Planētas Noslēpumi. Šābrīža pasaules kundzības galvenais drauds 60
Māris Zariņš, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Abreviatūru BRICS veido piecu valstu grupas dalībnieku pirmie sākuma burti angļu valodā – Brazil, Russia, India, China un South Africa jeb Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika. Avotos vēstīts, ka šādu saīsinājumu pirmo reizi 2001. gadā piedāvājis bankas Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls, speciālā rakstā vēstot par to, “ka mēs būvējam labāku pasaules ekonomiku”. Var piebilst, ka sākotnēji, kamēr vēl bija tikai četras dalībvalstis, saīsinājums bija BRIC, bet, kopš tai 2011. gadā pievienojās arī Dienvidāfrika, spēkā ir tagadējais pilnais nosaukums BRICS.
Apvienojas lielākie un spēcīgākie
Konkrēto burtu secību abreviatūrā noteikusi vienlaikus gan elementāra labskanīguma prasība, gan, iespējams, arī tas, ka angļu valodā vārds BRICS skan ļoti līdzīgi vārdam ‘bricks’jeb ‘ķieģeļi’, tādējādi ar šo terminu apzīmē valstu grupu, kas lielā mērā nodrošinās sagaidāmo pasaules ekonomikas pieauguma būvniecību.
Organizācija oficiāli dibināta 2006. gada jūnijā Krievijā notiekošā “Pēterburgas ekonomiskā foruma” laikā, piedaloties Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas valdību ministriem. Var piebilst, ka kopš tā laika vēl bez organizācijas samitiem dažādas dalībvalstu valdību pārstāvju un pieaicināto novērotāju un potenciālo dalībnieku pārstāvju tikšanās notiek ārlietu, finanšu un citu nozaru ministru līmenī.
Sākotnēji nebija plānota nekāda īpašā BRICS dalībvalstu ekonomiskās politikas koordinēšana. Vēl vairāk: nebija arī paredzēts, ka tās veidos kādu ekonomisko bloku vai oficiālu tirdzniecības asociāciju, kāda ir, piemēram, Eiropas Savienība. Taču jau ātri vien uzradās pazīmes, kas liecināja par to, ka četras BRICS dalībvalstis pārliecinoši tiecas izveidot faktiski politisku klubu jeb savienību, tādējādi pārveidojot “savu pieaugošo ekonomisko varu pietiekami ietekmīgā ģeopolitiskā spēkā”. Katrā ziņā tā tas ir kopš 2006. gada septembra, kad ANO 61. sesijas laikā BRICS dalībvalstis ārlietu ministru līmenī sāka gluži uzskatāmi veidot savstarpējas politiskās saites. Savukārt četru BRICS dalībvalstu augstākie vadītāji pirmo reizi satikās 2008. gada jūlijā Japānā notiekošā G7 valstu 34. samita ietvaros un tur vienojās paši par sava pilna formāta samita rīkošanu Krievijas pilsētā Jekaterinburgā, kas notika 2009. gada jūnijā un lielā mērā kļuva par būtisku pagrieziena punktu pasaules ģeopolitiskajā attīstībā.
Analītiķi pauduši, ka tam bija visnotaļ vērā ņemams pamats. Kaut vai raugoties tikai ekonomiskās izaugsmes un attīstības aspektā. Piemēram, Ķīna laikā no 2000. līdz 2010. gadam savu valsts kopproduktu esot palielinājusi astoņas (!) reizes, savukārt Brazīlija, Krievija un Indija katra – vidēji aptuveni piecas, bet Dienvidāfrika to vismaz divkāršojusi.
