ES interešu konfliktu pārraudze grib veicināt atklātumu 0
Eiropas Savienības jaunieceltā interešu konfliktu pārraudze Emīlija O’Reilija plāno veikt stratēģiskus pārkārtojumus šajā iestādē, lai tā vairs nebūtu “izgāztuve” ES ierēdņu strīdiem, bet kļūtu par dzinējspēku labai pārvaldībai ES galvaspilsētā, kur slepenībā darbojas milzums lobistu.
Ievēro ētikas principus
Īrijas pārstāve O’Reilija ir savā amatā tikai trīs nedēļas, bet analītiķi augstu vērtē viņas paveikto desmit gados līdzīgā postenī dzimtajā Īrijā, kur viņa kļuva par sabiedrībā cienītu interešu konfliktu pārraudzi, vairojot iestādes prestižu un nevairoties ķerties klāt dažādu ministriju slepenībā turētiem darījumiem. “Es esmu godkārīga par iestādes lomu un tās ietekmi,” viņa atzīst intervijā izdevumam “EUobserver”. “Pamatā darbs ir saistīts ar sūdzību izpēti, taču galvenais ir veicināt pozitīvas izmaiņas (ES) administrācijā. Es gribu izveidot komandu, kas pēc savas iniciatīvas veic sistēmisku izmeklēšanu, lai atklātu lietas, kuru izskatīšanai ir tālejoša nozīme.” O’Reilija ir apņēmusies koncentrēt sava biroja resursus un darbinieku prasmes ES iestāžu darba plašākai analīzei, lai atklātu ierēdņu interešu konfliktu gadījumus, kuru izvērtēšana veicinātu labu pārvaldību un atklātumu.
O’Reilija uzsver, ka nav pret lobēšanu kā tādu un uzskata to par “pilnīgi likumīgu nodarbi”, taču viņas ētikas principi nosaka, ka “sabiedrības naudai jābūt redzamai”. Viņa neuzstāj uz lobēšanas noteikumu uzspiešanu Eiroparlamenta deputātiem, kuriem pašiem jālemj par pareizāko rīcību šajā jomā. Interešu konfliktu pārraudze iesaka visiem likumprojektiem pievienot lobistu sarakstu, lai sabiedrība zinātu, kas ir ietekmējis likuma pieņemšanu. O’Reilija uzskata, ka lobistu reģistram noteikti jābūt obligātam.
Viņas priekšgājējs ES interešu konfliktu pārrauga amatā 70 gadus vecais Grieķijas pārstāvis Nikifors Diamandurs šovasar atkāpās no amata, tāpēc O’Reilijai ir mazāk nekā gads, lai apliecinātu savu rīcībspēju, līdz par viņas atkārtotu ievēlēšanu lems Eiroparlamenta jaunais sastāvs. Uz jautājumu, vai viņa nebažījas skart pārāk daudz jūtīgu lietu, kas varētu spēji izbeigt viņas karjeru ES interešu konfliktu pārraudzes amatā, viņa atbild ar pārliecinošu “nē”, raksta “EUobserver”.
Lobistu reģistram jābūt obligātam
O’Reilijas stāšanās amatā sakrita ar skandālu par tabakas firmu interešu lobēšanu, Eiropas Komisijā un Eiroparlamentā izskatot jautājumu par tabakas preču un cigarešu reklāmas ierobežošanu. Eksperti atzīmē, ka viņas darba novērtējums būs saistīts ar tabakas firmu lobistu darbības analīzi, kas jāveic līdz šā gada beigām. Par ES ie- stāžu un lielā biznesa ciešajiem sakariem liecina Mišela Petita, Eiropas Komisijas juridiskā dienesta bijušā vadītāja, darbība. Viņš tagad strādā lobistu firmā, kas pārstāv tabakas firmu intereses. Petits ir apspriedis tabakas ražotāju lietas ar EK ierēdņiem un turpina darboties EK ētikas komitejā, kas dod padomus lobēšanas noteikumos. Eiropas Komisijā nemitīgi runā par labu pārvaldību, taču tās ierēdņi, tādi kā Mišels Petits, bieži izgaismoti neētiskā darbībā un nav pretimnākoši informācijas sniegšanā par tikšanos ar biznesa pārstāvjiem, atzīmē “EUobserver”. EK izliekas nedzirdam sabiedrības prasību pēc atklātuma un turpina uzstāt, ka lobistu grupu reģistru būtu jāturpina veidot pēc brīvprātības principa. Arī Eiroparlaments publiski atbalsta atklātumu, taču vir-kne deputātu joprojām nevēlas atklāt, ar kādiem biznesa aprindu pārstāvjiem viņi tikušies.
