Kopienas ledusskapji “izplešas” Latvijā. Vai top jauna pārtikas ķēdes forma? 8
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atsaucoties uz mūsdienīgajām zaļajām idejām par pārtikas pārprodukciju pasaulē, grupa skolnieču ar sociālās vietnes “Facebook” starpniecību mudina cilvēkus visā Latvijā veidot bezmaksas pārtikas apmaiņas punktus – publiski pieejamus kopienas ledusskapjus.
Informatīvajos materiālos norādīts, ka “iniciatīva neuzņemas atbildību par pārtikas kvalitāti un drošību”, vedinot domāt, ka šāds ledusskapis varētu brīvi darboties, neviena nepieskatīts. Tomēr Latvijā pārtikas apriti regulējošā likumdošana tik vaļīgus grožus nepieļauj.
Kopienas ledusskapji “izplešas”
Skolnieču iniciatīvas “Food Pick-up Point” ideja par sabiedrisko pārtikas apmaiņas punktu izveidi jau tikusi sadzirdēta daudzviet Latvijā – mēneša laikā kopienas ledusskapji vēruši durvis Ķekavā un Jelgavā, bet drīzumā tādu plānots ierīkot Valmierā. Zināms, ka pārtikas apmaiņas entuziasti sarosījušies un gatavojas ierīkot kopienas ledusskapi arī Ogrē.
Lai rūpētos par pārtikas drošību, jaunietes ir sagatavojušas informatīvus plakātus ar pārtikas apmaiņas punkta lietošanas noteikumiem, kurus katram iniciatīvas atbalstītājam ir iespēja izvietot pie sava ierīkotā kopienas skapja.
Tajos norādīts, ka kolektīvajā ledusskapī nedrīkst ievietot produktus atvērtos iepakojumos un pašgatavotus ēdienus, kā arī pirms produkta atstāšanas vai paņemšanas nepieciešams pārliecināties par tā derīguma termiņu un kvalitāti.
Tomēr īpaši izcelta arī atruna, ka par pārtikas kvalitāti un drošību iniciatīva neatbildēs. “Par pārtikas produktu drošumu un nekaitīgumu ir atbildīgs uzņēmējs, konkrētajā gadījumā – Kopienas ledusskapja ierīkotāji,” uzsver Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
“Atbilstoši ES regulas definīcijai “uzņēmējs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kas iesaistījusies pārtikas apritē. Ja pārtikas apmaiņas punktu koncepcija ietver darbības nepārtrauktību, iniciatīvas grupai ir pienākums Kopienas skapjus reģistrēt PVD.”
Iniciatīvas “Food Pick-up Point” pārstāve Tīna Rubeze skaidro, ka, neraugoties uz diskutablo paziņojumu par atbildības neuzņemšanos, pašlaik procesā esot jau ierīkoto pārtikas apmaiņas punktu reģistrācija PVD. “Katru no kopienas ledusskapjiem ikdienā arī uzrauga atbildīgā persona, kuras pienākumos ir ledusskapja tīrīšana un produktu kvalitātes uzraudzīšana,” tā Tīna Rubeze.
Pirmā pieredze – pozitīva
Ne tik sen apritēja gads, kopš durvis vēra Latvijas kopienas ledusskapju pionieris – pārtikas apmaiņas punkts Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā. Šis ledusskapis darbojās trīs mēnešus, tika reģistrēts PVD un pašlaik ir slēgts uz nenoteiktu laiku.
“2020. gada 13. martā skapi slēdzām Covid-19 infekcijas izplatības un tās ierobežojošo pasākumu dēļ,” skaidro Kaņepes Kultūras centra pārstāve Anna Luīze Pētersone. Viņa skaidro, ka pēc pēdējās samērā nesen notikušās sarunas ar PVD Kaņepes Kultūras centrs ir nolēmis kopienas skapi no jauna atvērt publiskai lietošanai šā gada aprīlī.
Par pirmo Latvijas kopienas ledusskapi atbildīgā Beatrise Amtinga stāsta, ka Kultūras centra kopienas skapī ik mēnesi nonāca vidēji ap 400 produktu, ēdienu tajā atstāja vidēji 100 cilvēku, savukārt kādu no skapī atstātajiem pārtikas produktiem paņēma 80 cilvēku: “Sabiedrības atsaucība ir bijusi liela. Daudziem cilvēkiem kopienas skapis bija kļuvis par daļu no viņu sociālās vides un produktu apmaiņa – par daļu no ikdienas paradumiem. Īpaši populāri produkti apmaiņai bija dārzeņi, maize, mērces, tējas un konservi.”
Gribētu citus likumus
Kaņepes Kultūras centrs ir nolēmis arī pievērsties šādu uz sabiedrības pašiniciatīvu balstītu pārtikas apmaiņas punktu darbības institucionalizācijai. “Esam sākuši dialogu ar atbildīgajām institūcijām. Mūsu mērķis ir šāda pārtikas koplietošanas punkta darbības legāla “sakārtošana”, sperot soli ilgtspējīgas pārtikas aprites virzienā,” stāsta Beatrise Amtinga.
Lai arī PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča uzsver, ka “Latvijā nav “atvieglotu” prasību šādu kopienas ledusskapju darbībai,” Beatrise Amtinga uzskata, ka izņēmumi izriet jau no Eiropas regulām.
“Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 178/2002 skaidri deklarē, ka pārtika privātai lietošanai netiek pakļauta pārtikas ražošanu regulējošiem likumiem, bet regula Nr. 852/2004 nosaka, ka neregulāra izmantošana ir raksturlielums, kas nav saistāms ar pārtikas tirdzniecības organizēšanu,” ir pārliecināta Beatrise Amtinga.
“Mēs kopā ar lēmumu pieņēmējiem turpināsim veidot likumisku izpratni par pārtikas apmaiņu kā par pilnīgi jaunu pārtikas ķēdes formu, kam nepieciešami savi atšķirīgi uzraudzības noteikumi un kas nevar tikt juridiski pakļauta tiem pašiem nosacījumiem, kādi tiek piemēroti dažādajiem pārtikas tirdzniecības veidiem.”
Pašlaik grūtības kopienas ledusskapju uzturēšanā rada tas, ka, piemērojot to darbībai vispārējos pārtikas apriti regulējošos noteikumus, atbildīgajiem par šādu ledusskapi vajadzētu droši zināt, kuru salātlapu skapī ielika Anna un tieši kuru piena pudeli Pēteris: proti – pārtikas apritei ir jābūt izsekojamai jebkurā tās posmā.
Pirmajā brīdī tā šķiet lieka birokrātija, taču problēmas sāktos, ja Sintijas dēls, kas dzēris no kolektīvā skapja paņemtu pienu, pēkšņi sajustos nelāgi un aizdomas kristu uz visāda veida uzņemto pārtiku.
Veikalā pirkta un pat labdarības organizācijas izsniegta produkta piegādātāju un ražotāju šādās situācijās ir iespējams uzmeklēt, jo tiek saglabātas ziņas par katru veikto piegādi, taču kā būtu iespējams atrast cilvēku, kas kaut ko ielicis kopienas skapī?
