“Sabiedrībai nevajadzētu sacerēties uz rezultātu,” Ādamsons par to, kāpēc “nāk smiekli” par komisiju, kas vērtēs valdības darbu krīzē 37
“Vai ir jēga no parlamentārā izmeklēšanas komisijām? Jā, ir. Bijušas komisijas, kas strādā efektīvi, citas tikai lai atsēdētu, redzētas arī tādas, kur no komisijas vadītāja gala rezultātā Saeima pieprasīja piedzīt naudu, ko viņš saņēmis par komisijas vadīšanu,” par to, ka darbu šobrīd uzsāk parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas vērtēs valdības darbu Covid-19 krīzes laikā, izsakās 13. Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņa).
Ir jēga šīm parlamentārajām izmeklēšanas komisijām tikai tādā gadījumā, ja tājās strādā un vadību uzņemas tie, kuri to ir rosinājuši.
“Šobrīd smieklīgi sanāk, opozīcija ierosina izveidot šo komisiju, viss ir labi, saskaņā ar Satversmi, ievēlam deputātus, kas vadīs komisiju? Jaunās Vienotības pārstāvis Rihards Kozlovskis, visu cieņu, bet viņam jāpārbauda, ko ir darījis viņa premjers no viņa partijas!” atklāj deputāts.
Vai viņš būs spējīgs kritiski uz to visu paskatīties?
Vai arī mums atkal būs vienīgais vaininieks bijusī veselības ministre Ilze Viņķele?
No šīs komisijas būtu jēga, ja būtu mainīts likums par parlamentārām izmeklēšanas komisijām. “Kaut ko jau viņi darīs un atradīs, bet es tomēr nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu pārāk sacerēties uz kaut kādiem rezultātiem,” Ādamsons atzīst.
Jau ziņots, ka Saeima pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.
Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana strādās pusgadu.
Kā iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.
Saskaņā ar Satversmi Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.
Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), “Saskaņas” un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.
Vaicāts, vai vēlētos vadīt komisiju, Valainis atbildēja apstiprinoši, ņemot vērā, ka ir iedziļinājies attiecīgajos jautājumos. Komentējot varbūtību, ka koalīcija pati var vienoties par vadītāju no saviem deputātiem, politiķis akcentēja, ka jebkurā gadījumā valdību veidojošo partiju pārstāvjiem ir jārēķinās, ka komisijas vadīšana nebūs vienkārša, jo opozīcija būs ļoti prasīga, lai nepieļautu kādus mēģinājumus sabotēt izmeklēšanas komisijas darbu.
Deputāts norādīja, ka ir skaidri redzams, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija jāveido, ņemot vērā kādas atbildes deputāti saņem uz saviem jautājumiem, tajā skaitā uz parlamenta Pieprasījumu komisijas sēdē skatītajiem dokumentiem.
Tāpat esot redzams, ka uz žurnālistu jautājumiem netiek atbilstoši atbildēts, norādīja Valainis.
Politiķa ieskatā izmeklēšanai būs jāstrādā ar vairākiem jautājumiem, tajā skaitā saistībā ar izteiktajām aizdomām par apmēram pirms gada notikušo masku iepirkumu, par vakcīnu iepirkumiem un to neiepirkšanu. Jāizmeklē atteikšanās no “Pfizer” un “Moderna” papildu vakcīnu iegādes, tāpat jānoskaidro, vai nav notikusi atteikšanās no vēl kaut kā, akcentēja ZZS deputāts.
Valainis uzsvēra, ka Covid-19 krīzes laikā “shēmošana un vieglprātīga attieksme pret darbu” nav pieņemama un viņa ieskatā ir jāpēta arī, vai ir notikusi kāda lobēšana vai arī korupcija. Politiķis norādīja, ka parlamentārajā izmeklēšanā būtu jālūdz arī Ģenerālprokuratūras atbalsts.
