Lai izvairītos no panikas, katastrofu, pandēmiju un karadarbības gadījumos sabiedrība tiks laikus brīdināta 16
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizsardzības ministrija sagatavojusi informatīvu bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā” ar derīgām pamācībām iedzīvotāju zināšanai, ko darīt 72 stundās, lai glābtu sevi un tuviniekus, ja pienāk “melnā diena”.
Katastrofu, pandēmiju un karadarbību rezultātā viens no svarīgākajiem faktoriem ir iedzīvotāju informēšana un brīdināšana, kam jāļauj izvairīties no panikas un nepatiesas informācijas plūdiem.
Par to atbild Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kas nodota Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā.
Kas pieņem lēmumu informēt un brīdināt sabiedrību?
Katram apdraudējumam ir savs virsvadītājs jeb glābšanas darbu vadītājs. Piemēram, liela apmēra ēku ugunsgrēka gadījumā vadošais ir VUGD. Kad deg meži un purvi – Valsts meža dienests.
Terorisma gadījumā galvenais ir Valsts drošības dienests, apdraudējumos par sabiedrisko kārtību atbild Valsts policija, bet epidēmiju uzliesmojumi ir SPKC un NMPD pārziņā. Sarakstu varētu turpināt.
Tieši šo dienestu pārstāvji pieņem lēmumu par nepieciešamību sākt iedzīvotāju informēšanu. Savukārt pašu apziņošanu veic VUGD, kura rīcībā ir dažādi tehniskie risinājumi.
Jāpiemin, ka ikdienā katra institūcija sabiedrības informēšanu veic sev pieejamajos kanālos – mājaslapās, sociālajos tīklos, ar bukletu palīdzību utt. Katastrofas vai to draudu gadījumos Latvijā ir izveidota valsts agrīnā brīdināšanas sistēma, kuru veido trīs veida instrumenti.
Kā notiek brīdināšana?
“Klasiskie instrumenti ir sirēnas kopā ar TV un radio. Otrs instruments ir mobilo sakaru operatori. VUGD ir iespēja pieprasīt mobilajiem operatoriem brīdināšanas informācijas nosūtīšanu saviem klientiem. Visbeidzot, ir citi inženiertehniskie risinājumi. Piemēram, ir bijušas situācijas, kad glābšanas darbu vadītājs nelemj iedarbināt sirēnas, tā vietā izmantojot operatīvo un citu dienestu transporta līdzekļos uzstādītos skaļruņus, jo SMS nosūtīšana un sirēnu iedarbināšana var aizņemt ilgu laiku,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.
Informēšanā un brīdināšanā būtiska loma ir pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Jelgavā, kur izveidots operatīvās informācijas centrs (POIC). Ar tā palīdzību var izsūtīt apziņošanas un brīdinājuma informāciju iepriekš izveidotam un uzturētam kontaktu sarakstam, piemēram, pašvaldības sadarbības civilās aizsardzības komisijas locekļiem, lai informētu par notikumu un tālāko rīcību.
2020. gadā valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā sakarā ar Covid-19 pandēmiju POIC paplašināja iespēju saņemt informāciju arī iedzīvotājiem (jelgavniekiem un tā novada iedzīvotājiem), lai tie varētu iegūt operatīvu un aktuālu informāciju par civilās aizsardzības notikumiem administratīvajā teritorijā un valstī.
Iedzīvotājiem agrīnās apziņošanas informācijas saņemšanai bija nepieciešams reģistrēties vietnē www.karte.jelgava.lv vai jāpiesakās informēšanai mobilajā tālrunī, izvēloties ērtāko apziņošanas veidu – SMS vai e-pastu. Iespējams norādīt divas adreses.
Kā notiek sirēnu ieslēgšana?
Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar plašsaziņas līdzekļiem nosūta medijiem informāciju par katastrofu vai tās draudiem un informāciju par sagaidāmo iedzīvotāju rīcību.
Šajā brīdī medijiem ir pienākums par informācijas saņemšanu un gatavību attiecīgo informāciju pārraidīt, paziņot VUGD. Kad VUGD šo informāciju saņēmis, notiek trauksmes sirēnu iedarbināšana vismaz trīs minūšu garumā. Kopumā Latvijā ir 164 sirēnas.
Kad glābšanas darbu vadītājs pieņem lēmumu par nepieciešamību ieslēgt sirēnas, informācija no viena operatīvā dienesta tiek sūtīta uz otru. Šī informācija ceļo ātri.
Sirēnu vadības pults atrodas VUGD, kur tiek sagatavots brīdināšanas paziņojums. Šo informāciju VUGD tālāk sūta plašsaziņas līdzekļiem.
