Sacelšanās pret “cīruļu” diktatūru. Ja stundas sāksies plkst.9, būs labākas sekmes? 1
Igaunijā izskanējis priekšlikums ar likumu noteikt, ka mācību stundas skolā drīkst sākties ne agrāk kā pulksten 9 no rīta. Latvijā šī ideja pagaidām nav guvusi atsaucību, lai gan arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka skolēniem, kas ir kārtīgi izgulējušies, uzlabojas veselība un sekmes mācībās.
Rīta stundai zelts mutē; kurš putniņš agri ceļas, agri slauka deguntiņu. Ar šādiem teicieniem “cīruļi” gadsimtiem ilgi centušies pārliecināt “pūces”, ka agra celšanās un aktīva rosība rīta cēlienā ir veselīgākais un produktīvākais diennakts režīms. Taču laikmets, kad mūsu senči vakarus pavadīja skalu gaismā un vasarā bērni cēlās līdz ar saullēktu, lai ietu ganos, ir palicis tālā pagātnē, jo līdz ar elektrības izgudrošanu cilvēku dzīves ritms ir krietni mainījies. Tas gan neattiecas uz vairumu darbavietu un skolu, kas joprojām pārsvarā ir pielāgotas “cīruļu” ērtībām. Latvijas skolās mācības lielākoties sākas ap pulksten 8, kas bērniem un viņu vecākiem nozīmē salīdzinoši agru celšanos, kamēr vakaros ir arvien grūtāk aiziet gulēt laikus, jo daudzi ļaujas TV un interneta piedāvātās izklaides kārdinājumiem.
“Cīruļi” pret savu gribu
“Ja skolā mācības sākas ap pulksten 8, tad bērniem sanāk celties ap pulksten 6.30–7.00. Taču bērniem, it īpaši pusaudža vecumā, diennakts ritms ievērojami atšķiras no pieaugušo ritma, tādēļ vakarā viņiem ir grūtāk aiziet gulēt. Daudziem rodas miega deficīts, un viņi dodas uz skolu neizgulējušies,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža.
Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums liecina, ka skolas dienās pusaudži guļ vidēji astoņas stundas diennaktī (37% iztiek ar īsāku miegu), savukārt nedēļas nogalē, kad iespējams izgulēties pēc sirds patikas, vidējais miega ilgums pieaug līdz 10 stundām. Pētījums arī rāda, ka divas trešdaļas skolēnu aiziet gulēt pirms pulksten 23, bet katrs astotais dodas pie miera tikai pēc pusnakts. Zinātnieku pētījumi liecina, ka pusaudžu vecumā bērnam būtu vajadzīgas deviņas līdz desmit stundas miega, bet tagadējais skolu režīms nav pielāgots šādam ritmam. “Kādēļ mēs spiežam savus bērnus kļūt par “cīruļiem”? Pati esmu “pūce”, kam no rīta ir grūti piecelties. Savu bērnu esmu centusies vest uz bērnudārziem, kur diena sākas vēlāk, nevis pulksten 8,” stāsta izglītības programmas “Iespējamā misija” vadītāja Edīte Millere.
Lai nebūtu jādirn skolā
Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir spēkā noteikumi, saskaņā ar kuriem mācības skolā nedrīkst sākties agrāk kā pulksten 8. Taču nesen izskanējis priekšlikums pārcelt mācību dienas sākumu uz pulksten 9, ja skolas vecāku padome piekrīt atbalstīt šādas izmaiņas. Plānotā reforma tiek pamatota ar to, ka daudziem skolēniem ir miega deficīts, kas negatīvi ietekmē mācību kvalitāti. Reforma paredz arī citus priekšlikumus, piemēram, pagarināt pusdienu pārtraukumu no 15 līdz 30 minūtēm, lai bērni varētu nesteidzīgi paēst. Ja priekšlikumi gūs valdības atbalstu, reforma varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. septembra.
