Sabiedroto papildspēku ierašanās ir nomierinoša 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku sarunājās Atis Klimovičs.
Vai NATO procedūras un spēku izvietojums ir pietiekams, lai nodrošinātu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju drošību un aizsardzību?
Visas Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – ir pilntiesīgas NATO dalībvalstis. Pašreizējos dinamiskajos un mainīgajos apstākļos mums jācenšas darīt vēl vairāk, lai stiprinātu un pildītu kolektīvās drošības saistības. Šodien Krievijas karš Ukrainā atvēris acis visai pasaulei, un diemžēl daudzi tikai tagad sāk saprast, kāds ir Baltijas valstu austrumu kaimiņš un ka tā nav tikai Baltijas valstu problēma. Mūsu drošības aizsardzība ir arī visas alianses drošības aizsardzība. Tāpēc, izprotot sarežģītās problēmas, ar kurām aliansei jāsastopas šodien, visām trim Baltijas valstīm negurstoši jāstrādā savu kā NATO dalībvalsts saistību izpildei. Cieša sadarbība ar sabiedrotajiem, iespējami vislabāko apstākļu nodrošināšana sabiedroto spēku izvietošanai un solidaritāte, reaģējot uz augošiem draudiem, palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt vissvarīgāko mērķi – Baltijas valstu aizsardzības spēju nepārtrauktu stiprināšanu.
Kā Lietuva plāno stiprināt savu drošību tuvākajā laikā?
Ļoti svarīgi spēt savlaicīgi reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem un problēmām. Tāpēc Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrija iesniegs priekšlikumu veikt izmaiņas šī gada aizsardzības budžetā, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Budžeta pieaugums varētu ļaut drīzāk īstenot dzīvē lēmumus par ieroču iegādes paātrināšanu. Papildu līdzekļi nodrošinātu iespēju apgādāt mūsu armiju ar modernu bruņojumu, bet mūsu profesionālos karavīrus, brīvprātīgos un jauniesaucamos – ar nepieciešamajiem ieročiem efektīvai aizsardzībai.
Vai 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kontingents palielināsies?
Ņemot vērā mainīgo drošības situāciju mūsu reģionā, strauji palielinās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kontingents. Lietuvā tiks dislocēts 1610 karavīru liels bataljons, bruņots ar tankiem, kājinieku kaujas mašīnām un pašgājējām haubicēm. Vācija jau šobrīd papildina šo kaujas grupu ar 350 kareivjiem. Norvēģija sūta vēl 60 karavīrus. Mēs gaidām papildinājumu arī no citām valstīm.
Svarīgi arī uzsvērt, ka Baltijas reģionā ieradīsies ASV bataljons ar 800 karavīriem (papildus jau Lietuvā dislocētajam), 20 ASV kaujas helikopteri “Apache” un astoņi F-35 iznīcinātāji.
Kā Jūs vērtējat Baltkrievijas Republikas teritorijā izvietoto Krievijas bruņoto spēku skaita palielināšanu? Vai mums, Baltijas valstīm un Polijai, vajadzētu kaut ko darīt kopā, lai viņus atturētu?
Turpmāk robeža ar Baltkrieviju de facto būtu jāuzskata par robežu ar Krievijas Federāciju. Baltkrievija vairs nav neatkarīga valsts. Iespējams, nekad nav bijusi, jo Krievijas un Baltkrievijas militārā integrācija ir pilnīga. Nepieciešama koordinācija starp Baltijas valstīm un Poliju un, iespējams, savstarpēja palīdzība. Mums jāstrādā kopā, lai stiprinātu NATO austrumu flangu.
Kādus kopīgus uzdevumus (mācības, iepirkumi) trīs Baltijas valstu militārpersonām vajadzētu veikt kopīgi, jo īpaši ņemot vērā to, ka pie mūsu austrumu robežas ir palielinājušies Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstu spēki?
Mums kopā jāpiedalās NATO un sabiedroto mācībās mūsu reģionā, un nākamās militārās mācības – operācija “Saber Strike” – sāksies jau šonedēļ. Kopā ar Latviju un Igauniju mēs koordinējam MLRS sistēmu iepirkumus.
Ko dara Lietuvas valdība, lai sagatavotu Lietuvas iedzīvotājus iespējamai mūsu nedemokrātisko kaimiņu agresijai?
Valsts aizsardzības sistēma ir augusi un mainījusies kopā ar neatkarīgo Lietuvas valsti, un šodien mēs noteikti varam ar to lepoties: Lietuvas armija aug un nostiprinās, tā tiek papildināta ar jaunu personālu un modernu bruņojumu. Tomēr dinamiskā un mainīgā drošības vidē ir svarīgi nepārtraukti uzlabojumi un spēja pielāgoties jauniem izaicinājumiem. Pateicoties NATO militārajai klātbūtnei un mūsu pašu valsts centieniem, Lietuva ir drošībā. NATO vienotība, stingrība un apņēmība aizstāvēt sabiedrotos saskaņā ar 5. pantu ir nelokāma. Tomēr Putina karš pret Ukrainu destabilizē reģionu un liek nepārtraukti rūpēties par drošību. Šajā sakarā sabiedroto lēmumi par papildu karaspēka izvietošanu Lietuvā ir nomierinoši.
