (kopā ar portālu “BB.lv”).
SIF padome ārkārtas sēdē ir nolēmusi lūgt informāciju kompetentajām institūcijām (Valsts drošības dienestam) papildu apstākļu noskaidrošanai.
“Lai situācija neradītu negatīvus apstākļus ilgtermiņā ne sabiedrībā, ne mediju telpā, padome uzdeva Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam atlikt līguma slēgšanu ar atsevišķiem medijiem,” solīts SIF izplatītajā preses relīzē pēc ārkārtas padomes sēdes. SIF padomes vadītājs kultūras ministrs Puntulis paziņojis, ka šis lēmums esot pieņemts pēc viņa iniciatīvas.
I. Parādnieks pastāstīja, ka VDD esot lūgts atzinums, vai tas, ko VDD ir rakstījis savā 2018. gada pārskatā par Latvijas informatīvo telpu, joprojām ir spēkā. Atgādināšu, ka VDD bija konstatējis, ka “Latvijas informatīvo telpu ar dažādām versijām par tuvojošos “pasaules karu” un “kodolkaru” visbiežāk piepilda interneta vietnes “vesti.lv” un “vesti.bb.lv” (tagad “bb.lv”).
Šādu publikāciju rezultātā Latvijas informatīvā telpa tika piepildīta ar baiļu, neziņas un nedrošības atmosfēru, cenšoties radīt mākslīgu priekšstatu par NATO provokācijas rezultātā it kā “destabilitāti” par situāciju Baltijas valstīs, Polijā un Ukrainā”.
Savukārt SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce ziņu aģentūrai LETA sacījusi, ka līgumu par finansējuma piešķiršanu diviem plašsaziņas līdzekļiem varētu pārskatīt tikai tad, ja atbildīgās institūcijas sniegšot jaunus, iepriekš nezināmus pierādījumus par šiem medijiem.
Pūce skaidrojusi, ka SIF sekretariāts padomei piedāvājis līgumā ar visiem konkursā atbalstītajiem masu medijiem iekļaut punktu, kas paredz, ka ziņām par koronavīrusa radītās krīzes situācijas pārvarēšanu ir jābūt objektīvām un korektām. Ja šis nosacījums netikšot ievērots, SIF varēšot vienpusēji lauzt līgumu un pieprasīt atmaksāt piešķirto finansējumu.
“SIF arī turpmāk administrēs mediju atbalsta fondu, tāpēc būtu ļoti lietderīgi, ja nākotnē SIF padomē tiktu iekļauts kāds pārstāvis no mediju nevalstiskajām organizācijām, piemēram, no Latvijas Žurnālistu asociācijas vai no Latvijas Mediju ētikas padomes.
Mediju konsultatīvā padome vēlas ieviest izmaiņas mediju vērtēšanā, lai turpmāk netiktu pieļautas tādas kļūdas kā mediju konkursa vērtēšanā ārkārtējās situācijas laikā. Patlaban pie tā strādājam,” pastāstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle-Eglīte, kura ir arī KM paspārnē izveidotās mediju politikas konsultatīvās padomes pārstāve.