“Problēma ir tā, ka mums ir jāsaņem atgriezeniskā saite – apstiprinājums, ka informācija ir saņemta un viņi to ir gatavi pārraidīt ēterā vienlaikus ar sirēnu. Ja mediji neatbild, VUGD ir jāpārliecinās par to, ka informācija ir saņemta. Diemžēl medijiem var mainīties kontakttālruņi, notikums var gadīties naktī, atbildīgais medija cilvēks brīdinājumu var nepamanīt, var nesaņemt, var nezināt, kas šādā mirklī jādara. Tas ir lielākais izaicinājums,” skaidro I. Nakurts.
Kāpēc jāgaida atgriezeniskā saite?
2005. gada aprīļa naktī, kad Valmierā notika maģistrālā gāzesvada plīsums, bija jūtama gāzes smaka, un gāzes noplūde radīja lielu troksni.
Sākumā nevarēja konstatēt un noteikt notikuma apstākļus, tāpēc VUGD pieņēma lēmumu Valmierā ieslēgt sirēnas, cerot, ka informācija tiks pārraidīta radio ēterā. Diemžēl radio tonakt turpinājās relaksējoša mūzika.
“Kamēr sameklējām mediju atbildīgos cilvēkus un operatīvie dienesti nokļuva radio ēterā, bija pagājusi vairāk nekā stunda. Sirēnas bija dzirdētas, bet nesekoja informācija par to, kā iedzīvotājiem rīkoties. Situācija radīja paniku. Pēc šīs praktiskās mācības tika lemts par nepieciešamību saņemt šo atgriezenisko saiti, lai pārliecinātos, ka mediji ir gatavi informāciju pārraidīt ēterā, kas, protams, paildzina sirēnas ieslēgšanas laiku un informācijas pārraidīšanu,” turpina I. Nakurts.
Plašsaziņas līdzekļi pārraida VUGD sniegto informāciju par katastrofu vai tās draudiem un sniedz norādījumus sagaidāmajai iedzīvotāju rīcībai. “Mēs paredzam, ka iedzīvotāji rīkosies tā, kā mēs to sagaidām.
Ja liekam pamest plūdu apdraudēto teritoriju vai pulcēties pašvaldības centrā, tad sagaidām, ka cilvēki tā arī darīs,” uzsver VUGD pārstāvis.
Kas jādara iedzīvotājiem, izdzirdot sirēnas?
Iedzīvotājiem jāieslēdz iekārtas, kas nodrošina elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraidītās informācijas saņemšanu, – radioaparātus un televizorus.
Līgums ar plašsaziņas līdzekļiem paredz, ka sabiedrības informēšanu veic 11 radiostacijas (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3, Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 5, radio “Naba”, Kurzemes Radio, radio “SWH”, radio “Skonto”, Latvijas Kristīgais radio, Latgales Radio), kā arī seši TV kanāli (LTV1 un LTV7, “Re:TV”, “Pirmais Baltijas kanāls”, “Vidusdaugavas televīzija”, “Dautkom TV”).
Pārrobežu risku gadījumā, piemēram, negadījumam notiekot Baltkrievijā esošajā Astravjecas AES, nevar garantēt informācijas saņemšanu no šo valstu glābšanas dienestiem – informāciju var arī noklusēt.
“Saistībā ar radiāciju mums ir sava veida buferis Lietuvas izskatā. Baltijas jūras valstu reģionā radiācijas līmeņa nepārtrauktu novērošanu tiešsaistes režīmā veic stacionāras monitoringa stacijas un tās nodrošina apkārtējās vides (gamma starojuma) mērījumus, kā arī valstis ar šiem datiem regulāri apmainās. Tas nozīmē, ka slēpt šāda veida avārijas situācijas, kuras radījušas radiācijas piesārņojumu atmosfērā, ir samērā grūti.
Piemēram, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra rīcībā ir šādas stacionāras monitoringa stacijas, lai konstatētu radiācijas piesārņojuma pārrobežu iedarbību, piemēram, sliktākajā gadījumā radiācijas mākonis vispirms ies pāri Lietuvai, kura noteikti konstatētu piesārņojuma palielināšanos un par to informētu citas blakus esošās valstis.
Jāuzsver, ka sirēnas var iedarbināt ne tikai jau notikušas katastrofas gadījumos, bet arī tad, ja draudi tikai pastāv,” skaidro I. Nakurts.
Kādi ir plāni brīdināšanas sistēmas uzlabošanai?
