Sabiedrības saliedētības komisija «izmet spalvu» 0
Rīgas pilī notikusī diskusija “Garīgā dimensija un politika”, kurā garīdznieki kopā ar politiķiem vērtēja arī integrācijas procesu un valodas jautājumus, atbalsojusies arī parlamentā.
Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātu vidū vakar izcēlās asas diskusijas par integrācijas jautājumiem. Vairāki tautas kalpi pauda sašutumu par garīdznieku diskusijā izskanējušajiem apgalvojumiem, ka pēdējo 20 gadu integrācijas politika ir izgāzusies un nekāds dialogs starp latviešiem un mazākumtautībām neesot noticis. Šādu viedokli mācītāju pasākumā esot paudis arī komisijas pārstāvis Vladimirs Reskajs (“SC”). “Vērtējot integrācijas politiku, vajadzētu ņemt vērā arī mūsu izejas pozīcijas, ģeopolitisko stāvokli un apjomīgo propagandu gan no Krievijas puses, gan no atsevišķiem vietējiem medijiem. Arī dialogs ir noticis, bet diemžēl bieži vien kā pret sienu, jo otra puse nav vēlējusies uzklausīt latviešu viedokli un skaidrojumus,” teica Ina Druviete (“Vienotība”).
Turpretim saskaņietis Ivans Ribakovs aicināja I. Druvieti apzināties reālo situāciju. “Pirms 15 gadiem Rēzeknes skolā, kur esmu nostrādājis daudzus gadus, attieksme pret latviešiem bija daudz labvēlīgāka. Cilvēki bija ieinteresēti kļūt par pilsoņiem, mācīties valodu un himnu, dziedājām latviešu dziesmas. Tagad, tur aizbraucot, jūtu pavisam citu attieksmi. Cilvēki jūtas vīlušies un aizvainoti,” stāstīja deputāts. Savukārt V. Reskajs taisnojās, ka diskusijā Rīgas pilī paudis savu personīgo viedokli, nevis komisijas pozīciju. Viņaprāt, gan latviešiem, gan krieviem vajadzētu pārkāpt iekšējiem aizvainojumiem: “apsaukāšanās par okupantiem no vienas puses un par fašistiem no otras te nepalīdzēs”.
Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA) pauda gandarījumu par domu apmaiņu: “Pamazām mēs tuvojamies problēmas saknei. Reizēm ir vērts izrunāties tieši un pat skarbi, lai nonāktu pie patiesības.”
Visticamāk, skarbas sarunas par jūtīgām tēmām Pilsonības likuma izpildes komisijā, kas 1. aprīlī oficiāli pārtaps par Sabiedrības saliedētības komisiju, sagaidāmas arī nākotnē. Uz kādu no nākamajām sēdēm iecerēts uzaicināt dažādu bijušo karavīru organizāciju pārstāvjus, lai, savstarpēji sarunājoties, “noņemtu spriedzi no 16. marta un 9. maija pasākumiem”. Tāpat ieplānots meklēt risinājumu pareizticīgo Ziemassvētku jautājumam. Jau šajā komisijas sēdē izskanēja ierosinājums piešķirt strādājošajiem divas papildu brīvdienas gadā, ko katrs varētu izmantot pēc saviem ieskatiem.
Otrdien Rīgas pilī notikušajā garīdznieku diskusijā Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs atzina, ka brīvdienu noteikšana pareizticīgo Ziemassvētkos liktu krievvalodīgajiem justies saklausītiem. Bet Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs izteica viedokli, ka valodas izmantošana politiskiem mērķiem esot amorāla rīcība un grēks.
