Sabiedrības integrācijas pasākumu sekas būs jūtamas attieksmju maiņā 0
Sabiedrības integrācijas pasākumu rezultāti būs mērāmi attieksmju maiņā, bet tas ir laika jautājums, pirmdien preses konferencē par gada laikā paveikto sabiedrības integrācijas jomā pavēstīja premjera padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte.
Viņa gan norādīja, ka rezultātu mērīšana iespējama divos veidos ‒ izmērīt skaitļos, cik cilvēku piedalījušies konkrētos pasākumos un cik naudas iztērēts, bet iespējams arī mērīt attieksmju maiņu, kas ir laika jautājums.
Skaitļos būs iespējams izmērīt, cik cilvēku prot latviešu valodu, jo pašlaik latviešu valodā nerunā 8% Latvijas iedzīvotāju. Savukārt ar kvalitatīviem pētījumiem pēc laika būs iespējams noskaidrot, kā mainās attieksme pret latviešu valodas lietojumu, kā mainas cilvēku vērtējums procesiem, kas Latvijā notika Otrā pasaules kara laikā, un daudzas citas attieksmes, paskaidroja Ēlerte.
Savukārt kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende sacīja, ka klasiski no kultūras maiņas viedokļa izmaiņas notiek triju līdz septiņu gadu laikā, tādējādi izmaiņas sabiedriskajā domā un sabiedrības integrācijas pasākumu plānā izvirzītos mērķus būtu iespējams panākt uz Latvijas simtgadi 2018.gadā.
“Saliedētības jomā nav viena atsevišķa pasākuma, kas atrisinātu mūsu problēmas,” uzsvēra Ēlerte un piebilda, ka tikai sadarbojoties starpinstitucionāli un ar veselu pasākumu kopumu ir panākams saliedētas sabiedrības rezultāts.
Pērn 18.februārī Latvijā notika referendums par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tautas nobalsošanā šāda iecere tika noraidīta. Referendumā piedalījās 1,1 miljons vēlētāju, kas kļuva par visvairāk apmeklēto Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. 75% nobalsoja pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Ņemot vērā referenduma rezultātus, pēc premjera iniciatīvas sabiedrības saliedētība tika izvirzīta par vienu no valdības prioritātēm, tostarp tika izstrādāts Sabiedrības saliedēšanas plāns, kura īstenošanai atvēlēja vairāk nekā 900 tūkstošus latu.
Papildu atbalstam sabiedrības saliedēšanai, tostarp pilsoniskās līdzdalības veicināšanai, latviešu kultūras un izglītības pieejamībai ārvalstīs, diasporas centros, starpkultūru dialoga attīstībai, mazākumtautību atbalstam un citām aktivitātēm valsts vidēja budžeta ietvarā 2013.‒2015.gadam paredzēts finansējums 1,1 miljons latu.
Gadu pēc referenduma un integrācijas pasākumu padarīšanas par vienu no valsts prioritātēm iesaistītās institūcijas pirmdien atskaitījās par gada laikā paveikto.
Saliedētības plāna īstenošanā piedalās un finansējumu saņem septiņas organizācijas – Valsts kanceleja (VK), Kultūras ministrija (KM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Ārlietu ministrija (ĀM), Aizsardzības ministrija (AM), Nacionālā elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).
Jaunzeme-Grende pirmdien pastāstīja, ka gada laikā kopumā īstenoti 33 pasākumi. Tostarp rīkoti intensīvi latviešu valodas kursi Latgales, Rīgas un citos reģionos, kopā apmācot 1851 dalībnieku. Bibliotēkām par 100 tūkstošiem latu iepirktas grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, tostarp grāmatas krievu valodā, īstenota arī lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu un jauniešu žūrija”, kurā iesaistījās 576 bibliotēkas un vairāk nekā 17 tūkstoši lasītāju, arī mazākumtautību skolēni. Vēl paplašināta nacionālā apraide pierobežā. Ieviesta apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, kurā līdz šim iesaistījušies 100 skolēnu un līdzdarbojušies 633 ģimenes locekļi.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants atzina, ka NEPLP uz integrāciju skatās no mediju veiktās komunikācijas viedokļa, tostarp arī jaunā sabiedriskā medija koncepcijā. Dimants pastāstīja, ka jaunajā sabiedriskajā medijā veiksmīgai integrācijas pasākumu īstenošanā, pirmkārt, jābūt konkurētspējīgam saturam latviešu valodā un, otrkārt, jāspēj sasniegt dažādas auditorijas. Arī tos, kuri atrodas ārpus Latvijas un varētu lietot sabiedriskos medijus dzimtajā valodā. Vienotais ziņu portāls, kas nu jau sācis savu darbu, būs galvenais rīks, kā emigrējušie tautieši varēs sekot Latvijas sabiedriskajos medijos raidītajam.
Viņš norādīja, ka integrācijas pasākumi tiek īstenoti gan LTV 7.kanālā, gan Latvijas Radio 4 raidījumos attiecībā uz krievu valodā runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt Latvijas Radio izveidotais raidījums “Globālais latvietis” ir mērķēts uz emigrējušajiem tautiešiem, teica Dimants.