Ņemot vērā pasaulē pieaugošos katastrofas riskus, klimata pārmaiņu radītos apdraudējumus, ģeopolitiskos apdraudējumus, Latvijā nepieciešams attīstīt apziņošanas un informēšanas risinājumus, kurus var izmantot visu veidu apdraudējumos, kā arī nodrošināt apziņošanas ātrumu un sasniedzamību tiem, kuri pakļauti apdraudējuma riskam.
“Nākotnē ceram Latvijā attīstīt jaunu apziņošanas veidu, izmantojot mobilos telefonus, nododot iedzīvotājiem ziņu par to, kas noticis un kā rīkoties. Jo viedtālruņi mūsdienās ir gandrīz katram, kas palielina iespēju sasniegt pēc iespējas lielāku iedzīvotāju skaitu. Gaidāms, ka informācija būs kaut kas līdzīgs SMS apziņošanai, taču tehniski ar citādāku izpildījumu, lai iedzīvotāji šo paziņojumu varētu atšķirt.
Kas svarīgi – informāciju varēs nosūtīt uz konkrētiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, sasniedzot tikai tur esošos cilvēkus.
Turklāt informāciju varēs saņemt arī tie, kas šajā teritorijā būs nonākuši pēc pirmā ziņojuma saņemšanas. Sagaidām, ka šī apziņošanas metode būs ļoti ātra un apmēram piecu minūšu laikā iedzīvotāji tiks informēti par notikumu un sagaidāmo rīcību,” jaunumus ieskicē VUGD pārstāvis.
Viņš uzsver, ka arī Latvijā var gadīties mūsu platuma grādiem neraksturīgi apdraudējumi, piemēram, mēneša nokrišņu normas sasniegšana stundas laikā, vētras vai snieglauzis (elektrolīniju un koku zaru sasalšana un nokrišana no ledus radītā smaguma), kā rezultātā pārtrūkst sakari.
Šādos gadījumos svarīgs ir informēšanas ātrums – lai cilvēki saņemtu sākotnējo informāciju, tās atjauninājumus un paziņojumu par bīstamās situācijas beigām. VUGD strādā pie tā, lai apziņošana tālruņos notiktu trīs valodās – valsts valodā, kā arī krievu un angļu valodā.
Kā atšķirt patiesu informāciju no viltus ziņām?
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks iesaka klausīties un sekot līdzi tikai ticamiem avotiem un medijiem, no kuriem Latvijas mērogā lielākā uzticamība ir sabiedriskajiem medijiem: “Covid-19 laiks parādījis, ka vienīgā ticamā informācija ir pieejama tikai tai institūcijai, kas atbild par attiecīgo negadījumu.”
Vai sakarus var traucēt?
Tā kā pasaulē aizvien vairāk dzirdam par gadījumiem, kas saistīti ar interneta savienojuma apdraudējumiem, ir pamatoti pieņemt, ka arī Latvijā šāda situācija, iespējams, varētu rasties.
Labā ziņa gan ir tāda, ka interneta savienojumu var nodrošināt dažādos veidos, kas šādu masveida valsts “atslēgšanu” no interneta padara mazāk ticamu.
VAS “Elektroniskie sakari” (VASES) atklāja, ka ir vairākas iespējas pārtraukt mobilos sakarus, taču VASES savas kompetences ietvaros norāda uz diviem – viens no tiem saistīts ar radio signālu bloķēšanu, bet otrs – ar aizvietošanu.
“Radiosakaru slāpētāji vai bloķētāji ir speciāli tehniskie līdzekļi, kas liek šķēršļus mobilo sakaru izmantošanai jeb nelikumīgi slāpē to radio signālus. Latvijā, tāpat kā visās pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, radiosakaru slāpētāju izplatīšana un pārdošana ir aizliegta, tomēr, pateicoties vispasaules tīmekļa iespējām, Latvijas tirgū šādas iekārtas tomēr nonāk.
Ik gadu sastopamies ar traucējumiem, ko izraisa radiosakarus nelikumīgi slāpējošās iekārtas, taču tās ir ar mazu jaudu un izteikti lokālu darbības teritoriju. Šādu iekārtu darbības pārtraukšana notiek sadarbībā ar Valsts policiju, un visos gadījumos tiek uzsākts kriminālprocess un paredzēta kriminālatbildība,” sacīja VASES Radiokontroles dienesta galvenais speciālists Uldis Akmens.
Otrs scenārijs saistīts ar radiosakaru signālu aizvietošanu. Viltus bāzes stacijas uzbrukums ir diezgan liels izaicinājums bezvadu ierīču drošībai. Tās mērķis ir aizvietot jeb nomākt īstās bāzes stacijas, panākot, lai lietotāja gala ierīce, šūnu atlases posmā saņemot vairākus sinhronizācijas signālus no vairākām tuvumā esošām bāzes stacijām, sinhronizējas ar viltus bāzes stacijas signālu, kas ir visspēcīgākais.
