Sacensībā par “Oskaru” – cerība līdz pēdējam. Kas izšķirs “Dvēseļu putenis” likteni? 22
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien tiks paziņots ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” kategorijas “Labākā ārzemju filma” īsais saraksts jeb filmu priekšatlases otrās kārtas uzvarētāji, kas tālāk cīnīsies par iespēju tikt nominētiem prestižajai “Oskara” balvai. Aizturētu elpu rezultātu paziņošanu gaida arī mūsu nacionālā grāvēja, spēlfilmas “Dvēseļu putenis” komanda.
Vairākas prognozes starptautiskos medijos liecina, ka 93 dažādu valstu izvirzīto filmu konkurencē Latvijas filma ir gana tuvu īsajam sarakstam jeb “Oscar Shortlists”, kurš šogad paplašināts no līdzšinējām desmit līdz 15 filmām.
Ticēt veiksmei mudina arī ar nebijušu vērienu organizētā “Dvēseļu puteņa” publicitātes kampaņa ASV, plašās un gana pozitīvās atsauksmes lielākajos ASV izdevumos, bet lokālā stāsta starptautisko konvertējamību apliecina jau saņemtās balvas – filmas skaņu celiņa autore Lolita Ritmane saņēmusi Holivudas vizuālo mediju balvu par labāko mūziku filmai svešvalodā, bet operators Valdis Celmiņš ticis nominēts Starptautiskās kinooperatoru federācijas balvai IMAGO. Saraksta izziņošanas priekšvakarā “Latvijas Avīze” aptaujā kino profesionāļus – vai tik mazai valstij kā Latvija ir cerība jebkad tikt “Oskara” pretendentu labāko sarakstā, vai tomēr mūsdienās nežēlīgajā kino industrijā filmas likteni izšķir krietns budžets un trāpīga reklāma?
Līdz šim dārgākā kampaņa
“”Dvēseļu puteņa” spēks ir iespaidīgais, vienkāršais kara atainojums nevainīga, 17 gadus veca zēna acīm. Šajā ziņā to var salīdzināt ar Sema Mendesa [filmu] “1917”,” raksta prestižais izdevums “The Hollywood Reporter”. Tikmēr kino industrijas autoritatīvais izdevums “Variety” filmas recenzijā uzteic: “Latvijas “Oskara” pieteikums, lokālais kases rekordu grāvējs, ir spēcīgs vēstījums par kara bezjēdzību.”
Līdz šim stāstu par Latvijas vēsturi pirmoreiz mūsu kino vēsturē aprakstījuši un filmu atzinīgi novērtējuši lielākie ASV mediji, tostarp “Los Angeles Times”, “The Guardian”, “New York Times” un citi, norāda filmas producente Inga Praņevska.
Saprotams, atsauksmes lielākajos ASV izdevumos par kādas nelielas valsts filmu nepublicē tāpat vien, ir vajadzīga plaša publicitātes kampaņa, lai filmu vispār ievērotu starp daudzām citām. Zināms, ka šoreiz Latvijas filmas virzīšanai uz balvu īstenota līdz šim nebijuša vēriena mārketinga kampaņa. “Dvēseļu puteņa” publicitātes kampaņu ASV īstenoja īstenas šā biznesa haizivis – Losandželosas uzņēmums “Accolade Publicity & Consulting”, kas strādājis ar kino industrijas milžiem “Amazon Studios”, “Netflix”, “Apple TV +”, kā arī citu starpā reklamējis filmas “Bohēmista rapsodija” un “Puikas gadi”.
Protams, tam ir sava cena – 20 000 eiro publicitātes kampaņai filmas veidotājiem, studijai “Kulfilma”, piešķīra Nacionālais kino centrs (NKC). Saskaņā ar NKC vadītājas Ditas Rietumas pausto, kopā ar Kultūras ministrijas piešķīrumu valsts “Dvēseļu puteņa” publicitātes kampaņai ASV piešķīrusi apmēram 33 tūkstošus eiro, ko D. Rietuma vērtē kā konkurētspējīgu summu. Papildus kampaņu atbalstījusi arī Amerikas Latviešu apvienība un privātā sektora atbalstītāji – kopējo kampaņas summu filmas producenti pagaidām neizpauž.
Izdarīts viss iespējamais
Vaicāts, vai plašā kampaņa devusi cerību iekļūt “Oskaru” īsajā sarakstā, filmas režisors Dzintars Dreibergs teic: “Ir sajūta, ka esam izdarījuši visu, ko varējām. Garas naktis, nebeidzamas intervijas, bet arī milzīgs morāls atbalsts no mūsu cilvēkiem apkārt un mūsu ilggadējā sponsora “Depo”, kas pat šajā grūtajā laikā bija gatavs palīdzēt.
Ceļā uz “Oskaru” ir nepieciešama liela veiksme, bet prieks, ka mūsu filma aizkustināja tik daudzus ārvalstīs un lika iedziļināties Latvijas īpašajā vēsturē un Grīna pieredzētajā. Esam lielākajos Holivudas izdevumos, Lolitas Ritmanes un Valda Celmiņa paveiktais ir novērtēts, un, pat ja milzīgajā konkurencē nespējam cīnīties ar citu mārketinga iespējām, tomēr līdz pēdējam varam cerēt un priecāties par to, ka esam sadzirdēti.”
