Sabiedrībā valda kļūdaini priekšstati un informācijas trūkums. Gatavo jaunu iznācienu ebreju īpašumu restitūcijas lietā 7
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV Valsts departaments jūlija beigās publicējis ziņojumu, kurā analizēts, kā valstis ievēro Terezinas deklarāciju, kura fokusējas uz holokaustu pārdzīvojušo labklājības nodrošināšanu, nekustamā īpašuma restitūciju, nolaupīto mākslas priekšmetu atdošanu, arhīvu materiāliem, holokausta piemiņu, izglītību un pētniecību.
Deklarāciju kopumā ir parakstījušas 47 valstis, tajā skaitā 2009. gadā to izdarīja arī Latvijas valdība.
Ziņojumā ir norādīts, ka Baltkrievija, Bosnija un Hercogovina, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Moldova, Melnkalne, Polija, Krievija, Slovēnija un Ukraina ir tās valstis, kurām vēl jāpieņem tiesību akti par ebrejiem neatdotajiem īpašumiem.
Turpat lasāms, ka politiskā pretestība bijis viens no faktoriem, kas licis Latvijai 2019. gada vidū atsaukt likumprojektu, kas būtu nodrošinājis restitūciju vairāk nekā 200 īpašumiem, ko noteica valstī palikusī nelielā ebreju kopiena.
“Šajā un citos gadījumos gan politiskie apsvērumi, gan bažas par finansiālajām izmaksām, kas saistītas ar restitūciju, ir kavējušas darbību. Politiskie faktori bija spēkā arī Polijā 2017. gadā un Horvātijā 2011. gadā, jo valdību ierosinātie tiesību aktu projekti vai to grozījumi tika atsaukti,” skaidrots ziņojumā.
ASV Valsts departamenta ziņojumā Latvijai veltītajā sadaļā ir atzīmēti arī pozitīvi momenti, piemēram, mūsu valsts nozīmīgi sasniegumi tādās jomās kā arhīvu un vēsturiskie pētījumi, sabiedrības izglītošana un holokausta upuru piemiņas saglabāšana.
Cer uz “pareizo lēmumu”
Latvijas sabiedrībai par šo ASV dokumentu steidza pavēstīt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome (LEDKP) un tās priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.
LEDKP 3. augustā izplatīja preses paziņojumu, kurā citstarp arī raksta: “Diemžēl ziņojumā vienlaikus tiek pievērsta uzmanība pārāk lēnajam Latvijas progresam ebreju īpašumu restitūcijas jautājumos. 1991.–2016. gadā valsts ir atgriezusi tikai nelielu daļu no sabiedriskajiem un reliģiskajiem īpašumiem, kas ebreju kopienai tika konfiscēti padomju okupācijas laikā un holokausta gados, lai gan Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome ir noskaidrojusi vēl 265 īpašumus, kuriem jāpiemēro restitūcija.
Kā tiek atzīmēts ASV Valsts departamenta ziņojumā, viens no faktoriem, kas ietekmēja 2019. gada likumprojekta atsaukšanu, bija politiskā pretestība.
Turpat ir norādīts, ka politiski apsvērumi un bažas par ar restitūciju saistītajiem finansiālajiem izdevumiem novilcina nepieciešamo pasākumu īstenošanu arī citās valstīs. [..] Tomēr ceram, ka valdība un koalīcijas partijas izrādīs politisku gribu un drosmi, lai pieņemtu pareizo lēmumu.”
Gaida izdevīgu brīdi
Atgādināsim, ka 2019. gada februārī 12. Saeima pieņēma piecus likumprojektus par pieciem īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām un kas tika atdoti ebreju kopienai. 13. Saeimā pie ebreju īpašumu jautājuma aktīvi sāka strādāt partiju apvienība “Attīstībai/Par”.
“AP” deputāti 2019. gadā iesniedza likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu”. Tas paredzēja Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fondam, kuru vada Dmitrijs Krupņikovs, no 2021. gada līdz 2030. gadam izmaksāt 40 miljonus eiro kompensāciju par Latvijas valsts pārņemtajiem ebreju organizācijām piederošajiem īpašumiem, kuru īpašnieki un mantinieki tika iznīcināti holokausta laikā.
Taču likumprojekts netika iekļauts plenārsēdes darba kārtībā, jo iesniedzēji, redzot, ka deputātu vairākums par to nenobalsos, nolēma atsaukt parakstus.
“Attīstībai/Par” deputāti nolēmuši par likumprojektu diskutēt plašāk un vērtēt, kurš brīdis būs piemērots, lai to iesniegtu atkārtoti.
“Esam gatavi ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu virzīt atkārtoti.
Šī ir viena no tēmām, par kuru acīmredzot Latvijas sabiedrībā valda dažādi, tostarp kļūdaini, priekšstati un vispārējs informācijas trūkums.
Tāpēc ir nepieciešams dialogs gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē,” teic “AP” Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts. “Plānojam šo jautājumu pārrunāt ar mūsu politiskajiem partneriem, vēršot uzmanību uz ASV Valsts departamenta ziņojumā iekļautajiem secinājumiem.
Šā jautājuma virzība ir atkarīga no izpratnes politiskajā vidē un sabiedrībā. Nenoliedzami, šis ir sarežģīts jautājums, par kuru savs vārds ir sakāms gan valdībai, tajā skaitā Tieslietu ministrijai, kurai jāvērtē vēsturiskie, tiesiskie apstākļi, gan arī Saeimai. Strausa politika, izlikšanās, ka šāds jautājums neeksistē, neatrisinās problēmu – tā nekur nepazudīs pati no sevis.”
Cer uz līdzsvarotu risinājumu
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja, ka restitūcijas process, tāpat kā visi jautājumi, kas saistīti ar padomju un nacistu okupācijas varu atstāto vēsturisko mantojumu, ir ilgs un komplicēts.
Šobrīd tiek risināts noslēdzošais un sarežģītākais ebreju kopienas īpašumu restitūcijas jautājums – bezmantinieku sabiedriskie un reliģiskie īpašumi.
“Būtiski, lai Saeima, lemjot par turpmāko rīcību šajā jautājumā, nāk klajā ar pārdomātiem, labi sagatavotiem priekšlikumiem, panākot līdzsvarotu risinājumu starp iesaistītajām pusēm un par to informējot sabiedrību,” uzskata valdības vadītājs.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) sacīja, ja tiks panākta vienošanās, ka ir jāturpina apspriest ebreju īpašumu restitūcija, tad tas būšot Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskās komisijas kompetencē, nevis Ārlietu ministrijas un Ārlietu komisijas pārziņā, kā tas bija 12. Saeimā.
Ārlietu ministrija negatavojas nākt uz Saeimu ar šādu iniciatīvu, sacīja ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda viedokli, ka restitūcijas jautājums šobrīd nav aktuāls.
