Sabiedrība vēl nav pietiekami pieņemoša cilvēku ar garīgiem traucējumiem ienākšanai darba tirgū 25
Oskaram Lukauskim oktobra beigās apritēja trīsdesmit gadu. Viņam kopš dzimšanas ir invaliditāte. Puisis daudzu gadu garumā speciālajās apmācību programmās ir ieguvis vairākus diplomus, kas apliecina spējas apstrādāt ādas materiālus, koku, iesiet grāmatas un ievadīt datus datorā, tomēr, meklējot darbu šajās jomās, ilgstoši brīvu vakanču nav.
Oskara medicīniskā diagnoze ir tik smaga, kas piekaltu viņu mājas dzīvei, taču, pateicoties vecāku, jo īpaši mammas, sākumskolas skolotājas, pūlēm, Oskars spēj patstāvīgi pārvietoties ar staiguļa palīdzību un varētu strādāt atbilstoši iegūtajai izglītībai.
Dzīvē ne tik skaisti kā uz papīra
“Lielus kalnus viņš negāzīs, tomēr arī šie sīkie darbiņi ir kādam nepieciešami. Kaut neliela atlīdzība par tiem ne tikai atvieglotu ģimenes budžetu, bet palīdzētu Oskaram kļūt patstāvīgākam, taču ar pašreizējo valsts pabalstu viņš viens pats nevar pastāvēt,” saka Oskara mamma Dace Lukauska.
Par I invaliditātes grupu, kas piešķirta kopš dzimšanas, Oskars saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 247,52 eiro mēnesī. “Nemaz nerunājot par dzīvokļa rēķinu, cik reizes viņš var aiziet uz veikalu? Ar šādu summu mūsdienu apstākļos izdzīvot nevar, un, piešķirot pabalstu, valsts jau pēc būtības ir paredzējusi cilvēku ar invaliditāti atkarību no citu cilvēku labvēlības.”
Tā ir runga ar diviem galiem – no vienas puses, visu vajadzību nodrošināšana, iespējams, mazinātu pašu cilvēku ar invaliditāti motivāciju saņemties – nepadoties diagnozei un mācīties –, bet, no otras puses, pie nepilna atbalsta valstij vajadzētu rast iespēju šos cilvēkus nodarbināt, nevis novelt nodarbinātības problēmas uz uzņēmēju pleciem.
Dace uzskata, ka sabiedrība, tostarp darba devēji, joprojām baidās no cilvēkiem ar dažādu veidu veselības traucējumiem. Viņa uzsver, ka ir liela atšķirība starp cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuri šo invaliditāti ir ieguvuši dzīves laikā, un tiem, kuriem tā ir kopš dzimšanas.
“Šie cilvēki ir citādi un, kaut cenšas, nevar izdarīt tik daudz kā mentāli pavisam veseli cilvēki ar invaliditāti. Oskara gadījumā esam pierādījuši, ka ar mērķtiecīgu darbu daudz ko var panākt, jo smadzeņu bojājumu dēļ medicīniskais slēdziens vēstīja, ka viņš visu mūžu būs gulošs.” Regulāras fizioterapijas, peldēšanas un jāšanas nodarbības, kā arī milzīgais vecāku ieguldītais laiks un nauda, paveikuši brīnumus, un Oskars ir gatavs strādāt, vienīgi iegūtajām prasmēm atbilstošu darbu šobrīd nevar atrast pieprasījuma trūkuma dēļ.
Situācija nav iepriecinoša
Kāda situācija ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanā Latvijā, un kā to uzlabot? Labklājības ministrijas dati liecina, ka personu ar invaliditāti skaits gadu no gada turpina pieaugt – 2014. gadā tie bija 8,6% no Latvijas iedzīvotāju skaita, bet 2022. gadā – jau 10,5%. Šā gada augustā Latvijā bija reģistrēti 203,9 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, no kuriem 28,5 tūkstoši ir personas ar garīga rakstura traucējumiem (no tām 3100 bērnu). Funkcionālā traucējuma veids “psihiskie un uzvedības traucējumi” jeb GRT ietver sevī gan psihiskās, gan intelektuālās veselības traucējumus.
