Sabraukti dzīvnieki uz ceļa. Kā rīkoties šoferīšiem? 3
Viņiem trīs saujas smilšu nemet… Asiņu lāmas uz ceļa un tuvāk grāvmalai beigtas stirnas ķermenis. Par plāceni no mašīnu riteņu nospiedumiem pārvērtusies lapsa. Tūkstošiem beigtu putnu, ežu un droši vien miljardiem kukaiņu. Uz autoceļiem nobrauktās dzīvās radības ir bēdīgās statistikas viens no galiem. Otrs jau ir ievērojami nopietnāks – sasistas mašīnas, cilvēkiem traumas un pat bojāeja. Neestētiski skati ar vārnu bariem, kas plosa beigto dzīvnieku atliekas. Protams, vēl mašīnas nomazgāšana, ja trāpās uzbraukt kādu karsta laika nedēļu nostāvējušam beigtam jenotsunim.
Droši vien viss turpināsies tāpat uz priekšu, jo ceļa negadījumu četrkājainajiem upuriem neviens trīs smilšu saujas nemetīs. Tāpat arī likumos neviens normas neieviesīs, kam tad būtu jārūpējas par dzīvnieku līķu novākšanu no autoceļiem. Tie, kuri to visbiežāk dara patlaban, ir VAS Latvijas autoceļu uzturētājs strādnieki, un viņus nevar apskaust – puspuvušas lapsas aizvākšana no asfalta patiešām nav priecīgs pasākums.
Piezvana naktī divos. Ar šādu situāciju vairākkārt sastapies Ivars Alksnītis, mednieks un Centrālvidzemes virsmežniecības vecākais mežzinis: “Ja sadursme notikusi ar limitēto medījamo dzīvnieku un autovadītājs ir par avāriju informējis policiju, parasti sameklē tās teritorijas Valsts meža dienesta pārstāvi. Ierodoties notikuma vietā, mums jāizlemj, vai stirna, alnis jeb mežacūka vēl pārtikā lietojami vai arī utilizējami. Tiek sastādīti vairākos eksemplāros akti, no tiem viens būs kā apliecinājums šoferim apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai, kad bojāta automašīna. Diemžēl sadursmju ar meža dzīvniekiem ir daudz, visbiežāk vakaros, krēslas stundās, naktīs, kad notiek intensīva pārvietošanās, barošanās. Tā kā zvēru paradumi ir vienādi visā pasaulē, daudzās valstīs gar ceļu malām sacelti žogi. Mēs par tādiem hroniska naudas trūkuma apstākļos varēsim vēl ilgi sapņot. Tajā pašā laikā, kur kaut ko dara, tur bez loģikas. Kādēļ uz Pleskavas–Rīgas šosejas netālu no galvaspilsētas šāda barjera nolikta nevis malā, bet gan ceļa vidū. Lai zvērs, šķērsotu šoseju divas reizes un patiešām nokļūtu zem mašīnas riteņiem? Pēta latvieši ārzemju pieredzi par visu ko, bet neaizdomājas, ko pozitīvu pārņemt, lai neciestu ne meža dzīvnieki, ne autobraucēji.”
