Rīta Korpivāra: Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs – sabiedrībā visi līdzīgi! 11
Rīta Korpivāra, Somijas vēstniece Latvijā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viena no Somijas cilvēktiesību ārpolitikas prioritātēm ir personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība un īstenošana. Mērķis ir novērst diskrimināciju un palielināt dažādu darbību pārredzamību un personu ar invaliditāti iekļaušanu starp citām neaizsargātām grupām. Nediskriminācijas princips ir cilvēktiesību stūrakmens un mūsu vadmotīvs. Turklāt mūsu mērķis ir palielināt personu ar invaliditāti līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā gan Somijā, gan visā pasaulē.
Lai uzlabotu izpratni un ievērotu nediskrimināciju, ir svarīgi, lai sabiedrībā un mūsu visu ikdienā varētu piedalīties vairāk personu ar invaliditāti, tostarp personas ar autisma spektru. Papildus tam, ka mēs vairāk pieredzētu viņus piedalāmies dažādās ikdienas aktivitātēs mums līdzās, viņiem ir jābūt pārstāvētiem arī teātrī, televīzijā, skolās un kā starptautiskiem ekspertiem.
Lai gan šajā jomā pasaules mērogā ir panākts ievērojams progress, pašreizējo problēmu apzināšana un risināšana joprojām prasa daudz pūļu. Šis darbs tiek veikts arī šodien Latvijā. Vēl nesen klajā nākusi Jonnas Oksanenas un Rētas Sollasvāras grāmata “Ardievas šķēršļiem!”, kas no somu valodas tulkota latviešu valodā. Grāmatas dāvinātas Latvijas publiskajām bibliotēkām un pedagogiem. Ceļvedis palīdz mums saprast, ar kādām grūtībām cilvēki ar autismu saskaras savā ikdienā un kā mēs visi varētu viņiem vislabāk palīdzēt un atbalstīt – jo īpaši pedagogi un vecāki.
Bez atbilstoša atbalsta viņiem bieži vien nav iespējams iegūt izglītību, atrast darbu un pieņemt neatkarīgus lēmumus par savu dzīvi. Bez atbalsta un palīdzības autisti biežāk var kļūt par vardarbības, nevērības vai uzbrukuma upuriem.
Viens ļoti svarīgs jautājums ir izglītība. Bērniem, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts, būtu jādod iespēja doties uz skolu kopā ar pārējiem bērniem. Tas palīdzētu viņiem sagatavoties dzīvei ārpus skolas, piemēram, studijām un darba dzīvei. Ikviens gūst labumu, arī no mācīšanās mijiedarboties ar dažādiem cilvēkiem, un ir arī svarīgi, lai visi justos vienlīdzīgi saviem vienaudžiem. Tas prasa vairāk cilvēkresursu skolās, lai varētu rūpēties par dažādu bērnu vajadzībām.
Cilvēkiem ar autismu bieži vien ir grūti atrast darbu, jo viņiem trūkst izpratnes, informācijas vai atbalsta. Darba devēji ne vienmēr saprot, ka arī šādi cilvēki ir prasmīgi un talantīgi daudzās dažādās nozarēs. Palielinot informētību, jābūt pieejamam vairāk darba vietu arī darba ņēmējiem ar autisma pazīmēm. Trūkumu vai ierobežojumu vietā vajadzētu sākt runāt par viņu spējām vai kompetenci.
Arī bezdarba mazināšana ir svarīga, jo gan Latvija, gan Somija cieš no darbaspēka trūkuma un visu cilvēku prasmes un spējas būtu labāk jāņem vērā nodarbinātībā. Demogrāfiskās tendences un migrācijas samazināšanās Latvijā liecina, ka esošā darbaspēka potenciāls ir jāizmanto efektīvi un ka ikvienam ir jābūt iespējai sajust, ka viņi ir nepieciešama sabiedrības daļa.
Visbeidzot, es rosinu jautājumu par tiesībām uz vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem. Daudziem pieaugušajiem ar autismu atbalsta trūkuma dēļ ir garīgās veselības traucējumi. Labāka autisma apzināšanās sociālās labklājības pakalpojumos, piemēram, var palīdzēt diagnosticēt autismu, un indivīdi varētu saņemt savlaicīgu un atbilstošu atbalstu saistībā ar diagnozi.
Saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām valdībām ir jāveido iekļaujoša sabiedrība, kurā ikviens var gūt labumu no izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem.
2022. gadā cilvēki ar autisma pazīmēm joprojām saskarsies ar daudziem šķēršļiem, kas saistīti ar viņu tiesībām un pamatbrīvībām, tāpēc turēsimies pie 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas galvenā solījuma, saskaņā ar kuru neviens nav atstāts atpalicējos un ka ar autismu sirgstošie ir pilnībā iesaistīti kā svarīgi sabiedrības locekļi.