“Rezultāts “Oskaru” sacensībā jeb kino olimpiādē, protams, ir svarīgs, bet vēl svarīgāks ir sabiedrisko attiecību un mārketinga kampaņas process un tā sniegtās iespējas – ārvalstu medijos un plašā kino industrijas publikā izskan Latvijas vārds, tiek pievērsta uzmanība Latvijas talantiem un ilgtermiņā piesaistītas papildu investīcijas Latvijai – ne tikai kino jomā,” norāda “Dvēseļu puteņa” producente Inga Praņevska.
Īso sarakstu “Dvēseļu putenim” neprognozē
Šī ir trīspadsmitā reize, kad Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma”. Šajā kategorijā “Oskara” balvas žūrijas balsojumā piešķir jau kopš 1956. gada. Pagājušajā gadā par labāko ārzemju filmu tika atzīta Korejas filma “Parazīts”, kura izvērtās par nebijušu valsts veiksmes stāstu, iegūstot “Oskaru” arī kategorijās “Labākā spēlfilma”, “Labākais scenārijs” un “Labākais režisors” (Džūnho Bons).
Vairāku starptautisku mediju prognozes liecina, ka “Dvēseļu puteņa” šogad Oskara īsajā sarakstā diemžēl nebūs. Tiesa, piemēram, izdevums “Variety” Latvijas filmu ierindojis augstajā 22. vietā, kas tomēr dod cerību. Tikmēr prognozēšanas medijs “Goldderby” ir krietni pesimistiskāks, Latvijas filmu atstājot ārpus labākajiem trim desmitiem.
Savukārt vairāki kritiķi pārmetuši filmai vienpusīgu, nacionāli patriotisku vēstījumu (Gan filmai, gan tās mārketinga stratēģijai ASV ir viens vēstījums: “Uz priekšu, Latvija!”, “The New York Times”), un jāatceras, ka ideoloģiski strāvojumi “Oskara” balvas žūrijai nekad nav bijuši sveši.
“Latvijas Avīze” izpētīja, ka starp “Oskara” īsā saraksta pretendentu prognozēm šogad neredz arī Lietuvas un Igaunijas pieteikumus. Iespējamo uzvarētāju sarakstos figurē Krievijas, Bosnijas un Hercegovinas, Taivānas, Gvatemalas, Meksikas filmas. Liela daļa prognozētāju šogad labākās ārzemju filmas titulu paredz Eiropas Kinoakadēmijas balvu ieguvušajai Dānijas režisora Tomasa Vinterberga filmai “Druk” (“Vēl pa mēriņam”).
“Ir jāsaprot, ka katru gadu uz balvu ārzemju filmu kategorijā pretendē aptuveni deviņdesmit filmu. Šis gads, kurā nav bijuši lielie, svarīgie festivāli, šo konkurenci ir vēl palielinājis. Visi grib atzinību, visi grib palikt vēsturē. Tomēr kino ir nežēlīgs bizness.
Tā ir nozare, kur finanšu līdzekļi spēlē ļoti lielu lomu, bieži – izšķirīgu. Protams, “Oskars” ir vieta kino balvu hierarhijā, kur sastopas ļoti dažādas kapacitātes spēlētāji – atšķirīgi ne tikai mākslinieciski, bet arī finansiālu iespēju ziņā. Tomēr nevajadzētu uzsvērt, ka “Oskara” ceremonijā visu izšķir tikai nauda – tā būtu problēmas vulgarizācija,” teic D. Rietuma.
Iespēja būt starp labākajiem ir vienmēr
“Oskara” sacensībā Latviju līdzās “Dvēseļu putenim” šogad pārstāv arī režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas pilnmetrāžas animācijas filma “Mans mīļākais karš”, kas ir iekļauta “kvalificēto un ieteikto” animācijas filmu sarakstā kā viena no 27 pilnmetrāžas animācijas filmām, kas spēkosies par tālāko soli – izvirzīšanu “Oskara” nominācijām. Balsojums par tām gaidāms marta sākumā.
Filmas producents Guntis Trekteris atklāj, ka publicitātes kampaņa ASV sākšoties drīzumā, uzsverot to unikālo iespēju pievērst uzmanību mūsu filmām. “Esam paredzējuši kampaņā ieguldīt gan savu naudu, gan ceram uz Norvēģijas Filmu institūta atbalstu, gan arī uz Nacionālā kino centra atbalstu. Kopējās kampaņas izmaksas es lēstu no 60 līdz 80 tūkstošiem eiro, kas nav liels, bet jau pieņemams budžets.
Protams, tā saucamo lielo studiju, “Pixar”, “Netflix”, Disneja studijas un līdzīgo reklāmas budžeti ir mērāmi miljonos, turklāt viņu filmas ir plašāk izplatītas visā pasaulē. Tomēr iespēja iekļūt starp labākajiem ir vienmēr. Ja nepiesakies un nedari neko, tad, protams, nekā arī nebūs. Galu galā – publicitātes kampaņu un balvu pasniegšanas mērķis nav pati balva, bet filmas mārketings globālā mērogā. Mēs vēlamies panākt, lai par mūsu filmu uzzina vairāk industrijas pārstāvju un lai tā nonāktu pie lielāka skatītāju loka gan Amerikā, gan visā pasaulē.”
“Oskari” pandēmijas laikā
ASV kinoakadēmija “Oskaram” nominēto filmu gala sarakstu izziņos 15. martā.
“Oskara” balvu pasniegšana Covid-19 pandēmijas dēļ šogad noritēs vēlāk nekā citus gadus – 25. aprīlī.
