“Sabiedriskie mediji ir partija pati par sevi. Viņi ir politisks spēks, kas ir stiprāks par “Vienotību”,” komentē Jurģis Liepnieks 0
Politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks TV24 raidījumā “Preses klubs” izteica viedokli, ka Latvijas sabiedriskie mediji ir ne tikai ietekmīgs spēks, bet arī politisks spēks. Sabiedriskie mediji ir partija, kas ir stiprāka par “Jauno Vienotību”. Viņi aizstāv tikai savas intereses, nepieļaujot nekādas debates ar pretēju viedokli.
“Mans viedoklis ir tāds, ka sabiedriskie mediji ir partija pati par sevi, tas ir politisks spēks pats par sevi, kurš strādā uz sevi. Ar milzīgu 50 miljonu budžetu gadā, kas ir grandiozs budžets, un šie cilvēki sēž uz šī budžeta, viņu vienīgās intereses ir turpināt strādāt uz sevi un savām interesēm – viņus neinteresē valdības intereses, viņus neinteresē sabiedrības intereses, viņus neinteresē “Vienotības” intereses, viņi nav uzpirkti no “Vienotības”, jo viņi ir politisks spēks paši par sevi, kurus interesē viņi paši.
Vislabākais piemērs tam ir debate par krievu valodu sabiedriskajos medijos. Viņi aizstāv savas intereses, viņi stāsta, kāpēc viņiem vajag, un viņi nepieļauj nekādu debati, viņi neievēro likumu par presi, viņi neievēro nekādu žurnālistikas ētiku.
Ja mēs skatāmies debates par šiem jautājumiem, par krievu valodu sabiedriskajos medijos tur nav pretējā viedokļa. Bet tas ir tikai viens tāds acīmredzams jautājums. Viņi tā rīkojas jebkurā jautājumā, viņi nepieļauj debati par jebkuru jautājumu, viņi pieļauj tikai par nevainīgiem jautājumiem, kas viņus neskar.”
Uz raidījuma vadītāja jautājumu, kas tur valda, Liepnieks atbildēja: “Redaktori, galvenokārt, visu līmeņu redaktori. Tā īstenībā ir ļoti šaura kliķe, kurai tur ir šī vara un kuri nosaka šo te politiku. Viņi nav pakļauti kritikai – viņi var taisīt cūku komiksus, viņi var darīt jebko, tāpēc ka viņi ir spēks pats par sevi. Viņi ir politisks spēks, kas ir stiprāks par “Vienotību”. “Vienotībai” nav 50 miljoni, ko ieguldīt, lai 24/7 raidītu kaut ko.”
Jurģis Liepnieks uzsver, ka tas ir viņa viedoklis, kuram var piekrist vai nepiekrist. “Otrkārt, sabiedriskajiem medijiem ir ārkārtīgi augsta uzticamība un milzīga auditorija.
Un tad ir kaut kādi jautājumi, kurus viņi pilnībā ignorē, nu, teiksim, tas paliek ārpus viņu redzesloka, līdz ar to ārpus publiskās debates – mēs par to nerunājam, mēs par to neko nezinām, kā piemēram, ar “Rail Baltica” visus šos gadus. Nebija nekādas publiskās debates. Mēs nezinām, kas Tāļa Linkaiša laikā notika. Kāpēc? Tāpēc ka sabiedriskajiem medijiem neinteresē nekādi īsti procesi, viņi risina savas problēmas.”
Politisko procesu apskatnieks pauda viedokli, ka mediji ir tikpat atbildīgi par to, kas notiek Latvijā, kā partijas.
“Ārpus tādām emocionālām kategorijām, teiksim, es redzu, ka mediji ir vismaz tikpat atbildīgi pie visa, kas notiek Latvijā, kā partijas. Paskatieties uz Latvijas politiku pēdējo 20 gadu laikā – ir nomainījušies visi. Varbūt daži vecie palikuši – Šlesers tur kaut kur opozīcijā vēl, bet visi jauni cilvēki. Tikmēr mediju cilvēki ir visi tie paši. Tur nekas nav mainījies. Tie paši cilvēki strādā un katru dienu uzrunā simtiem tūkstošus Latvijā, ietekmē politiku, ietekmē sabiedrisko viedokli. Viņi nes varbūt lielāku atbildību par to, kādā valstī mēs dzīvojam, nekā jebkura atsevišķa politiska partija, jo tik ilgi neviens politiķis nav bijis pie varas. Tāds ir mans viedoklis,” sacīja Liepnieks.