Sabiedriskajā apspriešanā atbalsta virzību uz skolēnu lielāku iesaisti mācībās 4
Pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājumā atzinīgi novērtēta sistemātiskā pieeja mācību satura un pieejas plānošanā, virzība uz skolēnu lielāku iesaisti mācībās, satura pēctecība un pārskatāmība, – kādu mācīšanās rezultātu bērni un jaunieši sasniedz katrā vecumposmā.
Par tādiem sabiedriskās apspriešanas rezultātiem šonedēļ informēja projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” pārstāvji.
Četru mēnešu sabiedriskajā apspriešanā iesaistījušies ap 11 400 lietpratēju jeb vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas izglītības jomā strādājošo, un kopumā iesniegti 887 priekšlikumi.
Ieteikumus mācību satura pilnveidei izteikušas gan biedrības, to skaitā vecāku biedrības, un atsevišķi vecāki, gan augstskolas un baznīcas, gan valsts iestādes, kā Kultūras ministrija, Veselības ministrija un Aizsardzības ministrija, arī Latvijas Banka, tāpat atsevišķi sabiedrības pārstāvji.
Īpaši nozīmīga ir pašu skolu un skolotāju dalība gan ar projektā iesaistīto pilotskolu starpniecību, gan Latvijas pašvaldību deleģēto mācību jomu koordinatoru viedoklis par pilnveidoto satura un pieejas piedāvājumu, kas, projekta rosināti, konsultējušies ar vairāk nekā 9000 pedagogiem visā Latvijā.
Pārmaiņas jāskata kopainā
“Sabiedriskās apspriešanas rezultāti un galvenie secinājumi apliecina, ka mācību satura un pieejas pārmaiņas jāskata kopainā un jārisina vienlaikus ar citām pārmaiņām visā izglītības sistēmā, ko šobrīd arī konsekventi īstenojam,” pauda izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.
Ministrs norāda, ka gan Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātās pārmaiņas mūsdienīga skolu tīkla attīstībai, gan pedagogu atalgojuma palielināšana un jaunu izglītības programmu ieviešana augstākajā izglītībā pedagogu sagatavošanai ir vienlīdz nozīmīgas, lai radītu iespējas nodrošināt kvalitatīvas pārmaiņas izglītībā.
“Lai radītu izaugsmi, labklājību, augstāku dzīves kvalitāti, ir nepieciešams uzdrošināties, mainīties, pieņemt lēmumus, kas maina ierasto dzīves ritmu. IZM turpinās konsekventu pārmaiņu procesu virzību, lai radītu nosacījumus kvalitatīvām pārmaiņām visā izglītības sistēmā un lai bērni būtu gudrāki un prasmīgāki par mūsdienu paaudzi,” uzsvēra Šadurskis.
“Vērtējot priekšlikumos izteikto, skaidri redzams atbalsts un izpratne nepieciešamībai pilnveidot mācību saturu un pieeju. Skolas un skolotāji novērtē sistemātisko pieeju, centienus mācības padarīt saistošākas skolēniem, dodot viņiem iespēju iedziļināties, saistīt jauno informāciju ar personisko pieredzi,” uzsvēra projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Iesaka uzlabojumus
Viņa vienlaikus norāda: “Papildus konkrētiem satura ieteikumiem katrā no mācību jomām saņemti ieteikumi vairākiem uzlabojumiem par saturu un pieeju kopumā. Joprojām konkrētais specifisku zināšanu un prasmju apjoms, kas bērniem un jauniešiem jāapgūst, ir pārāk liels un tāpēc to nepieciešams vēl vairāk samazināt, uzsverot būtisko. Atsevišķi sasniedzamie rezultāti neatbilst konkrētam vecumposmam un tāpēc pārskatāmi, dažviet pārāk vispārīgie formulējumi pieļauj pārlieku interpretāciju, un tādēļ skolotājiem grūti nolasīt, kas tieši un cik lielā mērā skolēniem jāiemāca. Mācību satura izstrādes vecākie eksperti pašlaik detalizēti izvērtē ieteikumus un ņems tos vērā, izstrādājot pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pilnveidojot saturu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu projektiem.”
