“Sabiedrības psiholoģiskā drošība ir apdraudēta,” Rajevskis par Aizsardzības ministrijas problēmām 45
Aizsardzības ministrijas aktualitātes pēdējā laikā bieži nonāk mediju uzmanības lokā. Kamēr ministrija turpina īstenot savu nozīmīgo lomu Latvijas drošības nodrošināšanā, tā bieži vien saskaras ar izaicinājumiem gan stratēģiskajā, gan komunikācijas līmenī. Šos jautājumus detalizēti apsprieda politologs Filips Rajevskis TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, analizējot pašreizējo situāciju un piedāvājot savus komentārus par iespējamiem risinājumiem.
Filips Rajevskis uzsver, ka Latvijas aizsardzības sistēmā ir dažādi izaicinājumi, dzīvojot blakus kaimiņvalstīm, kurām nav parāk labi nodomi. Tomēr ir arī pozitīvie aspekti, piemēram, budžeta garantijas: “Nav nekādu debašu par finansējuma samazinājumu aizsardzībai.” Pateicoties šim atbalstam, ministrijai tiek nodrošināts stabils finansējums, kas ļauj koncentrēties uz resursu efektīvu izlietojumu. Pašlaik aizsardzības budžets sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un valdība apsver iespēju šo procentu pat palielināt. Tas ir nozīmīgs faktors, kas ļauj ministram izvairīties no nemitīgām cīņām par budžetu, lai aizsardzībai piesaistītu līdzekļus, un viņam ir iespēja koncentrēties uz lielāku efektivitāti un resursu sadalījumu.
Taču komunikācijas jautājumos situācija ir daudz sarežģītāka. Rajevskis izceļ neseno gadījumu ar krievu drona avāriju, kas raisījusi daudz jautājumu gan mediju vidē, gan sabiedrībā kopumā. Preses konferencē, kas tika sasaukta pēc notikuma, skaidri atklājās trūkumi vienotā komunikācijā, jo dažādi iesaistītie amatpersonu pārstāvji sniedza pretrunīgas atbildes. “Preses konferencē katrs runāja savu, un izskatījās, ka nebija saskaņots, kā atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Tas radīja sajūtu, ka viņi pirms tam nav apsēdušies pie galda un vienojušies par skaidru un vienotu nostāju,” atzīmēja Rajevskis.
Šāda komunikācijas problēma ne tikai ietekmē sabiedrības uzticēšanos, bet arī rada nesaskaņas pašā ministrijā. Rajevskis norāda, ka problēmas pastāv ne tikai ārējā komunikācijā, bet arī iekšējā:
“Man nav laba sajūta par attiecībām starp ministriju un bruņotajiem spēkiem. Bieži trūkst sapratnes un veiksmīgas sadarbības.”
Politologs uzskata, ka sabiedrības drošībai ir nepieciešams runāt vairāk un skaidrāk. Komunikācijas stratēģijas uzlabošana varētu būt viens no būtiskākajiem risinājumiem, lai atjaunotu sabiedrības uzticību un uzlabotu sapratni par ministrijas un bruņoto spēku kopīgo darbu. “Psiholoģiskā drošība ir svarīga sabiedrībai, un tāpēc būtu vairāk jāstrādā pie komunikācijas ar cilvēkiem,” uzsver Rajevskis.
Rajevskis akcentē, ka aizsardzības ministrijai ir stabils pamats, taču tā varētu labāk pārvaldīt savu komunikāciju ar sabiedrību. Lai gan finansējums aizsardzībai ir garantēts, vienotākas un pārdomātākas informācijas sniegšanas pieeja būtu būtiska nākotnes panākumiem un sabiedrības uzticības saglabāšanai.
