Agris Liepiņš: Uzvara pār nacismu ir visu Eiropas tautu nopelns 41
Vizmas Belševicas grāmatā “Bille” nodaļā “No nakts līdz naktij” aprakstīta sarkanarmijas ienākšana lauku saimniecībā. Pēc tam kad dienas laikā sētā jau bijuši karavīri marodieri, vakarā krievu virsnieki uzklājuši galdu un aicinājuši mājiniekus piesēst: “Galds patiesi jau noklāts. No Alīses puses galdauts, trauki un bļoda ar skābiem gurķiem, pārējais no krievu virsniekiem. Pirmo un galvenokārt pudeles. To krietni vairāk nekā dzērāju. Vai dieniņ! Tad divas spožas, augstas bundžas ar sārtenu ķopsi iekšā. Kāda pastēte? Lielā šķīvī uzgriezta kantaina baltmaize. Tik baltu un kantainu maizi Bille savu mūžu nav redzējusi. Kā krīts! Vēl vienā šķīvī liels biskvītu rullis raibi apdrukātā sudrabpapīrā. (..) Par galda labumiem Alīse vēsta, ka te viss, šņabi izņemot, no Amerikas.”
Putina propaganda, paniski baidoties, ka krieviem kāds nozags uzvaru, piemirsusi par sabiedrotajiem Otrajā pasaules karā. Par amerikāņiem, angļiem un frančiem, kuru armijas cieta lielus zaudējumus kaujās par Berlīni, bet galvenokārt par nenovērtējamo ekonomisko palīdzību padomju armijai. Amerikāņu konservi, maize un cigaretes, amerikāņu džipi, veļa un zābaki. Putina režīms glorificē Staļina laika mītus un apzināti noklusē krieviem neglaimojošus faktus. Jo krievu triumfam nedrīkst atņemt ne mata tiesu, visus laurus pelnījis dižais ģēnijs un karavadonis biedrs Staļins, kuram visa pasaule pateicīga par vēsturisko uzvaru. Tā vārdā var šo to piemirst. Antonijs Bīvors grāmatā “Berlīnes krišana 1945” min šādus faktus: “Agri 7. maija rītā Eizenhauera štābā Reimsā ģenerālis Jodls Dēnica un OKW (vērmahta virspavēlniecība) vārdā parakstīja kapitulācijas aktu. Padomju galvenais sakaru virsnieks SHAEF (Sabiedroto Eiropas ekspedīcijas spēku ģenerālštābs) ģenerālis Susloparovs parakstījās “padomju virspavēlniecības vārdā”. Staļins, to uzzinājis, pārskaitās. Kapitulācijas akts taču bija jāparaksta Berlīnē un jāpieņem Sarkanajai armijai, kas iznesusi galveno cīņu smagumu. Vēl vairāk viņu aizkaitināja Rietumu sabiedroto vēlēšanās nākamajā dienā (tātad astotajā maijā) izsludināt uzvaru Eiropā, jo krievi nespētu novērst to, ka detaļas parādās presē.” Tāpēc īsi pēc pusnakts, devītā maija rītausmā, Karlshorstas vācu militāro inženieru augstskolas ēdnīcā sabiedroto ģenerāļu klātbūtnē parakstīja otru – īsto kapitulāciju.
[wrapintext][/wrapintext]
Pēc Berlīnes kapitulācijas, lai atspoguļotu lielo uzvaru Eiropas presē, amerikāņi ierosināja ļaut pilsētā strādāt 23 sabiedroto žurnālistiem. Kremlis šim aicinājumam neatsaucās, tieši tāpat kā šodien Putina režīms nevēlas redzēt Eiropas žurnālistus Donbasā. Jo pasaulei nav jāredz iekarotāju patiesā seja. Citēšu to pašu Bīvoru: “Nebeidzamās uzvaras dzīres nebūt nenozīmēja, ka bailēm Berlīnē pienācis gals. Ieilgušo svinību gaitā tika izvarotas daudzas vācu sievietes. Kāds jauns padomju zinātnieks, kurš bija iemīlējies astoņpadsmitgadīgā vācu meitenē, no viņas uzzināja, ka 1. maija naktī kāds sarkanās armijas virsnieks iebāzis viņai mutē pistoles stobru, lai viņa nepretotos, un izvarojis viņu. (..) Trīspadsmit gadus vecais Dīters Zāls ar dūrēm metās virsū krievam, kas zēna acu priekšā izvaroja viņa māti. Viņš panāca tikai to, ka tika nošauts. (..) Apsēstība ar pulksteņiem bija tik liela, ka tie tika vērtēti augstāk par daudz dārgākām lietām. Zaldāti nereti nēsāja vairākus nolaupītus pulksteņus, no kuriem vismaz viens rādīja Maskavas laiku un otrs – Berlīnes laiku.”
Vai gribam atzīmēt uzvaru pār fašismu kopā ar padomju armijas veterāniem? Varbūt tomēr astotajā maijā kopā ar pārējām Eiropas tautām? Jo uzvara pār nacismu ir visu Eiropas tautu nopelns.
