Sabiedrības veselības politika – bijušā ministra Jura Bārzdiņa rokās 4
Veselības ministrija (VM) vēlas saņemt uz pierādījumiem balstītus priekšlikumus ilgtspējīgas veselības politikas ieviešanai līdz 2020. gadam. Kaut gan ministrijas galvenais uzdevums ir veidot un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības jomā, tomēr šos priekšlikumus VM neizstrādās pati, bet ir nolēmusi iepirkt ārpakalpojumu, izsludinot iepirkuma konkursu “Par izvērtējuma veikšanu Sabiedrības veselības pamatno- stādņu 2014. – 2020. gadam izstrādei”. Līguma cena ir vairāk nekā 24 tūkstoši latu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas.
Konkurss ir noslēdzies, un tajā uzvarējis bijušais veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kurš konkursā piedalījās kā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības vadības un informātikas centra direktors. Viņš ir arī privātās klīnikas “Premium Medical” valdes priekšsēdētājs. Bārzdiņš uzdevuma izpildei ir izveidojis komandu, kurā iekļāvis vēl piecus ekspertus un speciālistus.
Līgumā, kas 12. novembrī ir noslēgts starp Latvijas Universitāti (LU) un VM, norādīts, ka Bārzdiņam un komandai ir jāizstrādā metodoloģija, uz kuru balstoties jāsniedz analīze par veselības nozares ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopumā, kā arī par ietekmi uz nabadzības mazināšanu un sociālo iekļaušanu, paredzot tam ES fondu līdzekļus. Viens no uzdevumiem ir arī uzlabot iedzīvotāju veselības stāvokli, tostarp aktīvās novecošanas iespējas, samazinot gadījumu skaitu, kad tiek zaudēts darbs veselības stāvokļa dēļ. Iepirkuma konkursa uzvarētājiem būs jāsniedz priekšlikumi VM, kā uzlabot mātes un bērna aprūpi un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības stāvokli, kā arī jāsniedz vēl citi ieteikumi, kas apliecinātu, ka nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam veselības aprūpei piešķirtie vairāk nekā 272 miljoni eiro (t. sk. 15% valsts budžeta līdzfinansējums) ES fondu naudas tiks nevis izšķiesta, bet izmantota stratēģiski pareizi.
LU prorektors Indriķis Muižnieks pastāstīja, ka ar projekta izpildītājiem ir noslēgts līgums uz vienu mēnesi un par darbu katram tiks maksāti 10 lati stundā, kas mēnesī ir apmēram 1700 latu. Notikšot desmit diskusijas – katra par 300 latiem, telpu izmaksas veidojot 100 latu, atskaitījumi universitātei – 2000 latu…
Trūkst kadru un kompetences
Uz jautājumu, kāpēc ministrija pati nenodarbojas ar sabiedrības veselības politikas izstrādi, saņēmu valsts sekretāres vietnieces Dainas Mūrmanes-Umbraško atbildi, ka ministrijai trūkstot speciālistu, kas pārzina veselības ekonomiku. VM gatavo jaunas sabiedrības veselības pamatnostādnes un vēlas, lai kāds cits izvērtē iepriekšējo nepilnības. Jaunajām pamatno- stādnēm 2014. – 2020. gadam jābūt apstiprinātām Ministru kabinetā līdz 2014. gada 1. jūnijam. Salīdzinot ar pašreizējo dokumentu, jaunajam jābūt tik labi izstrādātam, lai racionālāk un efektīvāk izmantotu veselības nozarei pieejamos resursus, norāda Finanšu ministrija.
Savukārt J. Bārzdiņš rakstiski atbildēja, ka “LU palīdz ar izvērstas analīzes sagatavošanu ministrijai, lai varētu sekmīgāk ar argumentiem pamatot investīciju veselībā nozīmīgumu ES fondu un valsts budžeta sadales kopējā kontekstā, kā arī sagatavot konsultatīvus priekšlikumus par kritērijiem šo līdzekļu sadalei pašas nozares ietvaros”.
Uzdevumi ir gana plaši, taču to izpildes termiņš – gana īss – 2014. gada 15. janvāris.
J. Bārzdiņš atzīst, ka “termiņš, protams, ir ļoti saspringts. Bet, tā kā projekta izpildei LU ir piesaistījusi lielus resursus, tad šobrīd pāragri spriest par termiņa pagarinājumiem. Bet vienmēr pastāv arī iespēja izmantot savstarpējā līguma paredzēto iespēju ierosināt, pusēm vienojoties, pagarināt nodevuma termiņu”.
Pārsteigti par iepirkuma uzvarētāju
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane atzina, ka šā iepirkuma mērķi nav iespējams sasniegt, ja tajā nav iesaistītas personas, kurām ir pieredze izvērtēt sabiedrības veselību saistībā ar Latvijas makroekonomiku. Bet šādu pieredzējušu cilvēku Latvijā ir ļoti maz. Pārsteidz, ka bijušais veselības ministrs, kurš neizcēlās ar profesionalitāti, vada projektu, kam būs ļoti nozīmīga loma turpmākajā veselības jomas attīstībā, atzina Behmane. No projektā iesaistītajiem speciālistiem tikai Irina Možajeva ir strādājusi ar veselības ekonomikas jomas projektiem, viņa ir ieguvusi doktora grādu veselības ekonomikā. I. Možajeva nevēlējās precīzāk informēt par savu līdzdalību īslaicīgajā 24 tūkstošu latu projektā, vien piebilda, ka “mēs, vairāki cilvēki, cenšamies panākt augstu kvalitāti, piesaistot ekspertus no malas”.
Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgenijs Kalējs atgādināja, ka veselības ministra Bārzdiņa politika neatbilda pacientu interesēm – slimnieku ārstēšanai piešķirto papildu finansējumu viņš novirzīja citiem mērķiem. Bārzdiņš izcēlās arī ar to, ka viņa laikā bija vislielākie mediķu nemieri – veselas trīs protesta akcijas Cēsīs, Ogrē un Kuldīgā. “Es nekādi nespēju saprast, kā var uzticēt nesekmīgam ministram nozares politikas plānošanu,” vaicā J. Kalējs.
Fakti
Kohēzijas politikas 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros veselības jomai novirzīs 272 253 968 eiro (t. sk. 15% valsts budžeta līdzfinansējuma). Šo naudu tērēs, lai
izstrādātu un ieviestu vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem;
uzlabotu pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem;
uzlabotu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem lauku reģionu iedzīvotājiem, nodrošinot ārstniecības personālu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī atbalstītu cilvēkresursu attīstību;
attīstītu veselības aprūpes infrastruktūru.
Avots: Finanšu ministrija