Z. Oliņa uzsver: “Likumsakarīgi komentāros jaušams satraukums par mācību satura un pieejas ieviešanu, arī par citām tiešāk un netiešāk saistītām izglītības rīcībpolitikas ierosmēm. Būtiskākās bažas ir par laiku un ieguldījumu, ko katram skolotājam nepieciešams veltīt kopīgai mācību satura un pieejas plānošanai ar kolēģiem skolas līmenī, lai sagatavotos mērķtiecīgai, visus skolēnus iesaistošai mācību stundai, kā arī par profesionālās pilnveides iespējām, telpu un mācību vides piemērotību un atbilstošiem resursiem, to skaitā par materiālu iegādi praktiskiem darbiem dabaszinātnēs, materiālu un aprīkojuma iegādi tādiem mācību priekšmetiem kā “dizains un tehnoloģijas” un “datorika”, kultūras pasākumu apmeklējumu iespējām. Ir jāatzīst, lai pilnvērtīgi sagatavotos visus skolēnus iesaistošām stundām, svarīgi rast iespēju skolotājam apmaksāt pilnu darba nedēļu, apmēram pusi no laika paredzot kontaktstundām.”
Lai arī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības standartu mācību satura piedāvājums, daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem attiecināmi uz vēl topošajām mācību priekšmetu programmām jeb nākamo, daudz detalizētāko mācību satura plānošanas līmeni. Šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, pilnveidojot mācību priekšmetu programmas, kas turpināsies līdz pat ieviešanas sākšanai katrā klašu grupā.
Izmēģina 100 skolās
Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma pagājušā gada septembrī gaidāmās mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas pirmsskolu un skolu vadības komandām un to pedagogiem, pašvaldību mācību satura jomu koordinatoriem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. 100 pilotskolas Latvijā, ar kurām sākta aktīva mācību satura aprobācijas sadarbība, pagājušā gada oktobrī saņēma pirmos mācību priekšmetu programmu paraugus. Vietnē www.skola2030.lv/apspriesana satura pilnveides priekšlikumus varēja iesniegt ikviens, arī tad, ja viņa profesionālā darbība nav saistīta ar izglītību.
“Gribu pateikt lielu paldies visiem, kuri iesaistījās sabiedriskajā apspriešanā, un to, ka visi viedokļi, ieteikumi mums ir ļoti būtiski tālākajā darbā,” preses konferencē teica Valsts izglītības un satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Tāpat G. Catlaks uzsvēra, ka šis ir vēsturisks notikums un pirmoreiz Latvijas vēsturē jauns vispārējās izglītības saturs ir veidots, iesaistot tik daudz nozaru profesionāļus, un apspriests tik ilgi un ar tik lielu sabiedrības līdzdalību.
“Esam jau uzsākuši darbu pie Ministru kabineta noteikumiem – pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamata un vispārējās vidējās izglītības standartu projektiem, kurus, protams, arī apspriedīsim ar ieinteresētām organizācijām saskaņošanas procesā, un plānojam virzīt šos dokumentus apstiprināšanai valdībā, secīgi sākot ar vadlīnijām un pamatizglītības standartu šajā pavasarī – aprīlī, savukārt vispārējās vidējās izglītības standartu – augustā, kur vēl nepieciešamas diskusijas un precizējumi,” stāstīja Catlaks.
Sabiedriskā apspriešana par pilnveidotā mācību satura un pieejas apraksta projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai” ilga no 2017. gada 25. septembra līdz 2018. gada 1. februārim.
Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātās pārmaiņas izglītības pieejā Latvijā ir nozīmīgas, lai izstrādātu, aprobētu un pēctecīgi ieviestu tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācībām, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un ieradumus, kas balstīti vērtībās, citiem vārdiem, lietpratību.
Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12. klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve. Topošais mācību saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē bijuši iesaistīti turpat 300 praktizējošu Latvijas pedagogu un augstskolu mācībspēku.
Kopsavilkums par pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājuma sabiedriskās apspriešanas būtiskākajiem priekšlikumiem
Pirmsskola
Vairākums komentētāju mācību saturu un pieeju pirmsskolā novērtē pozitīvi un atbalsta, uzsverot, ka bērnam tiek dots ilgāks laiks izziņas darbībai, to nepārtraucot un veidojot dziļāku izpratni par kopsakarībām. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atbalsta to, ka pamata mācīšanās forma ir rotaļdarbība – gan organizēta, gan bērnu brīva rotaļāšanās.
Ieteikumos par pilnveidojumiem tiek norādīts, ka jāplāno mazāks skaits tematu, katram veltot ilgāku laiku. Saņemti vairāki precizējoši ieteikumi satura un pieejas pilnveidei: par lasītprasmi, matemātiku, tehnoloģiju un citām jomām. Katrs ieteikums tiks izvērtēts un iestrādāts. Tāpat ir nepieciešams būtiski pilnveidot mācību saturu un pieeju sešgadīgiem bērniem.