Igaunijas skolēni par mācību dienas sākuma pārcelšanu uz pulksten 9 izteikušies atzinīgi, savukārt bērnu vecākiem un skolotājiem domas dalās. Vecāki norāda, ka šādu grafiku būs grūti saskaņot ar darbalaika sākumu valsts iestādēs un privātos uzņēmumos: ja kādam no vecākiem darbs sākas pulksten 8 vai 8.30, tad bieži vien viņš pirms tam ar auto nogādā bērnu līdz skolai. Tādējādi, nemainot vecāku darbalaika sākumu, bērns tāpat būs skolā jau ap pulksten 8, bet mācības sāksies tikai pulksten 9 un nāksies meklēt veidus, kā šajā laikā nodarbināt bērnu.
Šis ir viens no argumentiem, kas izskanējis arī Latvijā, iebilstot pret mācību sākuma pārcelšanu uz pulksten 9. “Skolām būtu jādomā, kā jēgpilni aizpildīt šo laiku. Piemēram, bērni varētu sapulcēties sporta zālē uz rīta vingrošanu, jogu vai meditāciju,” uzskata Edīte Millere. Viņa piebilst, ka mūsdienās mainās arī pieaugušo darba režīms, arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju strādāt elastīgu darbalaiku, tādēļ daudziem vecākiem nebūtu iebildumu nogādāt bērnus skolā arī vēlāk.
Žēlojas tiesībsargam
Mazsalacas vidusskolas skolotāja Daiga Urbanoviča gan spriež, ka pagaidām Latvijā nav vajadzības pārņemt kaimiņvalsts pieredzi. “Šobrīd mācības sākam pulksten 8.30, kas ir ļoti piemērots laiks. Cita lieta, ka vecākiem vajadzētu radināt bērnus laikus iet gulēt, lai viņi jau pulksten 22 būtu gultā un varētu kārtīgi izgulēties. Tā ir vecāku atbildība.” Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas direktore Valentīna Šidlovska norāda, ka vēlāks mācību dienas sākums notiktu uz pēcpusdienas un vakara rēķina, jo šis laika posms attiecīgi kļūtu par stundu īsāks un bērniem varētu pietrūkt laika, lai pilnvērtīgi atpūstos un izpildītu mājasdarbus. Lauku apvidū jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības grafiks, kas šobrīd ir saskaņots ar mācību laiku skolās. “Mūsu skolā mācās bērni no visa novada. Jārēķinās, ka lauki nav pilsēta, šeit autobusi nekursē ik pēc pusstundas, uz dažiem pagastiem autobuss iet tikai divreiz dienā,” stāsta Šidlovska.
Latvijas laukos skolēnu autobusi dažviet sāk kursēt jau neilgi pēc pulksten 6, lai paspētu uzņemt visus bērnus. Tiesībsargs ziņojumā Saeimai pērn atzina, ka pārāk agrs skolas darba sākums var kaitēt skolēnu veselībai, tādēļ šāda prakse uzskatāma par bērnu tiesību pārkāpumu. Tiesībsarga birojs bija saņēmis sūdzību no kādas mātes, kura žēlojās, ka viņas pusaudzei meitai mācības sākas pulksten 8.20, bet dažkārt pat pulksten 7.30, tādēļ bērnam ir jāceļas jau pulksten 6. Tādējādi tiekot pārkāptas bērna tiesības uz pilnvērtīgu miegu un veselību.
Diskusijas par skolas dienas pārcelšanu uz vēlāku laiku bijušas arī mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, kur prezidents Aleksandrs Lukašenko pirms pāris gadiem pažēlojās, ka viņa dēlam Nikolajam dažkārt nākas celties jau pulksten 6.30, lai paspētu uz skolu. Lukašenko uzdeva izglītības ministram parūpēties, lai turpmāk mācības skolās sāktos ne agrāk kā pulksten 9. Un nākamā gada 1. septembrī ierēdņi varēja atskaitīties, ka jau vairāk nekā 80% skolu mācību sākums ir pārcelts uz pulksten 9, tikai 0,3% skolu strādā pēc vecā grafika un mācības sāk jau pulksten 8.
