Riņķa dancis gadu garumā. Mārcis Ulmanis, Pārtikas un veterinārā dienesta Valmieras pārvaldes vadītājs, uzsver, ka pēdējos gados Latvijā meža dzīvnieku saslimstībā ar trakumsērgu ir ļoti labvēlīga situācija un nav pamata visu laiku to piesaukt, lai varbūt tādējādi apslēptu kādas citas neizdarības: “Es uzskatu, ka situācija ar beigto dzīvnieku savākšanu no ceļiem ir daudzu gadu garumā ievilcies riņķa dancis. Nav taču pat normatīvajos aktos ierakstīts, kam tas jādara. Visādā ziņā Pārtikas un veterinārais dienests nav zvēru līķu vākšanas organizācija. Es arī īsti nezinu, kam prasīt atbildību, jo, nenoliedzami, tā nav patīkama nodarbošanās. Tā kā likumiski nav pielemts, kam tas jādara obligāti, dzīvē notiek kā jau dzīvē – pasper ar kāju grāvī, lai nokopj vārnas un kukaiņi. Nu, kaut vai par ceļiem runājot. Ja tās ir lielās, valstij piederošās šosejas – skaidrs, meklējam ceļus pārvaldošās organizācijas. Ja negadījums noticis uz pašvaldībai piederoša ceļa, kas tad to notīrīs? Pagastvecis? Domāju, ka gandrīz simt procentos gadījumu tās pašas vārnas un citas radības, kas nesmādē maitas. Un nekas ārkārtējs jau tas nebūs. Cita lieta ir gadījumi, kad ceļu strādnieki vai talkās atrod nobrauktos dzīvniekus, visbiežāk lapsas, ar izteikti redzamām kādas slimības pazīmēm. Tad gan vajadzētu paziņot vai nu mūsu dienesta pārvaldei, vai privātprakses veterinārārstam, kurš paņems analīzes trakumsērgas pārbaudei.” 3