Vairākos priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība mūziku un sportu atdalīt no pārējā mācību procesa pirmsskolā. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 pirmsskolas jomas eksperti tomēr norāda uz nepieciešamību mācības pirmsskolā plānot, īpaši neuzsverot kādu atsevišķu mācību jomu, piemēram, latviešu valodu, matemātiku, mūziku vai sportu, kas neizslēdz iespēju atsevišķas nodarbības vadīt speciālistiem.
Valodu mācību joma
Sabiedriskajā apspriešanā iesaistītie ir atzinīgi novērtējuši piedāvāto valodu mācību jomas satura struktūru un lielās idejas, un jo īpaši to, ka mācību saturs valodu mācību jomā ir pēctecīgs, mūsdienīgs un piedāvā plašāku skatījumu un izpratni par valodu, proti, valoda uzlūkojama ne tikai kā sazināšanās prasme, bet arī kā iespēja izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu. Tāpat pozitīvi tiek vērtēts tas, ka jaunajā mācību satura un pieejas piedāvājumā ir iekļauta digitālā pratība un medijpratības elementi, to skaitā uzsvars uz daudzveidīgu informācijas avotu izmantošanu, avotu ticamības izvērtēšanu un informācijas atlasi. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atbalsta priekšlikumu ātrāk uzsākt otrās svešvalodas apguvi, proti, no 4.klases (pašlaik otro svešvalodu skolēni apgūst no 6.klases).
Tie sabiedriskās apspriešanas dalībnieki, kuri iepazinās ar mācību priekšmetu programmām, tās vērtē pozitīvi, uzsverot, ka tās aptver mūsdienīgus tematus un tekstus, kā arī dažādas noderīgas tīmekļa vietņu adreses un sniedz daudz labu metodisku ideju darbam klasē.
Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki norāda uz pilnveidojamajiem aspektiem – nepieciešama vienota terminoloģija visai valodu jomai, gan latviešu valodai, gan svešvalodām. Par valodu mācību jomas sasniedzamajiem rezultātiem saņemti komentāri, ka jāpilnveido latviešu valodas kā otrās valodas pašlaik noteiktie sasniedzamie rezultāti, kā arī sniegts atbalsts idejai par vienotiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodas apguvei 7.-9.klašu posmā.
Tāpat sabiedriskās apspriešanas laikā saņemts ieteikums atdalīt latviešu valodu no citām valodām un izcelt to kā atsevišķu mācību jomu, tādējādi uzsverot tās kā vienīgās valsts valodas svarīgumu. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030 valodu mācību jomas eksperti uzskata, ka kopējs plānojums un pieeja valodu mācību jomai ir ieguvums, jo nostiprina skolēna valodas izjūtu un prasmes, dodot iespēju valodas salīdzināt.
Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Sabiedriskās apspriešanas laikā par piedāvāto mācību saturu sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā iespējams nodalīt trīs galvenās komentāru grupas. Atzinīgi vērtēta Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana vienotā mācību priekšmetā “Latvijas un pasaules vēsture”. Tāpat atzinīgi vērtēta patriotisma kā pilsoniskās līdzdalības izpausmes attīstīšana, proti, bērnos un jauniešos patriotisms tiek veicināts ar viņu iesaisti un līdzdalību, kā arī starpdisciplināra pieeja ekonomikas apgūšanā, kas pilnveidota sadarbībā ar Latvijas Banku. Otra priekšlikumu grupa ir saistīta ar konkrētiem ieteikumiem, kā precizēt un uzlabot jomā sasniedzamos rezultātus, lai prasības atbilstu vecumposma īpatnībām.
Trešā priekšlikumu grupa saistīta ar kristīgo vērtību iekļaušanu mācību saturā, nepieciešamību saglabāt kristīgo mācību. Mācību jomas eksperti uzskata, ka pilnveidotajā mācību satura versijā ir iekļauts jautājumu loks, kas saistīts ar reliģisko kompetenci, un nepieciešams lielāks uzsvars uz vispārcilvēciskajām vērtībām, to skaitā kristīgajām vērtībām. Tāpat mācību jomas eksperti norāda, ka sociālo zinību jaunajā mācību saturā ir integrēta ētika un arī mācība par reliģijām. Kristīgo mācību ir iespējams, tāpat kā līdz šim, mācīt kā izvēles priekšmetu, ja šādu vēlēšanos ir izteikuši vecāki. Šī izvēle paredz to, ka tas ir papildu laiks mācību procesā; līdztekus kristīgajai mācībai var būt jebkas, ko skola var piedāvāt un skolēni var izvēlēties.
Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma
Kopumā sabiedriskajā apspriešanā saņemts pozitīvs vērtējums par lielo ideju pēctecīgumu, vienotu mākslas priekšmetu standartu un pieeju jomai kopumā.
Atzinīgi vērtēts uzsvars uz radošo procesu un pašizpausmi, proporcionāli mazāk laika veltot teorētisko zināšanu apguvei. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par mācību satura apjoma samazināšanu, tomēr ir maz konkrētu priekšlikumu, kā to paveikt.
Kopumā pozitīvi tiek vērtēts jaunizveidotais Drāmas modulis, taču saņemti pretrunīgi viedokļi par tā ieviešanu skolās.
Ir konkrēti priekšlikumi par atsevišķu sasniedzamo rezultātu pilnveidošanu atbilstoši vecumposmiem, kā arī par apgūstamā satura apjoma un teorētisko zināšanu īpatsvara samazināšanu mūzikā.
Tāpat izteikts priekšlikums nostiprināt kultūras izpratnes vietu mācību saturā kopumā, iestrādājot to visās mācību jomās.
Ir saņemts arī atbalsts trīs līmeņu satura apguvei vidusskolā un kultūras studiju mācību priekšmeta saturam un nosaukumam.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par literatūras iekļaušanu valodu mācību jomā, kā arī par obligātās literatūras saraksta izveidošanu.
Dabaszinātņu mācību joma
Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka jaunais mācību saturs turpina iepriekšējos gados aizsākto dabaszinātņu jomā. Mācību jomas skolotāji jo īpaši atbalsta to, ka ir vienots mācību jomas standarts atsevišķu dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu vietā un ka ir formulētas lielās idejas. Savukārt augstskolu mācībspēki ir iesnieguši jautājumus par lielo ideju izcelsmi. Līdz ar to dabaszinātņu mācību jomas eksperti skatīs lielo ideju saturu un uzsvarus, saglabājot lielo ideju pieeju kā tādu.
Ir saņemti daudzi konkrēti un detalizēti priekšlikumi par dabaszinātņu mācību jomā pilnveidojamajiem aspektiem, to skaitā par sasniedzamo rezultātu atbilstību vecumposmam. Dabaszinātņu mācību jomas eksperti vērtēs katru no šiem priekšlikumiem un veiks nepieciešamās izmaiņas.
Sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem ir bažas par samazinātu stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos – fizikā, ģeogrāfijā, kā arī nav pārliecības par trīs līmeņu satura plānošanas principiem un specializāciju, jau sākot no 10.klases vispārējās vidējās izglītības posmā. Tāpat ir neskaidrība par līdzsvaru starp teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām dabaszinātņu mācību jomā, proti, cik daudz un bieži būs paredzēti praktiskie darbi, laboratorijas darbi; šis jautājums tiks risināts un skaidrots mācību priekšmetu programmu līmenī.
Matemātikas mācību joma
Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts atbalsts mācību saturam un pieejai matemātikas mācību jomā.
Domas dalās, vai nepieciešams vēl samazināt specifiskā satura apjomu vai drīzāk otrādi. Ir saņemts atbalsts jaunajai sadaļa Matemātikai raksturīgās stratēģijas un spriešana. Pozitīvi vērtēta mācību pieeja rosināt skolēnus saviem vārdiem skaidrot, modelēt, praktiski veidot un demonstrēt, ilustrēt savus skaidrojumus ar piemēriem.
Ir saņemts arī būtisks atbalsts trīs līmeņu satura apguves piedāvājumam vidusskolā, taču ir bažas par tā ieviešanu vidusskolās, kurās nav paralēlklašu un klasē ir mazāk nekā 20 skolēnu.
Ir saņemti daudzi konkrēti priekšlikumi par matemātikas specifiskā satura jautājumiem, par to vietu mācību procesā, pārcelšanu no viena mācību posma uz citu, to skaitā par nepieciešamību precizēt lielās idejas matemātikas mācību jomā.
Iepazīstoties ar saņemtajiem viedokļiem, mācību jomas eksperti ir saskatījuši nepieciešamību pārskatīt matemātikas satura un pieejas atbilstību vecumposmam sākumskolā; daļa sabiedriskās apspriešanas dalībnieku uzskata, ka 1.klases saturs un pieeja vairāk atbilst 7, nevis 6 gadus veciem bērniem.