Kā uzlabot sekmes
Līdzīgas reformas ir sākušās arī Rietumeiropas valstīs. Piemēram, pirms dažiem gadiem Lielbritānijā tika sākts eksperiments, kas vairāk nekā 100 skolās mācību sākumu pārcēla uz pulksten 10. Šādu eksperimentu ierosināja Oksfordas universitātes zinātnieki, kas gribēja noskaidrot, kā skolēnus ietekmēs ilgāks miegs un vēlāks rīta cēliena sākums. Sākotnējie secinājumi ir iepriecinoši: bērniem, kas mācības sāka pulksten 10, bija labākas sekmes un mazāk veselības problēmu.
“Vecākiem dažkārt šķiet, ka bērni ir vienkārši slinki un visas problēmas varētu atrisināt, ja viņi laikus ietu gulēt. Taču zinātne apstiprina pieņēmumu, ka pusaudžiem no rīta ir vajadzīgs ilgāks laiks miegam,” laikrakstam “The Daily Telegraph” atzina profesors Kolins Espijs. Pusaudžu bioloģiskais pulkstenis ir tā iekārtots, ka viņiem ir grūti aiziet gulēt pirms pusnakts, savukārt no rīta viņi ir gatavi pilnvērtīgi funkcionēt tikai ap pulksten 9 vai 10. Oksfordas universitātes profesors Pols Kellijs iesaka skolās noteikt šādu darba režīmu, kas būtu atbilstošs katras vecuma grupas vajadzībām: pirmo klašu skolēni varētu sākt mācības pulksten 8.30, bet 16 gadu veciem pusaudžiem piemērotākais laiks būtu pulksten 10 no rīta, savukārt 18 gadu vecumā ideālais variants būtu sākt mācības tikai pulksten 11. “Desmit gadu vecumā tu piecelies, dodies uz skolu un viegli piemērojies klasiskā modeļa “no deviņiem līdz pieciem” prasībām. Līdzīgi ir arī 55 gadu vecumā. Taču pa vidu ir laiks, kad cilvēka bioloģiskais pulkstenis prasa citu režīmu, tādēļ sākt mācības vai darbu trīs stundas vēlāk būtu pilnīgi dabiski,” secina profesors Kellijs.
“Cīruļi” nepadosies
Maz ticams, ka šādas radikālas idejas izpelnīsies lielu atsaucību, jo mēs dzīvojam pasaulē, kas ir vairāk pielāgota “cīruļu”, nevis “pūču” ērtībām. “Ar gadiem, kad cilvēks kļūst vecāks, mainās viņa diennakts cikls: daudzi kļūst par “cīruļiem”, kas grib ātrāk iet gulēt un agrāk celties. Bet kas tad nosaka mūsu sabiedrības dienas kārtību? Pieaugušie, ne jau jaunieši, kas no rīta gribētu ilgāk pagulēt,” norāda miega problēmu speciālists Juris Svaža. Viņš gan piebilst, ka daudzi cilvēki tikai aizbildinās ar “pūces” statusu, lai gan īstenībā miega trūkumam ir citi cēloņi. “Viņi saka: “Es esmu “pūce”, tādēļ pirms pusnakts nevaru aiziet gulēt.” Bet patiesībā viņš tikai grib ilgāk paskatīties TV vai padarboties internetā, dažkārt tā jau kļuvusi par atkarību.” Pētījumi rāda, ka liela daļa bērnu un jauniešu pirms miega lieto viedtālruņus, kas apgrūtina aizmigšanu. Nerisinot šo problēmu, arī vēlāks skolas dienas sākums nepalīdzēs nodrošināt, lai bērns ierastos skolā mundrs un kārtīgi izgulējies.
