Egils Līcītis: Sabradātā augstskolas slava 2
Mūsu augstākās izglītības izcilības centrā, simtgadi piedzīvojušā sirmā Latvijas Universitātē nupat iet skaļi un trokšņaini, kā sapulcējušies jodi un nelabie mēģinātu ievēlēt kādu no elles lielskungiem par pekles rektoru. Kur taču augstskolas sienās vajadzēja cēli apkampties Finansēm un Poēzijai, Bibliotēku zinātnei ar Dabzinībām, Socioloģijai un Teoloģijai, tā vietā skan žultaini teksti un rejas.
Universitātes auditorijās, vecajās telpās Raiņa bulvārī un Torņakalna kampusa jaunbūvē, ēdnīcās, kojās un pat sanmezglos asi nekomplimentārā tonī debatē uzskatos sašķēlušies pasniedzēji un studentija, izglītības eksperti un študierējušo vecāki, absolventi un reflektanti, garīgi attīstīti indivīdi ar augstām pierēm, lieliem smadzeņpodiem un olveida galvām, kuri kopj savu druviņu augstākās izglītības novadā.
Strīdnieki – intelbeņķi nenonāk līdz kulaku izvicināšanai vien tādēļ, ka būtu žēl kautiņā saplēst brilles. Profesori, kuru uzdevums ir papildināt studentu galvās patukšos apcirkņus un izraut savu alma mater no viduvējības līmeņa, ir pametuši novārtā pedagoģisko procesu un atstājuši mājīgās eksperimentālo zinātņu laboratorijas, lai apstrādātu viens otru, vienojoties tikai vienā punktā – ka oponents ir draņķis, plānprātiņš un murmulis.
Akadēmiskās aprindas sašūmējušās ne pa jokam, apstiprinot filozofa Aristoteļa izprātoto, ka cilvēki ir sabiedriskākas būtnes par bitēm un jebkuriem bara dzīvniekiem. Piemetināsim senajam grieķim – ka ir arī agresīvākās radības uz šīs planētas.
Pie universitātes galvenās ēkas ieejas pastāvīgi dežurē sanitārais transports ar palīgā steigt gataviem katastrofu mediķiem. Fakultātēs filologi vairs nerunā izmeklētiem vārdiem, bet dod priekšroku necenzētas leksikas lietošanai. Vēsturnieki izsaka hipotēzi, ka konflikts ir vairāk nekā 1000 gadu vecs. Ķīmiķi berzē rokas par efektīvi sintezēto smirdbumbu. Botāniķi uzskata, ka notiekošais ir panākumiem nevainagojies mēģinājums ieaudzēt banānkokus Latvijas āra klimatiskajā joslā. Ģeogrāfi jūtas nonākuši pašā krātera viducī, un fizmati, gudrinieki no 1. ģimnāzijas, sarēķinājuši, ka universitāte pārvērsta par čūsku midzeni.
Āre, valsts galvenajā augstākās izglītības mācību iestādē notikusi nepatīkama lieta, ka, vēlot administrāciju, kā visur, kur piedalās pirmklasīgi juristi, protokolārā kārtība ir sapiņķerēta un pasākums salaists dēlī. Tas sadalījis akadēmisko sabiedrību, topošos Nobela prēmijas laureātus un cilvēkus ar diviem iestiklotiem diplomiem, kuri dienās kļūs par Zinātņu akadēmijas īsteniem locekļiem, uz pusēm. Norit cīniņš, kā starp sātanistiem un svētiem, dievbijīgiem ļautiņiem. Par ko risinās cīniņš, atkal pateiks Aristotelis – ne parastais cilvēks spēj saskatīt ļaunuma sākumu, bet tikai patiess valstsvīrs. Ne velti plašas rezonanses konfliktā ierauts valsts galva, ministri, viedokļu līderi!
Vieni kvēlo taisnā sašutumā par mēģinājumu izlikt rektoru Indriķi Muižnieku aiz kabineta durvīm, citi uzskata, ka vecais biologs uzvarējis “necaurspīdīgās, samocītās un informatīvo dubļu bagātās vēlēšanās” un vadībā jānāk jauniem cilvēkiem.
Saprotamā kārtā prof. Muižnieks publikā rādās skāņi saviebtu seju, it kā viņam visu atlikušo dzīvās dabas pētnieka mūžu uzdots pētīt citronskābi. Cik dibināti ir izglītības ministres Šuplinskas pārmetumi par lauztu uzticību un ka rektors vis nav zēns uz goda? Agrāk jautras dabas vīrs, studentu iemīļots mācībspēks, prusaku un pārējo sīkbūtņu pētnieks glabā sirdī rūgtumu un izskatās bēdīgs, kā tikko izšķīries no draudzenes vai ēdis brokastā kaut ko ārkārtīgi negaršīgu. Pa kuru laiku nosirmojis universitātes rektors, kurš dramatiskos apstākļos – lai arī gribētos iespirtot kā jaunībā – pat pēc five-o-clock pēcpusdienā neatļaujas ne lāsi cita stiprumiņa kā nomierinošu kumelīšu tēju. Izglītības ministres negribēts, atstumts un grūstīts. Kompromitēts – vēl tik nav atrasts, ka profesors neatļauti upurējis uz Venus ziedokļa un viņam kaut kas bijis ar viņa kalponi! Antīkiem godavīriem pielīdzināmais Muižnieks spiests paciest pret rektoru vērsto sadomazohismu kā formalīna šķīdumā dusošs pacietīgs kukainis.
Konfliktēšana zināšanu gaismas pilī notiek situācijā, kad no visām šķirbām lien ārā pesteļotāji, viltus cīnītāji pret 5G starojumu, āderu krustpunktu pseido rīkstnieki un nezinātniski antivakcinēšanās aktīvisti! Kad sabiedrību pārņem atejisma vilnis!
Kas atlīdzinās par universitātei nodarītajiem postījumiem – par sabradāto alma mater slavu un iebojāto reputāciju?