“Starp visām pilngadīgajām personām ar GRT 18,8 tūkstoši jeb 74,1% ir darbspējas vecumā, taču no tām nodarbinātas tikai 17%, kaut nodarbinātības rādītājs starp visām personām ar invaliditāti darbspējas vecumā ir 40%,” atklāj Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.
Kā iespējamos iemeslus salīdzinoši zemajiem nodarbinātības rādītājiem viņš min lielāku sociālo atstumtību, zemu izglītības līmeni un sabiedrībā valdošos stereotipus un aizspriedumus. Pārsvarā šiem cilvēkiem nepieciešamie atbalsta pasākumi ir īpaši pielāgojumi darba procesos un komunikācijā, nevis vides pielāgojumu vai tehnoloģiju nodrošinājumā, kas darba devējiem dažkārt šķiet saprotamāks un līdz ar to vieglāk īstenojams. Daļēji līdzdalību darba tirgū kavē arī pašu cilvēku ar GRT pārliecības trūkums par savām spējām un vēl citi faktori, piemēram, pieeja izglītībai, veselības aprūpei, finansējuma nepietiekamība atbalsta pakalpojumiem.
Iespējas ir, bet vajag vairāk
2022. gada deviņos mēnešos darbā iekārtojušies 417 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētie bezdarbnieki ar GRT. Vairākums no viņiem darbu ieguvuši vienkāršajās profesijās – palīgstrādnieki, apkopēji, sētnieki (170), taču vairāki atraduši darbu arī speciālistu (42), kalpotāju (25), kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās (36).
“Aģentūra iespēju robežās strādā ar katru potenciālo darba ņēmēju, izstrādājot individuālos darba meklēšanas plānus. Tiek sniegts atbalsts ar individuālu konsultāciju un mentoru palīdzību, organizēta dalība subsidētajās darba vietās un pagaidu nodarbinātības pasākumos, piedāvāts pārkvalificēties un apgūt jaunu profesiju, iesaistīties praktiskajā apmācībā pie darba devēja, apgūt darba tirgū pieprasītās datorprasmes,” informē NVA. Tāpat ir iespēja arī saņemt reģionālās mobilitātes atbalstu, lai nokļūtu darba vai mācību vietā. Dažādās NVA rīkotajās aktivitātēs šā gada deviņos mēnešos piedalījušies 796 cilvēki ar GRT.
Populārākais NVA pasākums personām ar invaliditāti ir subsidētās darba vietas, kuru ietvaros uzņēmējiem tiek piešķirta 100% darba algas dotācija no cilvēku ar invaliditāti atalgojuma. Tā nepārsniedz pusotru minimālo vai vienu minimālo mēnešalgu, ja bezdarbnieks ar invaliditāti tiek nodarbināts kādā no vienkāršo darbu profesijām. Tiek piešķirta dotācija arī valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanai proporcionāli darba algas daļai.
Turklāt darba devējs vēl saņem dotāciju cilvēka ar invaliditāti darba vadītājam desmit eiro apmērā par katru darba vadīšanas dienu un dotāciju vienas darba vietas pielāgošanai līdz 1000 eiro. 2021. gadā vienas subsidētās darbavietas vidējās izmaksas, ko sedza NVA (neskaitot darba devēja līdzfinansējumu), bija 9154 eiro. NVA plāno izveidot konsultatīvo atbalsta centru personām ar invaliditāti un darba devējiem, kas sniegs kompleksu atbalstu personu ar invaliditāti iekļaujošai nodarbinātībai.
Lai motivētu darba devējus pieņemt darbā vairāk personu ar invaliditāti vai GRT, no 2021. gada Labklājības ministrijas īstenotā projektā “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” tika ieviests jauns atbalsta veids – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas kompensācija par personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem, kas ir sava veida “nodokļu atlaides”.
Savukārt Sociālās integrācijas valsts aģentūra sniedz iespēju personām ar invaliditāti, tostarp GRT, saņemt profesionālās piemērotības pakalpojumu, rekomendējot mācības jaunu prasmju vai profesijas apgūšanai un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Jāpilnveido atbalstītā darba sistēma
Latvijā atbalstītā darba sistēma ir vēl ļoti agrīnā attīstības fāzē. Pašlaik nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kā labās prakses piemēru ir iecerējusi izveidot sociālo uzņēmumu, kas ļautu personām ar smagiem intelektuālās attīstības traucējumiem savas iemaņas un prasmes izmantot darba tirgū.