Šo valstu straujo ekonomikas augšanu vispirms nodrošina visai pasaules ekonomikai svarīgie resursi. Piemēram, Brazīliju vērtē kā pasaules astoto lielāko ekonomiku atbilstoši kopproduktam un bagātīgu lauksaimniecības ražotāju; Krieviju – kā sesto pasaules ekonomiku atbilstoši saražotajam kopproduktam un valsti ar pasaulē vislielākajiem minerālu krājumu resursiem, kā arī valsti ar pasaulē vislielāko teritoriju un vienu no divām pasaules lielākajām kodolvalstīm; Indiju – kā pasaules trešo lielāko ekonomiku atbilstoši saražotajam kopproduktam un valsti ar pasaulē vislielāko iedzīvotāju skaitu un salīdzinoši lētiem intelektuālajiem resursiem; bet Ķīnu – jau kā faktiski lielāko pasaules ekonomiku atbilstoši saražotajam kopproduktam un vienu no divām pasaules valstīm ar vismaz miljardu iedzīvotāju, pasaulē lielāko valūtas rezervju īpašnieci un pasaulē vislielāko ražotāju un eksportētāju jeb tā dēvēto “pasaules fabriku”. Savukārt Dienvidāfrika novērtēta kā pasaulē 30. lielākā ekonomika atbilstoši saražotajam kopproduktam un valsts ar ļoti daudzveidīgiem un bagātiem dabas resursiem. Var piebilst, ka šie no Vikipēdijas ņemtie dati apkopoti par 2020. gada pirmo pusgadu.
Un tas jau tagad izskatās vairāk nekā iespaidīgi!
Prognoze 2050 un BRICS tēze
Eksperti pauduši, ka Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas ekonomiskais potenciāls patlaban ir tāds, ka tās visas jau līdz 2050. gadam varētu kļūt par četrām pasaulē dominējošajām ekonomiskajām sistēmām. To dēvē par “BRICS tēzi”, ko arī noformulējis jau pieminētais amerikāņu analītiķis Džims O’Nīls. Patlaban šīs valstis aizņem ceturto daļu planētas sauszemes, veido 40% planētas kopējā iedzīvotāju skaita un to kopējais iekšējais kopprodukts veido summu 15,5 triljoni ASV dolāru. Pausts, ka praktiski jebkurā atskaites sistēmā un jebkurā salīdzinājumā šīs četras valstis parādīsies kā vislielākie globālie objekti. Un būtiski esot arī tas, ka tieši šīs četras valstis ir vislielākie straujā attīstības stadijā esoši tirgi. Tostarp lielākā daļa ekspertu pauduši, ka tas gan vēl nenozīmējot to, ka šīs valstis patiešām izveidos arī politisku savienību (kā, piemēram, Eiropas Savienība vai jebkura cita jau esoša tirdzniecības asociācija).
“BRICS tēze”, kas joprojām ir spēkā kopš 2003. gada, paredz, ka Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna līdz gadsimtu mijai kardināli mainījušas savas politiskās sistēmas, lai varētu iekļauties globālās ekonomikas sistēmā. Eksperti pareģojuši, ka Ķīna un Indija kļūs par dominējošajām globālajām pakalpojumu un rūpniecības preču piegādātājām, savukārt Brazīlija un Krievija līdzīgā veidā kļūs par dominējošajām izejvielu piegādātājām pasaules tirgos. Līdz ar to šajā savienībā viss veidojas gluži loģiski: Brazīlija un Krievija noformējas kā piegādātāji Indijai un Ķīnai. Tādējādi BRICS piemīt neapšaubāms potenciāls pārtapt par tiešām ietekmīgu ekonomisko bloku, kas būs pilnībā līdzvērtīgs tam, ko tagad dēvē par Lielo septītnieku (proti – ASV, Britānija, Francija, Itālija, Vācija, Kanāda, Japāna).
Var piebilst, ka Brazīlija jau tagad dominē kā sojas un dzelzs rūdas ražotāja, savukārt Krievijai diezin vai kāds spēs atņemt gigantiski lielās naftas un dabasgāzes piegādes iespējas. Tādējādi ekspertu noformulētā tēze dokumentē to, ka patēriņa preces, darbs, tehnoloģijas un uzņēmumi jau sākuši jūtami attālināties no ASV kā iepriekšējā sava centra. Pēc tā dēvētā aukstā kara (iepriekšējā) beigšanās vai faktiski jau pat vēl agrāk BRICS valstu valdības uzsāka dažādas ekonomiskas un politiskas reformas, lai tādējādi dotu iespēju savām valstīm kļūt par ietekmīgu pasaules ekonomiskās sistēmas daļu.