“Attiecīgi, ja valdība vēlas informēt iedzīvotājus, izmantojot legālos tīklus, ziņojums līdz gala lietotājam nenonāks. Tipiski šāda veida sakaru traucēšana notiek elektroniskās karadarbības rezultātā,” pastāstīja radiofrekvenču plānošanas nodaļas vadītājs Rinalds Ritmanis.
Savukārt VASES Radiofrekvenču spektra uzraudzības nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis norādīja, ka teorētiski varētu notikt elektroenerģijas padeves pārtraukumi vienlaikus ar citām organizētām un sistemātiskām uzbrukumu aktivitātēm vairāku dienu garumā, kas nedotu iespējas sakaru pakalpojumu sniedzējiem pietiekami daudz laika, lai atjaunotos starp uzbrukumiem, bet tad vienlaikus jānotiek pārāk lielam negadījumu skaitam samērā plašā teritorijā, lai šāds scenārijs būtu reāls.
U. Akmens piebilda, ka radioviļņi izplatās telpā un neapstājas pie pašas valsts fiziskās robežas, tādēļ, ja kāda kaimiņvalsts būtu nolēmusi, piemēram, nelikumīgi slāpēt radiosignālus savā teritorijā, pierobežas josla un tajā dzīvojošie atrastos riska zonā.
Mobilā operatora “LMT” pārstāvis Valdis Jalinskis vēl piebilda, ka tīkla pārklājums veidots tā, ka vienas bāzes stacijas noslodzi var kompensēt citas bāzes stacijas, kas ir tuvumā. Tādēļ iespējai izvietot bāzes stacijas tur, kur tas ir nepieciešams, ir būtiski ne tikai no sakaru kvalitātes, bet arī sakaru pieejamības un drošības viedokļa.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Aizsardzības ministriju
Skaidrojums. Latvija tiks aizsargāta
Anete Gnēze, Aizsardzības ministrijas pārstāve: “Ārēja ienaidnieka apdraudējuma vai iekšēju nemieru, kā arī izņēmuma stāvokļa izziņošanas gadījumā informācija nekavējoties tiek nosūtīta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tāpat informāciju publicē pašvaldību mājaslapās un izvieto redzamās vietās pie valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju ēkām, kā arī nodrošina oficiālo elektronisko publikāciju internetā. Informāciju izplata arī par grozījumiem lēmumā par izņēmuma stāvokli, kā arī par izņēmuma stāvokļa pagarināšanu vai atcelšanu.
Nacionālie bruņotie spēki un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, savukārt komunikāciju par notiekošo koordinē par attiecīgā apdraudējuma novēršanu atbildīgā institūcija, ko noteicis Ministru kabinets. Vienlaikus pastāv arī noteiktas specifiskas procedūras, kā valsts augstākās amatpersonas informē Latvijas iedzīvotājus par valstī notiekošo situāciju un aicina ievērot nepieciešamās darbības.
Aizsardzības ministrija regulāri rīko dažādas mācības, lai pilnveidotu normatīvos aktus un testētu tajos noteiktās darbības saistībā ar valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā ietvaros tiek arī pilnveidotas valsts augstāko amatpersonu praktiskās un teorētiskās iemaņas valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanas plānošanā, lēmumu pieņemšanā un plānoto pasākumu izpildē.
Jāuzsver arī, ka militāra apdraudējuma pārvarēšanas ietvaros iedzīvotāju pienākumi ir noteikti Nacionālās drošības likumā, paredzot, ka nepretošanās ir aizliegta un jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas, jo Latvija tiks aizsargāta.”
Agrīnās brīdināšanas sistēma
Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ietilpst:
* republikas pilsētās, novadu pilsētās un novadu pagastos izvietotās trauksmes sirēnas (164 sirēnas, kuras izvietotas uz valsts un pašvaldību institūciju, kā arī juridisko un fizisko personu objektiem);
* valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;
* elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (radio, televīzija);
* raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (interneta portāli, kabeļtelevīzijas, citi televīzijas kanāli un radiostacijas, kuras izmanto interneta un satelīta sakaru risinājumus, veido satura programmas un veic retranslāciju, kā arī mobilo sakaru operatori);
* citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (operatīvie hidrometeoroloģiskie novērojumu tīkli).
Lēmumu par Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizēšanu pieņem:
* visā valstī vai vairāku republikas pilsētu un novadu teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks;
* republikas pilsētas vai novada teritorijā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.