Lai šāds uzņēmums veiksmīgi funkcionētu, ļoti būtiski ir saņemt valsts un pašvaldības atbalstu regulāra finanšu un materiāltehniskās bāzes atbalsta, subsidēto darbavietu un privileģēto iepirkumu veidā.
“Arī sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme tādu cilvēku dzīvē, kuriem ir grūtības sevi aprūpēt vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, īpaši tad, ja nav pietiekama piederīgo atbalsta. Piemēram, specializētās darbnīcas ne tikai sniedz cilvēkiem nepieciešamo speciālistu atbalstu un nodrošina saturīga brīvā laika pasākumus, bet arī aktīvi veicina cilvēku ar GRT iekļaušanos sabiedrībā.
Viņi specializētajās darbnīcās apgūst aroda prasmes un attīsta praktiskās darba iemaņas sveču, ziepju, flīžu mozaīkas, apdrukas, aušanas, šūšanas, keramikas, kokapstrādes, mājturības un citās jomās,” stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Aiga Lukašenoka.
2016. gadā vien trīs pašvaldībās bija tikai sešas specializētās darbnīcas ar 79 vietām, bet 2022. gada augustā darbojās jau 17 specializētās darbnīcas ar 250 vietām 14 pašvaldībās. Paredzēts, ka līdz 2023. gada beigām specializēto darbnīcu skaits pieaugs līdz 32 ar 484 vietām.
Izpratnes veicināšana
Aptauja “Iedzīvotāju informētība un izpratne par deinstitucionalizācijas procesu” atklāja, ka 54% aptaujāto uzskatīja, ka personas ar GRT saskaras ar negatīvu attieksmi no citiem cilvēkiem savu veselības problēmu dēļ. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka, ieraugot šādus cilvēkus uz ielas, sabiedriskajā transportā vai citās publiskajās vietās, ļaudis nesaprot, kā pret viņiem izturēties un ko sagaidīt.
Oskara Lukauska mamma Dace Lukauska uzskata, ka pie mums sabiedrība būtu vairāk jāizglīto. Viņa tikko atgriezusies no Maltas, kur novērojusi pilnīgi citādāku attieksmi. Autobusa šoferis bijis gatavs palīdzēt Oskaram iekāpt, pat vecāka gadagājuma pasažieri devuši viņam vietu, bet lidostā kā asistents strādājis tāds pats cilvēks ar īpašām vajadzībām, kas savus pienākumus veicis ļoti labi – tas nozīmē, ka īpaši apmācīti cilvēki ar invaliditāti var būt noderīgi daudzās tautsaimniecības jomās.
Uzziņa
Palīdzēt sekmīgāk iekļauties sabiedrībā
Ivars Balodis, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs: “Lai veicinātu izpratni un palielinātu sabiedrības informētību par personu ar invaliditāti ikdienu, lomu sabiedrībā, diskriminācijas pazīmēm, ar ko nākas saskarties šai sabiedrības daļai, Sabiedrības integrācijas fonds un Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kampaņā “Sajūti. Sadzirdi. Saproti” īsteno mērķētus pasākumus sabiedrības saliedēšanai.
“Šajā kampaņā svarīga mērķauditorija ir arī darba devēji. Projekta “Sajūtu vakariņas” diskusijās darba devēji tiek iepazīstināti ar pieredzes un iedvesmas stāstiem, lai no cita skatpunkta parādītu iespējas cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanai un iedrošinātu sniegt viņiem iespējas pierādīt sevi sabiedrībai noderīgā darbā. Vēlamies sabiedrībā veicināt domāšanas maiņu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un stiprināt pārliecību, ka katra paša rīcība un attieksme palīdzēs šiem cilvēkiem sekmīgāk iekļauties sabiedrībā.”
Raksts tapis sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” Sabiedrības integrācijas fonda pasākumu kopuma “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.