Lai kļūtu pilnībā konkurētspējīgas pasaules tirgū, šīs četras valstis veikušas (katra dažādā pakāpē) galvenās likmes tieši uz izglītību, ārvalstu investīciju piesaisti, iekšējā patēriņa pieaugumu un kopumā uz iekšējo uzņēmējdarbību. Attiecīgos ekspertu pētījumos konstatēts, ka turpmāko 30–50 gadu laikā no visām BRICS dalībvalstīm vislielākais izaugsmes potenciāls piemītot Indijai. Tam par iemeslu esot iedzīvotāju darba spējīgā vecuma pazemināšanās, kas Indijai un tostarp arī Brazīlijai notikšot vēlāk nekā Krievijai un Ķīnai.
Reformēt PTO un ANO Drošības padomi
2022. gada vasarā BRICS dalībvalstis nāca klajā ar aicinājumu reformēt virkni pagaidām ietekmīgāko starptautisko institūciju, ieskaitot Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO) un Apvienoto nāciju organizāciju (ANO) – galvenokārt tieši Drošības padomi, šo nepieciešamību nodēvējot par “sen nobriedušu”. Kopīgi parakstītā Brazīlijas, Ķīnas, Krievijas, Indijas un Dienvidāfrikas deklarācija paredz vēl saglabāt ANO centrālo lomu starptautiskajā sistēmā, taču ar teju vai obligātu nosacījumu uzturēt aktīvu diskusiju par šīs organizācijas Drošības padomes reformu. Proti, Krievija un Ķīna kā pastāvīgās Drošības padomes locekles atbalsta Brazīlijas, Indijas un Dienvidāfrikas tieksmi “nodrošināt aizvien sajūtamāku savu ietekmi ANO”.
Tieši tāpat jaunākā BRICS deklarācija paredz būtiski mainīt PTO darbību. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība uzbūvēt atklātu pasaules ekonomiku, kas atbalsta vispārēju tirdzniecības attīstību, vienlaikus saglabājot PTO centrālo lomu globālu tirdzniecības noteikumu iedibināšanā un pārvaldē, atbalstot inkluzīvo attīstību un visu dalībnieku tiesības un intereses, ieskaitot attīstības un ekonomiski mazāk attīstītās valstis. Tostarp īpaši uzsvērts BRICS dalībvalstu aicinājums PTO turpmāk “izvairīties no vienpusējas un protekcionistiskas, PTO garam un nosacījumiem pretrunīgas rīcības”.
Var piebilst, ka patlaban ANO Drošības padomi veido pieci pastāvīgie un desmit nepastāvīgie locekļi (līdz 1963. gadam – seši). Pastāvīgo dalībnieku piecinieks, kam piemīt veto tiesības, noformējies saistībā ar 2. Pasaules kara rezultātiem: ASV, PSRS (Krievija kā mantiniece pēc tās sabrukuma), Britānija, Francija un Ķīna. Katru gadu ANO Ģenerālajā asamblejā nepastāvīgo locekļu desmitnieka sastāvā notiek piecu valstu pārvēlēšana, turklāt tās, kurām termiņš beidzas, nevar atkal uzreiz pretendēt uz sava statusa automātisku atjaunošanu. Nepastāvīgo dalībvalstu sastāvs veidojas atbilstoši ģeogrāfiskajam principam: piecas valstis pārstāv Āziju un Āfriku, divas – Dienvidameriku, divas – Rietumeiropu un citas, bet kopš laika vēl viena pārstāvniecības vieta ierādīta arī valstij konkrēti tieši no Austrumeiropas.
Patlaban Āziju pārstāv Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) un Indija, Āfriku – Gabona, Kenija un Gana, Dienvidameriku – Brazīlija un Meksika, Rietumeiropu – Īrija un Norvēģija, Austrumeiropu – Albānija. Gabona, Gana, AAE, Albānija un Brazīlija šajā statusā būs arī vēl visu 2023. gadu. ANO Drošības padomes lēmumi visos jautājumos skaitās pieņemti, ja par tiem nobalsojušas deviņas dalībvalstis, ieskaitot vienprātīgus visu piecu pastāvīgo dalībvalstu lēmumus, ko dēvē par “lielvaru vienprātības lēmumu”. Ar vienu veto balsi ir pietiekami, lai jebkuru lēmumu nepieņemtu.
