Viktors Reblis, a/s Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales mežsaimniecības izpilddirektors: “Manuprāt, sabrauktu zaķi jau nu varētu ņemt bez problēmām, nevienam arī neziņojot. Attiecībā uz lielajiem – jāsazinās ar Valsts meža dienesta pārstāvi, policistu, ja mašīna bojāta, un avārijas vietas teritorijas mednieku formējumu. Man ir bijusi sadursme ar mežacūku. Formalitātes nokārtot nav sarežģīti. Protams, kad zinu telefona numurus. Ja avārija gadās cilvēkam, kurš nezina, kam piezvanīt, vēl jo vairāk, ja viņš nezina, pat kādā novadā, pagastā tobrīd atrodas, tad ir problēmas. Domāju, ka par šādām situācijām ir jārunā presē, ir jābūt informācijai, pa kādu tālruni piesakāmi līdzīgi atgadījumi.” 3
Pauls Timrots – no šofera pozīcijas: “Diemžēl Latvijā autobraucējiem nemaz nav īsti skaidrs, kam par šādu negadījumu ir jāziņo un vai vispār ir kāds par to jāinformē. Vispareizāk droši vien būtu zvanīt policijai, kas tad arī tālāk sazināsies ar atbilstošajām institūcijām. Taču, manuprāt, atbildība par sabrauktiem medījamiem dzīvniekiem gan jāuzņemas tikai medniekiem.”
Piebeigt nedrīkst. Šis ir kāda šoferīša stāsts: “Bija sadursme ar stirnu, bet vieglā formā. Dzīvniekam acīmredzot tika salauztas kājas, viņš gulēja ceļmalā un sāpēs bļāva. Piezvanīju policijai, taču tur norādīja, ka negadījums noticis pašvaldības teritorijā uz pašvaldībai piederoša ceļa un jāziņo pašvaldībai. Kaut arī caur 1188 dabūju pagasta padomes telefona numuru, loģiski, ka deviņos vakarā tur klausuli neviens necēla. Stirna pa to laiku mocījās. Palīdzēja kāds garāmbraucējs, kurš zināja vietējos medniekus, sazvanījām vienu, viņš pajautāja, vai manai mašīnai apdrošināšana vajadzīga, un, uzzinājis, ka ne, lika posties no nelaimes vietas prom – viņi tikšot galā. Pametu vaidošo kustonīti un aizbraucu.”
Laimonis Kļaviņš, Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos, uzskata, ka līdzīgos gadījumos, dzīvnieka mokas izbeidzot, likums pārkāpts nebūtu: “Nodari un tad sēdi un gaidi vai nu policiju, vai medniekus, vai mežsargus. Cits jautājums, vai šoferis to spēj, jo īpaši, ja tā ir sieviete. Bargi sodi var sekot, ja šādas stirnas paķer, iemet bagāžniekā un laižas prom, nevienam nepaziņojot. Aizturēšanas gadījumā autovadītājam tiek klasificētas malumedības ar visām no likuma pozīcijas izrietošajām sekām – bargām, starp citu.”
Lai nokopj dabas sanitāri. Attiecībā uz sabrauktajiem mazāka izmēra dzīvniekiem vairākas uzrunātās amatpersonas domāja, ka diez vai vajadzētu par katru lapsēnu, ezi un caunu ziņot ceļu uzturētājiem un mežsaimniekiem. Daba jau aši sevi sakopj pati, sanitāri – vārnas, kraukļi, tāpat lapsas, jenotsuņi – sugasbrāļus apēd pāris dienu laikā. Cits jautājums – ētiskā puse, un šoreiz lietu nokārtot varētu paši autobraucēji, piestājot un ievelkot beigto dzīvnieku grāvī.