Tehnoloģiju mācību joma
Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki Tehnoloģiju mācību jomā ir atzinīgi novērtējuši uzsvaru uz dizaina procesu, proti, lai skolēni mācītos, kāpēc un kā top lietas. Pozitīvi novērtēta pieeja turpināt praktisku, amatniecības prasmju apguvi, līdztekus atzīstot, ka jāiet līdzi laikam un jāpaplašina un jāattīsta materiālu un instrumentu loks, ar kuriem skolēnam ir iespēja strādāt.
Ir arī saņemts atbalsts piedāvājumam datoriku apgūt no 1.klases līdz vidusskolai. Pašlaik ir atsevišķs mācību priekšmets “informātika” tikai 5.-7.klasē un 10.-11.klasē.
Tāpat ir saņemts atbalsts tehnoloģiju izvēles moduļu piedāvājumam vidusskolā (programmēšana, dizains, robotika, produktivitātes lietojumprogrammas u.tml.), uzsverot sasaisti ar darba tirgu, iespēju skolām veidot starpdisciplinārus piedāvājumus.
Būtisks atbalsts ir sniegts idejai par skolēnu mācību projektiem, vienlaikus uzsverot to, ka projektu veidus nevajag ierobežot, bet piedāvāt piemērus un izvēles iespējas.
Ir pausts arī satraukums, kas notiks ar pašreizējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu. Uz tā pamata tiek veidots dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmets, ko varēs mācīt esošie skolotāji.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par mācību priekšmetu piederību jomai: dizaina vieta – kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā; datorikas – matemātikas mācību jomā vai arī jāveido atsevišķa datorzinātnes mācību joma. Mācību jomas eksperti šos iebildumus neatbalsta, pamatojot savu viedokli ar to, ka mācību saturs tiek veidots no skolēnam sasniedzamā rezultāta perspektīvas, nevis no akadēmisko disciplīnu viedokļa.
Saņemti ir arī ieteikumi, kā pilnveidot dizaina procesa lomu jomas priekšmetos, piemēram, papildinot skolēnu pieredzi ar informācijas un vides dizaina projektiem.
Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
Sabiedriskās apspriešanas laikā ir saņemts atzinīgs vērtējums mācību saturā iekļauto fizisko aktivitāšu daudzveidībai (orientēšanās, skrituļošana, āra nodarbības, piedzīvojumu aktivitātes). Tāpat atzinīgi ir vērtēta pašaizsardzības iekļaušana mācību saturā.
Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki uzsver, ka ir būtiski palielināt mācību stundu skaitu mācību jomai; gan skolotāji, gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pārstāvji, gan Veselības ministrija norāda, ka sportam būtu nepieciešamas 3 stundas nedēļā; savukārt veselībai un drošībai vismaz 1 stunda nedēļā (skolotāju viedoklis), 1,3 stunda (LSPA viedoklis) vai 2 stundas (Veselības ministrijas viedoklis).
Atšķiras arī viedokļi, kā mācīt ar veselību un drošību saistītos jautājumus – kā atsevišķus mācību priekšmetus vai integrēti, piemēram, veidojot vienu visaptverošu mācību priekšmetu, 9.klasē ieviešot diagnostikas darbu sportā, veselībā un drošībā. Projekta Skola2030 eksperti uzskata, ka veselības un drošības tēmas ir iekļaujamas citu mācību priekšmetu saturā, tādējādi sniedzot iespēju skolēnam mācīties lietas kontekstuāli, sasaistē ar citām jomām un tēmām.
Sabiedriskajā apspriešanā ir saņemti priekšlikumi iekļaut tēmas par seksuālo un reproduktīvo veselību mācību saturā 5. vai 6.klasē un 9.vai 10.klasē. Projekta mācību satura eksperti vērtē un apsver iespēju šādu tematisko moduli iekļaut mācību saturā, pieņemot, ka šos jautājumus varētu mācīt dabaszinātņu, sociālo zinātņu, sporta vai citi skolotāji.
Par drošības jautājumiem saņemti priekšlikumi mācību saturā iekļaut tēmas, kas saistītas ar izdzīvošanas prasmēm, izpratni par 21.gadsimta karadarbības specifiku, kiberizaicinājumiem. Mācību satura eksperti izvērtē katru atsevišķo priekšlikumu un vērtē, kā to iekļaut jaunajā mācību saturā.