2021. gada nogalē patlabanējais Turcijas prezidents Redžeps Erdogans arī publiski mudināja īstenot ANO reformu, uzsverot: “Mēs apgalvojam, ka cilvēces likteni nevar atstāt tikai saujiņas valstu – 2. Pasaules kara uzvarētāju – ziņā.” Savukārt Krievija līdztekus citām BRICS dalībvalstīm atbalstījusi ANO Drošības padomes darbības pārskatīšanu, vienlaikus iestājoties par nepieciešamību pastāvīgajām loceklēm saglabāt veto tiesības jeb faktiski uzstājoties pret 2. Pasaules kara uzvarētāju dēvēšanu par “saujiņu valstu”.
Vēl var piebilst, ka ANO Statūti Drošības padomei paredz šādu kompetenci:
starptautiskā miera un drošības uzturēšana;
jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamības noteikšana;
rekomendāciju sniegšana starptautiskās drošības apdraudējuma novēršanai;
lemšana par pasākumiem, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, kuri jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai pret agresoru;
rekomendāciju sniegšana par jaunu dalībvalstu uzņemšanu;
rekomendāciju sniegšana par ANO ģenerālsekretāra ievēlēšanu, kā arī kopā ar Ģenerālo asambleju īstenota Starptautiskās tiesas tiesnešu ievēlēšana.
ANO Drošības padome var patstāvīgi veidot nepieciešamās palīginstitūcijas, kādas patlaban ir, piemēram, Miera veidošanas komisija, Sankciju komiteja, Pretterorisma komiteja, Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls un tāds pats veidojums saistībā ar Ruandu, Darba grupa par bērniem bruņotajos konfliktos un citas.
Saistībā ar globālajām ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām pasaules politikā aizvien vairāk valstu un starptautisko organizāciju uzstājas par nepieciešamību palielināt Drošības padomes dalībnieku skaitu, ierobežot veto tiesību izmantošanu, reformēt sankciju mehānismu, kā arī vispār padomes darba metodes. Cita starpā var piebilst, ka vienošanās par ANO Drošības padomes reformēšanas nepieciešamību panākta jau ANO samitā 2005. gadā, lai gan būtisku un praktisku sasniegumu šajā virzienā nav. To īpaši uzsver un atgādina BRICS dalībvalstis.
Sagaidāms nopietns sitiens pa starptautisko finanšu piramīdu
Esot jau veikta visa nepieciešamā sagatavošanās, lai BRICS dalībvalstis varētu izveidot pašas savu valūtas rezervju pūlu – vispirms kā pretstāvi patlaban ASV kontrolētā Starptautiskā valūtas fonda līdzinieku, bet vēlāk jau ar skaidru nolūku tā nomainīšanai starptautiskā monopolista statusā. Paredzēts, ka BRICS pūlā dalībvalstis ieguldīs šādus līdzekļus: Krievija – 38 miljardus, Ķīna – 21 miljardu, Brazīlija – 18 miljardus, Indija – 18 miljardus un Dienvidāfrika – piecus miljardus ASV dolāru.
Kopš 2015. gada spēkā ir BRICS dalībvalstu vienošanās izveidot arī savu Attīstības banku – nolūkā “uzbrukt” patlabanējam pasaules finanšu diktatoram Pasaules bankai. Šīs bankas kapitāls sākotnēji varētu būt vismaz 100 miljardu ASV dolāru. Un tajā pašā 2015. gadā BRICS dalībvalstu finanšu ministri un valsts centrālo banku vadītāji uzsāka daudzpusīgas finanšu sistēmas veidošanas procesu – nolūkā izveidot reālu SWIFT aizstājēju. Savukārt 2019. gadā izsludināta jaunas maksājumu sistēmas BRICS PAY ieviešana darbībai pagaidām esošo piecu BRICS dalībvalstu teritorijās.
Tāpat bloka dalībvalstis turpina izstrādāt jaunu starptautisko rezerves valūtu, kas balstīta grozā, ko veidos brazīliešu reāls, krievu rublis, indiešu rūpija, ķīniešu juaņa un dienvidafrikāņu rands. Tiesa, pašu dalībvalstu oficiālie pārstāvji atklāti atzinuši, ka šis process dažādu iemeslu dēļ (viens no tiem – pagaidām neprognozējama daudzuma jaunu bloka dalībvalstu iesaistīšanās) varētu ieilgt, turklāt varbūt pat uz vairākām desmitgadēm.
