Sabiedriskā komisija nav darbs sabiedriskā kārtā 21
Ministru kabinets šodien lems par Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas darbam nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Taču pēc sabiedrībā saceltās neapmierinātības komisija gatava samazināt savas vajadzības.
Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisija darba sākšanai šogad pieprasījusi 12 087 eiro, bet nākamgad tai būšot nepieciešami 205 487 eiro (aptuveni 150 000 latu). Aptuveni puse no šīs summas – 104 186 eiro (Ls 72 930) – tiks tērēta komisijas locekļu atlīdzībai. Vēl 61 400 eiro (Ls 42 980) tiks maksāti pieaicinātajiem ekspertiem. Vairāk nekā 4000 eiro tiks tērēti, lai iegādātos trīs portatīvos datorus, bet aptuveni trīsarpus tūkstoši eiro paredzēti telpu īrei. Paredzēti līdzekļi arī citām “neatliekamām vajadzībām”. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs valdība, bet otru pusi – Rīgas dome.
Pirmā komisijas locekļu reakcija, izdzirdot sabiedrības šūmēšanos par neadekvātiem tēriņiem, bija novelt vainu uz ierēdņiem. “Kādu tāmi VK sagatavoja, tādu arī valdība izskata,” sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja komisijas izveides iniciatore Inese Voika. Kanceleja savukārt to sauca par apmelošanu, jo esot tikai noformējusi tāmi, pamatojoties uz komisijas vēlmēm. Pēc neoficiālas informācijas, sākotnējais četru cilvēku komisijas vēlmju saraksts bijis vēl iespaidīgāks – gandrīz pusmiljona eiro apmērā.
Īpaši sasauktā preses konferencē Kažociņš centās būt samierniecisks: “Šī tāme tika sastādīta, sadarbojoties ar Valsts kanceleju, bet nedomāju, ka tagad vajadzētu meklēt vainīgos. Šāda veida komisija nekad agrāk Latvijā nav veidota, un mums nav šādas pieredzes. Turklāt izveides process bija neveselīgi sasteigts.” Viņš atzina, ka pašreizējā tāme ir izšķērdīga, un solīja, ka daļu pozīciju varētu pārskatīt un samazināt – it īpaši tās, kas saistītas ar tehnisko līdzekļu iegādi. Tādēļ šodien sabiedriskās komisijas vadītājs lūgs valdību gala lēmumu par finansējumu atlikt līdz 7. janvārim, dodot komisijai laiku precizēt izmaksas. Atlīdzību gan pagaidām nav plānots mazināt. “Protams, varētu teikt, ka šāds darbs jāveic tāpat, kalpojot valstij, bet tas ir smags darbs, un, ja sagaidām, ka to darīs kārtīgi un pēc labākās sirdsapziņas, tad es uzskatu, ka ir pareizi par to maksāt algu,” skaidroja Kažociņš. Viņš arī esot nolēmis pamest patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā, lai pilnībā pievērstos komisijas vadīšanai un lai mazinātu interešu konflikta iespēju. Komisijas locekle Baiba Rubesa vēl vērtē, vai pamest darbu bankas “Citadele” padomē, Inese Voika biedrības “Delna” padomi vada bez atalgojuma, tādēļ neredz iemeslu no šī darba aiziet, bet Inese Šteinerte ir pensijā.
Pēc pašreizējā tāmes varianta komisijas priekšsēdētājs varētu saņemt 991,95 latus, bet locekļi pa 788,78 latiem mēnesī “uz rokas”. Sākotnēji komisijas locekļi bija iecerējuši saņemt vismaz 1000 latus uz rokas, bet pēc premjera Valda Dombrovska iebildumiem savas vēlmes piebremzēja.
Zolitūdes sabiedriskās komisijas veidošana brīžam šķiet, maigi izsakoties, ačgārna – vispirms lielā steigā apstiprināts sastāvs un tikai pēc tam sāk risināt jautājumu – ko šie cilvēki vispār darīs un cik tas izmaksās. Arī vērtējot tās locekļu skaidrojumus sabiedrībai par iecerētajiem darbiem, kuros vairāk izskan tukšas, tēlainas frāzes, nevis konkrēti plāni, rodas iespaids, ka viņiem nav skaidra kopīga redzējuma par darāmajiem darbiem. To netieši apstiprināja arī Kažociņš, lūdzot žurnālistus līdz 20. janvārim nemocīt komisijas locekļus ar jautājumiem un solot pēc šī datuma sniegt atskaiti par pirmajām iestrādnēm un precīzāku vīziju par to, kā tiks sasniegts sabiedriskās komisijas izvirzītais mērķis – lai Latvijā neatkārtotos tāda traģēdija, kāda 21. novembrī piemeklēja Zolitūdi.
