“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu!” Sabiedrotie palīdz Ukrainai 62
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
NATO ārlietu ministru apspriedē Bukarestē sabiedrotie vienojās aktivizēt tehnisko un militāro palīdzību Ukrainai, lai aizsargātu enerģētikas infrastruktūru un nepieļautu humanitāru katastrofu.
“Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas izmantot ziemas iestāšanos, lai piespiestu ukraiņus nosalt vai bēgt, tāpēc mēs vienojāmies par papildu pasākumiem palīdzībai Ukrainai, tajā skaitā degvielas un ģeneratoru piegādi,” teica NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“NATO dalībvalstīm ir morāls pienākums ne tikai turpināt, bet pat palielināt divpusējo un kopīgo militāro atbalstu Ukrainai,” apspriedē uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. NATO ārlietu ministru kopīgā paziņojumā uzsvērts, ka palīdzība tiks turpināta tik ilgi, cik nepieciešams.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pateicies sabiedrotajiem par sniegto militāro un tehnisko palīdzību, piebilstot, ka gan bruņojuma, gan elektrības ģeneratoru piegāde ir svarīga.
Ukraina saņēmusi reaktīvās zalvju iekārtas no Francijas, paziņojis aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Francijas piegādātā sistēma LRU ir jau ceturtais moderno reaktīvo zalvju iekārtu modelis, ko Ukrainai piegādājuši Rietumu sabiedrotie.
Iepriekš Kijiva saņēmusi HIMARS, M270 un MARS II sistēmas. LRU darbības rādiuss ir aptuveni 70 kilometri. Ukrainas armija pēdējos mēnešos ir izmantojusi Rietumu piegādātās sistēmas uzbrukumos Krievijas spēku komandpunktiem un munīcijas noliktavām dziļi iebrucēju kontrolētajā Ukrainas teritorijā. Bez Rietumu palīdzības Ukraina šādus uzbrukumus nespētu veikt.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsolījis turpināt Vācijas atbalstu Ukrainai.
Vācijas valdība līdz šim ir piešķīrusi īstermiņa finansiālo palīdzību aptuveni 56 miljonu eiro apmērā enerģētikas infrastruktūras remontiem, kā arī nodrošinājusi vairāk nekā 350 elektrības ģeneratorus.
“Kanclers apliecināja, ka Vācija turpina atbalstu Ukrainai arī pretgaisa aizsardzības un ilgtermiņa atjaunošanas jomā,” piebilda Vācijas valdības pārstāvis. Kā paziņojusi Ukrainas puse, tikusi apspriesta Ukrainas raķešu aizsardzības pastiprināšana.
Somijas premjerministre Sanna Marina atzinusi, ka viņas valstij ir jāsniedz lielāks atbalsts un vairāk ieroču Ukrainai, lai nodrošinātu tās uzvaru karā pret Krieviju. Marina nāca klajā ar šiem izteikumiem vizītes laikā Jaunzēlandē un Austrālijā.
Starp šīs vizītes mērķiem ir diplomātisko attiecību un tirdzniecības sakaru uzlabošana. “Mums ir vajadzīga stipra vara, kad ir runa par Ukrainu,” Marina sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumu, kādu maigās varas ietekmi var panākt tādas mazās valstis kā Somija un Jaunzēlande.
“Viņiem vajag ieročus, viņiem vajag finansiālu atbalstu, viņiem vajag humāno atbalstu, un mums arī jānodrošina, lai visi bēgļi, kas bēg no Ukrainas, būtu laipni gaidīti Eiropā,” teica Marina.
Kopš februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, Somija un Zviedrija ir atmetušas militāras neitralitātes politiku un lūgušas uzņemšanu NATO. Somijas premjere sacīja, ka Somijai šis karš ir ļoti konkrēti sajūtams, jo tai ir 1300 kilometrus gara robeža ar Krieviju.
Viņa arī teica, ka Somija jau ir veikusi 10 ieroču piegādes Ukrainai.
“Mums jānodrošina, lai viņi uzvarētu,” sacīja Somijas premjerministre.
Viņa arī sacīja, ka rietumvalstīm ir jānodrošina, lai sankcijas pret Krieviju būtu arvien smagākas, jo karš ietekmē visus – ne tikai nevainīgus civiliedzīvotājus, kas mirst Ukrainā, bet arī cilvēkus visā pasaulē, kas izjūt energoresursu cenu kāpumu.