Izaugsmes perspektīvas
Jau 2005. gadā starptautiska ekspertu komisija publicēja atskaiti, faktiski prognozi par to, ka nākamo trīs gadu laikā to BRICS dalībvalstu iedzīvotāju, kuriem gada ienākums ir vismaz 3000 ASV dolāru, skaits dubultosies un nākamās desmitgades laikā (tātad līdz 2015. gadam) kopumā sasniegs vismaz 800 miljonus cilvēku. Tādējādi prognozēta šo valstu tā dēvētās vidusšķiras palielināšanās. Eksperti pauduši, ka kopumā šo prognozi varot uzskatīt par pilnā mērā piepildījušos.
Tāpat aprēķināts, ka līdz 2025. gadam to BRICS dalībvalstu iedzīvotāju, kuri gadā nopelna vismaz 15 000 ASV dolāru, kopskaits varētu pārsniegt 200 miljonus. Un tas jau skaidri liecina par to, ka milzīgā pieprasījuma slodze neaprobežosies tikai ar pamata precēm, bet ietekmēs arī ievērojami dārgākas preces.
Atskaitē paustais liecina arī par to, ka vispirms Ķīna un tad aptuveni nepilnas desmitgades laikā arī Indija sāks jau pilnībā dominēt pasaules ekonomikā. Tiesa, tāpat apgalvots, ka, arī neskatoties uz šo BRICS dalībvalstu attīstību, patlaban par ekonomiski attīstīto valstu uzskatīto iedzīvotāju turības līmenis vēl vienalga turpinās pārsniegt vidējo rādītāju BRICS valstīs. Eksperti aprēķinājuši, ka līdz 2025. gadam sešās visbiezāk apdzīvotajās Eiropas Savienības valstīs vidējais ienākums uz vienu iedzīvotāju būs vismaz 35 000 ASV dolāru gadā, savukārt BRICS dalībvalstīs tāds ienākumu līmenis būs vēl tikai aptuveni 24 miljoniem cilvēku.
Minētajā pētījumā pietiekami uzskatāmi uzsvērta arī, piemēram, Indijas grandiozā neefektivitāte saistībā ar enerģijas lietošanu, kā arī BRICS dalībvalstu nepietiekamā klātbūtne pasaules globālajos ekonomikas tirgos. Tāpat uzsvērts fakts, ka BRICS dalībvalstu lielais kopējais iedzīvotāju daudzums veido pamatu tam, lai rastos iespēja aizēnot tā dēvētā “lielā septītnieka” kopējo turību, lai gan tajā pašā laikā vidējais ienākumu līmenis uz šīs iedzīvotāju masas vienu iedzīvotāju joprojām paliek zemāks par ekonomiski attīstīto valstu rādītājiem. Uzsvērts, ka šī parādība var ļoti būtiski skart globālos tirgus, jo starpnacionālās korporācijas katrā ziņā pacentīsies savās savtīgajās interesēs izmantot gigantisko BRICS tirgu, ražojot, piemēram, ievērojami vairāk lētu automašīnu un citas rūpniecības preces, kas būtu pieejamas BRICS dalībvalstu iedzīvotājiem, kuri joprojām nodrošina lielus ienākumus autobūves jomai. Tostarp jau šodien kļuvis sajūtami, ka gan Ķīna, gan Indija jau sākušas iekarot būtiskas pozīcijas pasaules arēnā galvenokārt apkalpošanas un ražošanas sektorā.
Potenciālās dalībvalstis tuvākā un tālākā nākotnē
Par to, kāda un cik vērienīga nākotnē varētu izvērsties jaunu BRICS dalībnieku iesaistīšana, savā ziņā skaidri liecina tas, kādas valstis dažādos statusos regulāri piedalās BRICS samitos.
