Sabrukusi Dauģēnu Lielās pazemes alas lielā zāle, jau izvietotas aizsargbarjeras 2
Lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā – Dauģēnu Lielās alas lielā zāle ir sabrukusi, tā savā sociālā tīkla Facebook profilā vēsta Andris Grīnbergs. Nedēļas nogalē, 11.martā notikuma vietu viņš esot apmeklējis pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus.
Zāles izmēri pirms sabrukšanas bija: garums ap 13 metri, platums līdz 7 m, griestu augstums – ap 8 metri. Tagad ala kļuvusi īsāka par apmēram 15 metriem, bet joprojām tā ir garākā Latvijā ar apmēram 330 m garumu.
Salacas upes labajā krastā, Mazsalacas novadā ir viens no lielākajiem vidus devona smilšakmens atsegumiem – Dauģēnu klintis. To augstums sasniedz līdz 10 metrus, bet klints sienas garums tuvojas 100 metriem, tā norādīts portālā masalaca.lv.
Milzu pakavam līdzīgajā Dauģēnu kraujas stāvumā, arī daudzās citās vietās dažādos augstumos aiz koku zarotnēm slēpjas zemāki un lielāki ar ķērpjiem un sūnām noauguši klinšu laukumi. No kraujas izplūst 12 dažāda lieluma avoti.
Klints vidusdaļā ir tā sauktais balkoniņš, no kura paveras skaists skats.
Lielā X ala – Latvijā garākā ala – 315 metri, ārkārtīgi iespaidīga, ar pazemes upēm. No alas Salacā ieplūst spēcīgs avots. Alai nedaudz augstāk ir arī otra ieeja, 1999. gada augusta vidū aiztaisīta, vēlāk atkal atrakta vēl vairāk. Palu laikā daļa alas applūst. Te dzīvo sikspārņu kolonija. Ala ir iegrauzusies smilšakmens slāņos, līdz sasniegusi mālu.
Pavasara plūdos applūdinātajā alas daļā sienas tiek klātas ar māla slānīti, kas sajaukts ar augu atliekām. Sevišķi iespaidīga ir lielā alas zāle – tās augstums sasniedz septiņus metrus, var redzēt koku saknes. Alā ļoti skaists smilšu slāņojums. Ļoti iespaidīgi izskatās arī ejas, pa kurām tek avots kā neliela upīte.
Lielās X alas avots izplūst no alas, vasaras beigās (ja ilgāku laiku nav bijuši pali) veido nelielu deltu. Mazā X ala – Zema ļoti gara ala (kopējais garums 115 m) ar strautu. Dziļumā ir iespaidīga zāle ar plašām velvēm.
Ņemot vērā sociālajos medijos izplatītās interesentu fotogrāfijas, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna portālu “La.lv” informēja, ka šajā dabas objektā izveidotas norobežojošās barjeras un tiks izvietotas arī brīdinājuma zīmes. Jāuzsver, ka arī pirms iebrukšanas, šīs alas, kā arī lielākā daļa Latvijas alu, nav bijušas atvērtas apskatei – tās vērot un iepazīt Dabas aizsardzības pārvalde vienmēr aicinājusi no attāluma.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde apstiprina, ka dabisku ģeoloģisko procesu rezultātā šoziem iebrukusi viena no telpām Latvijas garākajā dabīgo slimšakmens alu labirintā – Dauģēnu alā, kas atrodas pie Salacas upes. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka iebrukušas alas nav ekstrēmā tūrisma objekts nervu kutināšanai un nopietni aicina iedzīvotājus nemēģināt tuvumā apskatīt iebrukušo alu.
Savukārt par pašu iebrukšanas faktu Dabas aizsardzības Pārvaldes ģeologs Dainis Ozols atzina, ka šis ir dabisks process, kas bija aizsācies jau pirms vairākiem gadiem. Dauģēna ala, kas ir Latvijā garākais alu labirints, nav sabrukusi – ir tikai iebrukuši alas ieejas daļas zāles griesti. Pati ala ir ap 350 metrus gara. Iegruvuma rezultātā tās garums būs samazinājies par 10-15 metriem.
