Sabiedroto spēki bruņutehniku Latvijā varēs pārvadāt pielādētu 0
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas ārvalstu bruņotajiem spēkiem dos tiesības pārvadāt bruņutehniku pielādētu.
Saeimas komisijā atbalstītie aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) iesniegtie grozījumi likumā par “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijā” paredz, ka NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku pāri Latvijas iekšējai robežai un Latvijas teritorijā var pārvadāt pielādētu, lai nodrošinātu valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus un tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā. Identiska komisijas atbalstītā norma attiecas arī uz ieročiem.
Šobrīd likums paredz, ka ārvalstu bruņotajiem spēki kaujas tehniku pāri Latvijas robežai un Latvijas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, šo tehniku pārvadā iepakojumā.
Aizsardzības ministrija (AM) norāda, ka šāda norma nepieciešama, lai sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), NATO un ES dalībvalstu bruņotajiem spēki būtu kaujas gatavībā uzreiz pēc valsts robežas šķērsošanas.
Ņemot vērā, ka Latvijā tiks izvietoti NATO dalībvalstu bruņotie spēki, jābūt juridiski skaidram šo spēku tiesiskajam statusam un tiesībām. Papildus šiem likuma grozījumiem tiks slēgtas starptautiskās vienošanās, kā arī sagatavoti un apstiprināti NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienību spēka pielietošanas noteikumi, skaidro AM.
2015. un 2016.gadā ir notikušas nacionālas un NATO mēroga krīzes vadības mācības, kurās ir konstatēts, ka nepieciešams pilnveidot valsts institūciju sadarbības normatīvo bāzi valsts apdraudējuma situācijās.
Jaunās normas nepieciešamas, lai piemēram, valsts apdraudējuma gadījumā – sniedzot atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, NATO un ES dalībvalstu bruņotajiem spēkiem jau jābūt kaujas gatavībā, lai atbalsts būtu savlaicīgs un efektīvs un NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienības varētu nekavējoties iesaistīt atbalsta sniegšanā uzreiz pēc valsts robežas šķērsošanas.
Tāpat Saeimas komisija šodien atbalstīja arī grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā. Lai nodrošinātu ar dalību NATO un ES saistīto uzdevumu izpildi, NBS komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru, var deleģēt NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku, kā arī to izveidoto kopējo militāro vienību militārajai vadībai atsevišķu NBS vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu.
Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas.
Izplata maldinošas ziņas par NATO karavīru brīvu pārvietošanos Latvijā ar pielādētu bruņutehniku
Vienlaikus Aizsardzības ministrija izplatījusi paziņojumā, kurā uzsver, ka izskanējusi maldinoša ziņa, ka ārvalstu bruņotie spēki Latvijā varēs brīvi pārvadāt pielādētu bruņutehniku.
Aizsardzības ministrija skaidro, ka rosinātie grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” paredzēti, lai valsts apdraudējuma gadījumā sabiedrotie varētu sniegt atbalstu Latvijai pēc iespējas ātrāk un bez garām administratīvām procedūrām. Šie grozījumi vajadzības gadījumā tiks piemēroti tikai attiecībā uz robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu vienību pašaizsardzības spējas.
Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka neviens NATO karavīrs Latvijā nepārvietojas un nepārvietosies ar pielādētu ieroci vai bruņutehniku pēc paša iniciatīvas, jo jebkura vienība, kas ierodas Latvijā, šeit ierodas pēc Latvijas uzaicinājuma. Tāpat arī Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki koordinē sabiedroto pārvietošanos Latvijā ar un bez ieročiem.
Minētie grozījumi paredz, ka NATO un ES dalībvalstu bruņotie spēki kaujas tehniku Latvijas teritorijā varēs pārvadāt pielādētu tikai ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu. Savukārt nebūs atļauts pārvietoties ar pielādētiem tādiem ieročiem vai bruņutehniku, kas var nodarīt kaitējumu apkārtējo drošībai.
Likumprojekts nosaka, ka NATO un ES dalībvalstu bruņotos spēku vienībām ir sevišķas tiesības uz kaujas tehnikas un ieroču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai, ja to prasa operacionālā nepieciešamība. Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir atbildīgi par šādas NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām piešķiramās sevišķās kārtības ievērošanu. Likumprojekts paredz divus nosacījumus, kad tiek pieļaujama pielādētas kaujas tehnikas (tajā skaitā gaisa kuģu) un ieroču pārvadāšana pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai un Latvijas Republikas teritorijā – ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas vai ieroču izmantošanas instrukcijā un atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura. Tādejādi – tikai pastāvot minētajiem nosacījumiem, iestāsies normā noteiktā atļauja.