Lūk, īss pārskrējiens kopš pašas BRICS dibināšanas: Armēnija, Afganistāna, Baltkrievija, Irāna, Argentīna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Mongolija, Pakistāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Gvineja, Meksika, Taizeme, Ēģipte, kā arī dažādos gados vēl arī Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Ekvadora, Gajāna, Paragvaja, Peru, Surinama, Urugvaja, Venecuēla, Malaizija, Indonēzija, Kambodža, Filipīnas, Nigērija, Etiopija, Kenija un burtiski pēdējā laikā klāt nācis vēl daudz citu pasaules valstu, kuras acīmredzami vairs pilnībā neapmierina tā dēvētā “zelta miljarda” jeb tātad anglosakšu iedibinātā, ne gluži taisnīgā pasaules pārvaldīšanas vai faktiski iztukšošanas forma.
Šķiet, ikvienam jau pirmajā acumirklī acīs duras fakts par Dienvidamerikas valstu teju vai vienprātīgo virzību un šo jauno pasaules ekonomisko savienību, un tas, visdrīzāk, varētu liecināt par ASV ekspansionistisko plānu krahu un totālu sakāvi šajā reģionā.
Vēl var piebilst, ka visas patlabanējās piecas BRICS dalībvalstis ir G–20 (Argentīna, Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Ķīna, Francija, Vācija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Dienvidkoreja, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Turcija, Britānija, ASV un Eiropas Savienība) dalībvalstis. Kā zināms, 2022. gadā G–20 prezidējošā valsts bija Indonēzija, savukārt 2023. un 2024. gadā tās attiecīgi būs Indija un Brazīlija…
Bet 2022. gada pavasarī jau gluži taustāmu pieteikumu par iestāšanos BRICS iesniegušas divas valstis ar pietiekami nopietnu ekonomisko potenciālu – Argentīna un Irāna. Protams, arī BRICS gadījumā kļūšana par pilntiesīgu jauno dalībvalsti ir salīdzinoši ilgstošs process. Katrā ziņā tas ir “nevienkāršs un delikāts”, tāpēc alianses iekšienē vēl risināsies nopietnas un vērienīgas konsultācijas. Turklāt nolūkā palielināt apvienību un paaugstināt savstarpējo mijiedarbību attiecīgā formāta ietvaros nepieciešams prasmīgi sinhronizēt dalībvalstu ekonomikas, kā arī integrēt iekšējās finanšu sistēmas. Tostarp var piebilst, ka Irāna kopš 2015. gada faktiski jau ir piesaistīta organizācijai novērotāja statusā (šo formātu neformāli dēvē par BRICS+).
Un burtiski pašās šīs vasaras beigās intervijā televīzijai par vēlmi pievienoties BRICS gluži oficiāli paudis arī Alžīrijas prezidents Abdelmadžids Tebune. “Africa News”, atreferējot Alžīrijas prezidenta teikto, uzsvērts, ka viņu suģestējot šīs valstu grupas ekonomiskā un faktiski jau arī politiskā vara un lielā loma pasaules ģeopolitikā. Tostarp franču “Radio France Internationale” eksperti pauduši, ka Alžīrija izveidojusies par tiešām īstenu sava reģiona smagsvara līderi, jo sevišķi saistībā ar tās rīcībā esošajiem enerģijas resursiem, un sākusi slīdēt laukā no eiropiešu (pamatā – franču) kontroles zonas. Protams, vēstīts, ka arī šis pievienošanās process nebūs ātrs un vienkāršs, taču katrā ziņā signāls ir daudznozīmīgs, jo kārtējo reizi skaidri apliecina to, cik ļoti lielākā pasaules sabiedrības daļa tomēr novēršas no ASV un to sabiedroto centieniem izmisīgi noturēties savās pasaules žandarma pozīcijās un pārliecinoši virzās prom no “zelta miljarda” uzturētās postošās globālās kārtības.
