“Sabiedriskie mediji uzmetuši lūpu, ka par citplanētiešu iebrukumu nevarēs laikus pavēstīt skatītājiem,” Egila Līcīša feļetons 2
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Radiofons un Latvijas TV uzmetuši lūpu, ka topošajā likumā par sabiedriskajiem medijiem ieprojektēts paragrāfs, kas atvēl valsts augstākajām amatpersonām caur televīzijas lodziņu un raidviļņiem uzstāties bez maksas, lai skaidrotu sabiedriski nozīmīgas lietas un nodotu publikas zināšanai svarīgus vēstījumus.
Radio vadība ir noraidoša. Ja valdības vīriem esot kas sakāms, lūdzu, lai pusdienlaikā zvana uz “Brīvā mikrofona” pārraidi. Ja izdodas ielauzties ar savu runājamo starp citiem būtiskiem viedokļiem, tad labi, ja ne – tātad visas līnijas bij aizņemtas.
Paziņojums par notiekošo citplanētiešu iebrukumu, kad pa staru no kosmosa šurpu virzās agresīvi noskaņoti atnācēji, atliekams uz citu dienu. Sinhronizētā tekstā uzstājās LTV direkcijas pārstāve, acīm tik nikni dzalkstot, itin kā grasoties ar uguni izsvēpēt jebkuru politiķu balsu čalu Zaķusalas ekrānā un izdeldēt pat tās skatītāju gaidītās piecas minūtes, kas par brīvu tika dotas premjeram uzmundrinājuma uzrunai Vecgada vakarā un tautas apsveikšanai jaunajā gadā.
Augstās televīzijas administratores skatījumā šāda likuma norma neesot piemērota sabiedriskā medija daudzveidībai, jo valdības cilvēki izmantošot raidlaiku vienpusējām deklarācijām.
Te nu 4. varas dusmām un sarūgtinājumam pret likumdevēju jāiebilst. No valsts naudas partijas tiek tik dāsni finansētas, ka no šiem līdzekļiem var radīt paramilitāras vienības un bruņotus formējumus vēlētāju iebiedēšanai, zombēšanai un partijisko uzskatu proklamēšanai – kamdēļ vēl censties par velti iegūt ētera laiku televīzijā un radio.
Toties var piekrist ievērojamās mediju ekspertes Rožukalnes bažām, ka, uzzinot par iespēju sludināties ēterā, televīzijas apkārtni tūliņ piepēdos tūkstotis nagainu kāju un studijā tiks bāzti simtiem garu degunu no visādu biedrību kā “Papardes zieds”, nevalstisko organizāciju kā “Delna” un “Mozaīka” un pat no motobraucēju klubu puses.
Man jāmierina skolasbiedrene, tagadējā augstskolas profesore Anda – likums uzcels nepārkāpjamu valni, kuram netiks pāri ne augšminēto institūciju darboņi, ne kaķkopju pārstāvji, ne Sv. Pēterim pietuvinātie, kam kas sakāms un zināms par pasaules gala tuvošanos.
Latvijas Bankas prezidents un Bruņoto spēku virspavēlnieks būs sīkākie gariņi, kuriem atvērsies Zaķusalas TV un Doma laukumā rentētā bezmaksas raidlaika durvis.
Tālāk tikai činā augstākie Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ministri – Nacionālās drošības padomes locekļi, premjers, Saeimas priekšsēdētāja, Valsts prezidents, garākas autoritātes par Pētera torni, valsts dienestu atbildīgākie speciālisti.
Jaunās likuma normas par nepieciešamību piešķirt bezmaksas ēterlaiku nav dzīrušies iesmērēt ne blēži reklāmisti, ne partiju algoti politologi. Ieviešanas iniciators ir atzinies un nav anonīms – tas ir Nacionālās apvienības deputāts un vēsturnieks Ritvars Jansons, par kura valstiskās domāšanas spējām nav jāšaubās.
Līdz ar to Saeimas mērķi šoreiz tiešām var būt cēli un cildeni. Uzstāšanās radio un TV sniegs cilvēkiem noderīgu, audzinošu un izglītojošu informāciju, nevis – kad ekrānā parādās preses sekretārs un sāk bērt vārdus kā pupas – ai, kāds mans priekšnieks ministrs paipuisītis!
Kā līdz šim notika varasvīru saziņa ar sabiedrību? Vai bija normāli, ja kara ministrs neredzēja citu iespēju, kā vien caur Valsts ieņēmuma dienesta platformu informēt pilsoņus, kas katram jādara un uz kuru pusi jālaiž ļekas apdraudējuma gadījumā.
Par to, ka “Covid beidzies!” vai “Vakcīnas ir atvestas, visi uz potēšanu!” zinātkārajiem skatītājiem gribētos uzzināt nacionālajos kanālos, nevis boksterējot izlasīt “Vilniaus Zinios” vai “Lietuvos Rytas” izdevumos.
Arī pašreizējā hibrīdkara dārdos ir svarīgi, lai no zila gaisa pūstām utopijām un puspatiesībām tiktu doti oficiāli iztulkojumi un lai Ministru prezidents ar smaidu sejā atspēko blēņu ziņas.
Tāpēc sabiedrisko mediju vadībai nevajag rībināt naida bungas, asināt cirvi pret likumdevēju. Konfliktu pieredze māca, ka no Krusta kariem Palestīnā kristieši ieguva tikai no Svētās zemes atvestas, introducētas aprikozes.
