Sabiedrība vēlas govis dzīt ganībās 9
Nīderlandē piena iepirkuma cena vēl turas pašizmaksas līmenī, tomēr piena ražošanā izaugsme iespējama vien uz efektivitātes rēķina. Iemesls – ar intensīvo saimniekošanu ir sasniegts maksimāli atļautais piesārņojuma līmenis.
Ganību piens dārgāks
Nīderlandē ir ļoti grūti saņemt jaunu atļauju jaunas fermas būvniecībai. Sabiedrība saka – tā nevēlas vairāk fermu. Tas nozīmē, ka tām fermām, kas vēlēsies paplašināties, būs jāmeklē citas iespējas.
Nīderlandes sabiedrība prasa ganīt govis ārpus kūts – ganībās. Latvijā šāda diskusija vēl pat nav sākusies. Patlaban daudzas Nīderlandes piena pārstrādes rūpnīcas par pienu, kas slaukts no ganībās laistajām govīm, maksā vairāk nekā par pienu, kas iegūts no kūtī turētām govīm. Vienlaikus daudzas pārstrādes rūpnīcas laišanu ganībās vismaz dažas stundas dienā uzlikušais par obligātu pienākumu. Turklāt spiedienu izdara ne tikai pašu mājās. Ķīnā, piemēram, dod priekšroku tiem Nīderlandes piena produktiem, kas ražoti no piena, kas iegūts no ganītām govīm.
Daudzi Nīderlandes piensaimnieki pirms vairākiem gadiem cerēja – piena kvotu atcels, varēs ražot, cik vēlas un spēj. Tomēr tas īsti tā nav. Eiropas Savienība un Nīderlandes valdība atzīst – valstī patlaban ražo maksimāli pieļaujamo fosfora daudzumu. Citās valstīs augsnē tā nepietiek, bet Nīderlandē ir sasniegts maksimālais piesātinājums. Tas īpaši bīstami ir gruntsūdeņiem. Fosfors rodas no dzīvnieku mēsliem. Dzīvnieku blīvums Nīderlandē ir pārlieku liels. Ja fermeris vēlas vairāk dzīvnieku, viņam jātiek vaļā no kūtsmēsliem, pat jāved tie uz citām valstīm.
Otra alternatīva – vairāk zemes paša saimniecībā, pērkot vai nomājot zemi. Tas ir iemesls augstajam pieprasījumam pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas arī ceļ tās cenu. Pat līdz 100 000 eiro par hektāru reģionos, kur attīstīta siltumnīcu saimniecība.