Citi valstisko apvienību formējumi
N11 jeb “Nākamais vienpadsmitnieks”
Šādu apkopojošu nosaukumu 11 mūsdienu valstīm piešķīris bankas Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls, un tās ir: Meksika, Nigērija, Ēģipte, Turcija, Irāna, Pakistāna, Bangladeša, Indonēzija, Vjetnama, Dienvidkoreja un Filipīnas. Tās visas ir valstis ar ļoti augstu iespējamību savas ekonomikas pārvērst pietiekami jaudīgās un BRICS dalībvalstīm pielīdzināmās 21. gadsimta starptautisko ekonomisko attiecību sistēmas lielajās lokomotīvēs. Šāds termins cita starpā ieviests apritē jau kopš 2005. gada, vēl pirms oficiālās BRICS dibināšanas, un var piebilst, ka septiņas no šīm 11 valstīm vienlaikus ir arī vadošās islāma pasaules valstis (Nigērija, Ēģipte, Turcija, Irāna, Pakistāna, Bangladeša un Indonēzija).
MINT
Tas ir no četru valstu nosaukumiem veidots akronīms – Meksika, Indonēzija, Nigērija un Turcija, un arī to ieviesis un popularizējis Džims O’Nīls. Tiesa, šī abreviatūra vairāk lietota tikai ekonomikas un finanšu sfērās, kā arī akadēmiskajās aprindās. Visbiežāk tā pieminēta investīciju sfērā – ar to apzīmē minēto valstu valdību izlaisto obligāciju apzīmēšanai.
KIVETS
Akronīms, kas veidots no Kolumbijas, Indonēzijas, Vjetnamas, Ēģiptes, Turcijas un Dienvidāfrikas nosaukumiem. Arī šo abreviatūru pamatā lieto ekonomikas, finanšu un akadēmiskajās aprindās un jo īpaši investīciju sfērā, attiecīgās valstis dēvējot par “daudzveidīgu un dinamisku ekonomiku” un “jaunu, augošu iedzīvotāju sabiedrību”.
VISTA
Ar šo abreviatūru pieņemts apzīmēt piecas valstis ar strauji pieaugošiem tirgiem, proti, Vjetnama, Indonēzija, Dienvidāfrika, Turcija un Argentīna.
Tā dēvētie “attīstības tirgi” (vēl 2006. gada vērtējumā)
Tās ir attīstības valstis ar tirgus ekonomiku, kas integrēta pasaules ekonomikā, taču vēl pilnībā neatbilst attīstīto valstu standartiem, un tām nav pilnībā noformēti visi tirgus institūti. Šim vērtējumam lielā mērā atbilst arī BRICS tā tapšanas stadijā. Tostarp speciālisti atzinuši, ka ir sarežģīti izveidot jebkādu patiešām pilnvērtīgu gan attīstības, gan tostarp arī jau attīstīto tirgu sarakstu, un tam ir daudz iemeslu. Bet pirms aptuveni pusotras desmitgades vadošie finanšu eksperti bija noformulējuši šādu attīstības tirgu indeksu (MSCI Emerging Markets): Krievija, Čehija, Malaizija, Peru, Dienvidāfrika, Brazīlija, Ēģipte, Meksika, Filipīnas, Taizeme, Čīle, Ungārija, Maroka, Polija, Turcija, Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Taivāna, Kolumbija, Indonēzija. Savukārt izdevums The Economist vēl bez šīm valstīm minējis arī Honkongu, Singapūru un Saūda Arābiju. Lai gan MSCI Honkongu un Singapūru jau pieskaita attīstītajiem tirgiem.
Katrā ziņā pastāv nopietnas problēmas ar šādu klasifikāciju. Tā kā standartizētā klasifikācija, piemēram, fondu indekss, top pamatā tieši investoriem, tai piemīt vismaz divi būtiski trūkumi. Viens no tiem – vēsturiskās aizspriedumainības elements. Proti, bieži vien tirgi saglabā vietu indeksā pat pēc tā, kad tie jau nostājušies uz viena pakāpiena ar tā dēvētajiem “attīstītajiem” tirgiem. Piemēram, Dienvidkoreja, Taivāna, Izraēla un Čehija tradicionāli uzskatītas par attīstības tirgiem, arī neskatoties uz to, ka pietiekami daudzos rādītājos to ekonomika jau pielīdzināma attīstītam līmenim. Bet Standard & Poors jau sen Dienvidkoreju pieskaita attīstītajiem tirgiem. Un tamlīdzīgi.
