Veiko Spolītis: Igaunijā 23.jūnijā svin ne tikai Līgo svētkus 10
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā un Igaunijā 23. jūnijā tiek svinēti Līgo svētki un arī Uzvaras diena, pieminot Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes Cēsu kājinieku pulka uzvaru pār Landesvēru.
Latvijā Jāņus tradicionāli pavada pie dabas, latvjiem līgojot ap ugunskuriem. Ziemeļu tautas saulgriežus svin tradicionāli, un mūsu kaimiņi nav izņēmums.
Tomēr ne viens vien Eiropas kolēģis norādījis uz Jāņu svinēšanas autentiskumu Latvijā un Igaunijā, kur 23. jūnijā svin arī Uzvaras dienu, pieminot Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes Cēsu kājinieku pulka uzvaru pār Landesvēru.
Latvijas armija Neatkarības kara cīņu sākumā ar Landesvēru karoja pret Padomju Krieviju un pēc Niedras valdības izveides pret Landesvēru, šādi skaudri parādot gan Latvijas valstiskuma dzimšanas kompromisus, gan arī lielvaru cīņas uz Eiropas impēriju drupām.
Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi uzvarēja Landesvēra spēkus Cēsu kaujās 1919. g. jūnijā, šādi iezīmējot kaimiņu tautu pagrieziena punktu Neatkarības karā.
Satversmes sapulce pirms simts gadiem 22. jūniju noteica par Latvijas brīvības cīnītāju dienu, K. Ulmaņa valdība šo dienu 1934. g. no kalendāra svītroja.
Latvijas un Igaunijas vēsturnieku dažādais skatījums uz 1919. jūlijā sekojošajām Juglas kaujām un Strazdmuižas pamieru ir saprotams, jo pēc demokrātiju sabrukuma 1934. g. nacionālas valsts vēstures naratīvs izrietēja no autoritāras valsts vadītāju un tiem pietuvinātu “galma vēsturnieku” subjektīviem viedokļiem un šādi turpinājās PSRS totalitārismā.
Šodien vienkāršotas vēsturiskas klišejas akadēmiskā vidē starp Latvijas un tās Baltijas un rietumu kaimiņiem ir pārvarētas.
Kaimiņu āzēšana un “varoņteikas” tautas valodā pieder pie lietas, bet, lai greizi tulkota vēsture radītu domstarpības starp Rīgu, Tallinu vai Viļņu, to grūti iedomāties.
Lai šādas domstarpības padarītu neiespējamas, demokrātijas stiprina varas dalīšanu un finansē brīvu presi. Baltijas valstu virsniecība kopā studē Baltijas aizsardzības koledžā (BAK), kur apgūst zināšanas kopēju izaicinājumu pārvarēšanā.
BAK dod iespēju NATO instruktoru vadībā apgūt Baltijas valstu kopējai aizsardzībai nepieciešamās iemaņas. Vēlāk NATO štābos bijušie kolēģi spēj plānot mūsu valstu pretošanos modernajiem izaicinājumiem, kuru saknes nereti stiepjas pagātnē.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vadītāji noslēdza Baltijas antantes līgumu 1934. gadā. Diemžēl Polijas un Lietuvas nesaskaņas, Nacistiskās Vācijas un PSRS darbība neļāva iecerētajai Baltijas valstu, Polijas un Somijas sadarbībai vainagoties panākumiem.
Kopš neatkarības atgūšanas 1990. g. izpratne par sadarbības nepieciešamību ar tuvākajām demokrātijām ir bijusi viens no Baltijas valstu diplomātiju vadmotīviem.
Jāņu autentiskums Latvijā iestiepjas mūsu tautas tradīcijās, un daudzkārt merkantilizētajā “līgo, līgo” ir ticis piemirsts PSRS okupācijas laika Jāņu aizlieguma un tā radītās t. s. pretestības kultūras fakts.
Padomju vara, redzot, ka Jāņi tiek svinēti pretēji aizliegumiem, mēģināja svētkus pieskaņot savām vajadzībām. Tas pastiprināja pretošanos oficiālajai svinēšanai un patriotu meklējumus pēc šo svētku autentiskuma.
Jāņu tradīciju bagātība Latvijā un trimdā atgādina par mūsu dziļajām saknēm un sabiedrības māku būt inovatīviem un pretošanos svešvarai.
Lai Jāņi kārtējo reizi kalpo par atgādinājumu latviešu spējai sadarboties gan iekšēji, gan arī ar mūsu kaimiņu likteņa brāļiem un sabiedrotajiem citās demokrātijās!
