Sabiedriskā komisija cer atgūt sabiedrības uzticību 27
“Tie bija tikai daži tādi iesildīšanās soļi. Tas nav komisijas pastāvīgais darbs,” tā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas neveiklības skaidro tās izveides iniciatore Inese Voika. Taču vienlaikus prātā nāk vārdi, ko savulaik par kādu no Saeimas izmeklēšanas komisijām teica deputāte Ilma Čepāne: “Šī komisija ir piedzimusi nedzīva.”
Vakar jau rakstīju, ka jaunizveidotā komisija radījusi sabiedrībā neizpratni, savai darbībai pieprasot 150 000 latu. Komisijas locekļi kratījās vaļā no atbildības, apgalvojot, ka neko nezina, jo tāmi sastādījuši Valsts kancelejas (VK) ierēdņi. VK pārstāve Signe Znotiņa-Znota skaidroja, ka nākamajā dienā pēc savas apstiprināšanas komisija informējusi kanceleju par nepieciešamajiem resursiem, piemēram, darba telpām, transporta, tehniskā atbalsta nodrošinājumu. “VK fiksēja tikšanās laikā pārrunāto un minētās vajadzības, sagatavoja tehnisko tāmes projektu izskatīšanai premjeram. Izmaksas tika ievērojami samazinātas un nosūtītas komisijai izvērtēšanai. Izmaksu aplēses tika gatavotas, pamatā izmantojot Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogu (EIS), kas ir obligāti izmantojama sistēma jebkurā valsts iepirkumā,” stāstīja S. Znotiņa-Znota. Valdība gan vakar tāmes skatīšanu atlika līdz 7. janvārim, paredzot summu samazināt.
Taču tikmēr komisija izcēlusies ar nākamo pārsteidzīgo rīcību. Jau pēc pirmās sēdes tās vadītājs Jānis Kažociņš izsūtījis vēstuli, kurā, atsaucoties uz atsevišķu cietušo pārstāvju sūdzībām, kritizē virkni iestāžu, tostarp labdarības organizāciju “Ziedot.lv”. Cietušajiem neesot informācijas, pēc kādiem kritērijiem tiks izmaksāta saziedotā nauda.
Tādēļ Kažociņš vēstulē aicinājis “Ziedot.lv” sagatavot un publiskot izsmeļošu informāciju par ziedojumu piešķiršanas kritērijiem un kārtību, kā arī izvērtēt iespēju uz laiku piesaistīt organizācijā brīvprātīgos darbam ar cietušajiem.
Fonda vadītāja Rūta Dimanta uzskata, ka komisija šādā veidā nomelno palīdzības sniedzējus, jo visa informācija ir pieejama “Ziedot.lv” interneta mājaslapā. Tur ir pieejama gan anketa atbalsta saņemšanai, gan atskaite par jau sniegto palīdzību. No tās izriet , ka līdz 12. decembrim par iedzīvotāju un uzņēmumu saziedotajiem līdzekļiem palīdzība sniegta 91 cietušajam un izmaksāti 361 068 lati, no tiem 50 bojā gājušo ģimenēm sniegta palīdzība par 212 568 latiem, bet 41 cietušajam pabalstos izmaksāti 148 500 lati. Dimanta uzskata, ka ar šādu rīcību komisija turpina Zolitūdes traģēdiju, jo tā notika nevērības dēļ un tagad arī komisija demonstrē nevērīgu attieksmi. Komisijas izveides iniciatore Inese Voika atzina, ka šāda vēstule nav tas veiksmīgākais komunikācijas veids. “Taču mēs kā komisija nevaram nereaģēt, ja kaut vienam cietušajam nav pilnas informācijas par viņam pienākošos atbalstu,” skaidroja Voika.
Latvijas vēsturē esam piedzīvojuši daudzas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ko veido deputāti, bet ne reizi nav veidota šāda sabiedrisko ekspertu komisija. Arī ārvalstīs tas notiek tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, Norvēģijā pēc Breivika sarīkotās apšaudes vai ASV pēc 11. septembra terorakta. Taču diez vai šoreiz tā varēs vienkārši norakstīt visu uz pieredzes trūkumu un aizmirst, jo sabiedriskā komisija īsā laikā ir pamanījusies zaudēt grūti atgūstamu resursu – sabiedrības uzticību.
Tā tika izveidota ar konkrētu mērķi – sniegt sabiedrībai pārliecību, ka traģēdijā cietušie saņēmuši viņiem pienākošos palīdzību, izmeklēšana notikusi profesionāli un amatpersonas veikušas visu nepieciešamo, lai nākotnē šādas nelaimes neatkārtotos. Taču bez sabiedrības uzticības nosprausto mērķi sasniegt nav iespējams.
Jurists un labas pārvaldības eksperts Indriķis Liepa vērtē, ka joprojām nav skaidrības par sabiedriskās komisijas funkcijām. “Ja šī komisija veiks alternatīvu izmeklēšanu un tās atzinumi atšķirsies no policijas atzinumiem, tad kuram būs lielāks spēks? Bet ja viņi paši neko neizmeklēs, tad šai komisijai atliek tikai sabiedrisko attiecību funkcija? Abos gadījumos bez sabiedrības uzticības tās darbam nebūs jēgas. Vienlaikus vajadzētu painteresēties, kādēļ sabiedrības uzticība nav policijas izmeklēšanai, jo tad šāda sabiedriskā komisija nemaz nebūtu vajadzīga,” teica I. Liepa.
Par sabiedriskās komisijas sastāva nomaiņu esot domājusi arī Voika, bet, viņasprāt, kvalitatīvi labāku veidojumu īsā laikā izveidot neizdosies. Tādēļ Voika, kas pametusi darbu “Delnas” padomē, lai pilnībā pievērstos sabiedriskajai komisijai, cer, ka, sākot sistemātisku darbu, komisijai izdosies atgūt cilvēku uzticību.