Otrs šīs klasifikācijas būtiskais trūkums ir politiski angažēta vai apzināta reālās ainas kropļošana jeb vienkārši valstu saraksta novienkāršošana indeksā. Salīdzinoši mazas valstis un tādas, kurām piemīt nepietiekama tā dēvētā finanšu likviditāte, ļoti bieži vienkārši paliek ārpus šādiem sarakstiem. Saistībā ar BRICS un vēl daudzu citu ekonomisko savienību pietiekami straujo uzplaukumu eksperti vēl minējuši: Eiropā – Krieviju, Kazahstānu, Latviju, Lietuvu, Igauniju, Slovākiju, Slovēniju, Turciju, Horvātiju un vēl pirms neilga laika arī Ukrainu; Amerikā – Venecuēlu, Kostariku, Urugvaju un Ekvadoru; Āzijā – Krieviju, Kazahstānu, Vjetnamu, Libānu un Turciju; Āfrikā – Nigēriju, Botsvānu un Tunisiju.
Pirms dažiem gadiem Krievija, Indija un Ķīna no kopējā pasaules apjoma saražoja 40% kviešu, 50% cūkgaļas, 30% putnu gaļas, 30% liellopu gaļas. BRICS dalībvalstis kopumā pārvalda vismaz 32% (pusmiljardu hektāru) no kopējām pasaules ganību teritorijām.
Dažādi fakti
BRICS dalībvalstis kopā veido 30% zemeslodes virsmas, to kopējais iedzīvotāju skaits ir 42% no kopējā pasaules iedzīvotāju daudzuma, kopējais nacionālais kopprodukts veido 20% no pasaules kopprodukta, tās kopā pārvalda 15% pasaules tirdzniecības.
Ziņu aģentūras “Xinhua” 2022. gada 23. Jūnijā izplatītajā attēlā – Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, atklājot kārtējo BRICS vadītāju attālināto tikšanos tiešsaistē, norādīja, ka jāiestājas pret citu valstu vienpusējām sankcijām un centieniem saglabāt savu politisko un militāro varu…
Vēstīts, ka, piemēram, periodā no 2000. līdz 2010. gadam pasaules kopējais nacionālais kopprodukts pieauga divkārt, tostarp tā dēvētajās ekonomiski attīstītajās valstīs tas pieauga tikai par aptuveni 60%, savukārt kopumā BRICS valstīs – četrkārt.
Pamatojot to ar aizvien pieaugošo kiberspiegošanu, BRICS dalībvalstis jau tuvojas pašas sava starptautiskā tīmekļa jeb tā dēvētā “alternatīvā interneta” palaišanai darbībā.
Par valstīm, kuras visdrīzākajā laikā varētu kļūt par pilntiesīgām BRICS dalībvalstīm, vēl bez Irānas un Argentīnas minētas arī Indonēzija (astotā ekonomika pasaules reitingā) un Turcija, kā arī Grieķija, Ēģipte, Nigērija, Sīrija un Bangladeša. Kopš 2017. gada pēc Ķīnas iniciatīvas BRICS saietu formāts paplašināts nolūkā piesaistīt aizvien jaunas pietiekami straujā attīstībā esošas Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas valstis.
2021. gada 18. augustā BRICS dalībvalstu kosmisko aģentūru vadītāji parakstīja vienošanos par savstarpēju apmainīšanos ar datiem, kas iegūti no Zemes zondēšanas no attāluma pavadoņiem un virtuālu pavadoņu grupējuma izveidošanu nolūkā risināt dažādus uzdevumus, piemēram, saistībā ar klimata izmaiņām un apkārtējās vides aizsardzību.
2021. gada 29. novembrī pēc kārtas jau devītajā BRICS dalībvalstu zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju ministru sanāksmē parakstīta vienošanās par tālāku ciešu sadarbību un savstarpēju atbalstīšanu zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā. Tostarp uzsvērts: šāda sadarbība nepieciešama lielā mērā tāpēc, ka ASV turpinās dažādās izpausmēs īstenot aizvien lielāku spiedienu galvenokārt tieši uz BRICS dalībvalstīm un tām ekonomikām, kas jau uzņēmušas pietiekami strauju attīstības tempu un varētu kļūt par potenciālu apdraudējumu patlabanējai amerikāņu hegemonijai.
